Trešdien Rēzeknes administratīvā tiesa ilga teju piecas stundas.
Šajā lietā ilggadējais Rēzeknes mērs Bartaševičs neatzina pārkāpumus pašvaldības vadīšanā, līdz ar to arī savu atstādināšanu no amata Bartaševičs uzskata par nepamatotu. Atstādināšana notika gandrīz pirms gada, pērn 2. novembrī.
Šajā tiesvedībā iesaistīto personu loks ir diezgan liels: lietu skata trīs tiesneši, kas administratīvo pārkāpumu lietās nemaz nav bieža prakse. Tiesas procesu vada tiesnesis Māris Šļakota. Pieteicēju – Bartaševiču – pārstāv divi advokāti, savukārt kā atbildētājs šajā tiesvedībā ir divas ministrijas – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), ko pārstāv trīs darbinieki, kā arī Finanšu ministrija ar pieciem pārstāvjiem.
Trešdienas sēde sākās ar vairāku jaunu materiālu pievienošanu tiesas materiāliem, piemēram, pieteicēja advokāti vēlējās tiesas materiāliem pievienot jūlija beigās publiskoto attaisnojošo lēmumu no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai, kas neatklāja pārkāpumus un interešu konfliktu Rēzeknes pašvaldības īstenotajos projektos.
Kopumā šīs dienas tiesas sēdes galvenais uzdevums bija uzklausīt visas iesaistītās puses tā saucamajās tiesu debatēs. Bartaševiča advokāti bija sagatavojuši 44 lappuses garu runu, kurā atkārtoja jau iepriekš izskanējušas frāzes par to, ka atlaišana bijusi politiska un tai nav pietiekamu juridisku iemeslu; ka likumā ierakstīts – pārkāpumiem jābūt būtiskiem, taču te ir jautājums, kā definēt jēdzienu "būtisks" un kuras darbības var vai nevar pieskaitīt pie "būtiskiem pārkāpumiem".
Bartaševiča aizstāvis, zvērināts advokāts Ingus Meimers norādīja: "Īsti nav skaidrs – VARAM pati konstatēja pārkāpumu vai balstās uz kādas citas iestādes rīkojumu? Tad ir loģisks jautājums: kāpēc rīkojumā bija jārunā par interešu konfliktu, ja KNAB (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs), piemēram, atsūtīja savu informāciju, ka interešu konflikts starp pieteicēju un SIA "Latgalija" nepastāv?"
Tāpat arī trešdienas sēdē tika kritizēti argumenti saistībā ar valsts valodas lietošanu no mēra puses, tas, ka pirms atstādināšanas ministre neesot uzklausījusi pašvaldības vadītāju.
Savukārt atbildētājs jeb ministrijas turpināja pieturēties pie saviem argumentiem. Kā trešdien Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" teica viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība"), viņa jūtas droša un pārliecināta, ka likums ir ministrijas pusē. Un ministrijas argumenti ir tādi, ka domes priekšsēdētājs nevarēja turpināt pildīt savus pienākumus, jo nesniedza patiesu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu vai izpildi. Tāpat ministrijas atsaucās uz Valsts kontroles pērn veikto revīziju, kurā atklāti dažādi pārkāpumi.
Abu pušu argumenti nu ir pie tiesnešiem, un viņu lēmums gaidāms pēc nepilna mēneša, 20. novembrī. Lēmums būs pieejams elektroniski.
KONTEKSTS:
Rēzekne pērn vasaras beigās nonāca pamatīgās finanšu grūtībās, kuru dēļ amatu zaudēja arī mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"). Politisko krīzi valstspilsētā vēl vairāk pastiprināja domes nespēja pieņemt 2024. gada pašvaldības budžetu.
Sabalansēta budžeta pieņemšana bija viens no nosacījumiem, lai pašvaldība saņemtu valsts aizdevumu 5 miljonu eiro apmērā, taču pašvaldība pēdējā dienā budžeta jautājumu pat neiekļāva domes sēdes darba kārtībā.
Vēlāk gan pašvaldība apņēmās samazināt budžeta izdevumus par 3,5 miljoniem eiro, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju un virzītos uz aizdevumam nepieciešamo bezdeficīta budžetu.
Bartaševičs tiesā apstrīdējis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas ("Jaunā Vienotība") 2023. gada 2. novembrī parakstīto rīkojumu par viņa atstādināšanu no amata. Atsevišķos pārmetumos Bartaševičs vainu noveļ uz pašvaldības darbiniekiem vai domi kā deputātu kopumu. Sev vēlamus argumentus viņš atradis arī Saeimas Juridiskā biroja kritikā par likumprojektu, ar ko iecerēts atlaist Rēzeknes domi.b
Tikmēr citā lietā KNAB 2024. gada februāra sākumā Rēzeknes domē un toreiz no amata atstādinātā Rēzeknes mēra, partijas "Kopā Latvijai" vadītāja Aleksandra Bartaševiča mājā veica kratīšanu, izmeklējot iespējamu neizpaužamo ziņu izpaušanu.
Bartaševičs toreiz pauda uzskatu, ka KNAB izmeklēšana pret viņu par neizpaužamo ziņu izpaušanu ir valdošo partiju politiķu izrēķināšanās ar viņu.
Vēlāk martā dome ievēlēja jaunu mēru – līdzšinējo mēra vietnieku Alekseju Stecu ("Kopā Latvijai").
Taču aprīlī KNAB nodeva prokuratūrai lietu, kurā ieguva pierādījumus tam, ka Bartaševičs izpaudis ierobežotas pieejamības informāciju ģimenes loceklei un desmit gadu garumā kārtējās valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījis pilnīgu informāciju par izsniegtā aizdevuma daļu nepilnu 33 000 eiro apmērā.
