"O, tas būtu labi. Daudzās valstīs parlamenta deputāti veido īpašas komisijas, kas uzrauga, piemēram, centrālo banku darbību, pievēršas sabiedrībā aktuāliem jautājumiem ar īpašu rūpību," intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja premjere, vērtējot ieceri veidot atsevišķu Saeimas komisiju "Rail Baltica" sakarā.
Viņa uzsvēra, ka tieši parlaments ir tas, kas saka gala vārdu, tai skaitā par budžeta izdevumiem.
Tāpat premjere vēlētos skaidrību no Satiksmes ministrijas par "Rail Baltica" projekta turpmāko virzību.
"Es jau pirms gada lūdzu [satiksmes ministram] atnākt uz valdību vismaz ar citu pārvaldības modeli, jo ir skaidrs, ka esošais pārvaldības modelis ir sevi izsmēlis. Ir vairākas kompānijas, kurām ir daudz darbinieku, bet viņi visu dara pēc pašvadīta principa, un tas nav pieņemami," vērtēja Siliņa.
Premjere cerējusi, ka Satiksmes ministrija ar priekšlikumu par citu pārvaldības modeli būtu atnākusi uz valdību daudz agrāk.
Uz jautājumu, vai premjere varētu vēl vairāk iesaistīties projekta uzraudzībā, Siliņa atbildēja: "Ko vēl viņi grib – lai es inženieru lapas pārskatu? [..] Es diez vai būšu tā, kas pārprojektēs dzelzceļa sliedes, bet esmu gatava par to [pārprojektēšanu] diskutēt."
KONTEKSTS:
Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" būvniecības pirmajā fāzē savienojumu ar Rīgu plāno būvēt tikai no vienas puses. Savukārt sliedes uz Igauniju līdz 2030. gadam var arī neuzbūvēt. Tā izriet no Satiksmes ministrijas publiskotā informatīvā ziņojuma.
Satiksmes ministrija līdz 2030. gadam piedāvā:
- Izbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža–Misa un atbilstoši pieejamajam finansējumam.
- Pārdalot satiksmes nozarei pieejamos Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, pabeigt darbus abās Rīgas starptautiskajās stacijās – Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā, lai tās varētu funkcionēt.
- Izbūvēt jaunu Krievijas platuma dzelzceļa sliežu ceļu no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu. Tad starp centru un lidostu kursēt varēs "Škoda" elektrovilcieni, tādējādi vēl pirms Eiropas platuma sliežu izbūves savienojot abas pasažieru stacijas ar platsliežu dzelzceļu un integrējot Rīgas lidostu esošajā dzelzceļa tīklā.
- Izbūvēt vismaz četras reģionālās stacijas – Salacgrīva, Skultes muiža, Salaspils/Daugavkrasti, Bauska –, infrastruktūras apkopes punktus Iecavā un Skultē, kustības vadības centru un sānceļu nākotnes Salaspils kravu terminālim.
- Izveidot Eiropas platuma sliežu savienojumu ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām. Tātad vai nu no Upeslejām līdz centram (Daugavas labajā krastā), vai arī no Misas līdz lidostai (attiecīgi kreisajā krastā). Lai šo realizētu, varētu piesaistīt alternatīvus finanšu risinājumus, piemēram, privāto un publisko partnerību.
Savukārt ES fondu finansējumu plāno primāri virzīt iepriekšējos punktos minēto aktivitāšu finansēšanai.
