Demisiju pieprasa biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Augļkopju Asociācija, Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācija un biedrība "Latvijas Dārznieks".
Organizāciju pārstāvji uzskata, ka finanšu ministrs līdz pat šim laikam ir izvairījies un ignorējis atklātu diskusiju ar Latvijā stratēģiski nozīmīgās nozares pārstāvjiem, mēģinot rast abpusēji pieņemamu risinājumu par samazinātas 5% PVN likmes saglabāšanu Latvijā raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām.
"Šobrīd Finanšu ministrija virzījusi un valdība lēmusi par divreiz augstāku PVN likmi konkrētajai produktu grupai, savukārt jau no aiznākamā gada Finanšu ministrija iesaka augļkopības un dārzeņkopības nozarei atgriezt 21% PVN likmi," atgādina organizācijas.
"Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ir zaudējis ne tikai lauksaimniecības organizāciju uzticēšanos un atbalstu. Ministrs ir zaudējis visas nozares uzticēšanos, "pateicoties" savam augstprātīgajam komunikācijas stilam.
Mēs varam mēģināt izprast nekompetenci, mēs varam mēģināt izprast nezināšanu par konkrētu nozari, taču mēs nevēlamies saprast un pieņemt acīmredzamu nevēlēšanos uzklausīt nozari un tās apzinātu virzīšanu iznīcībai," sacījis "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
"Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes" (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādījis, ka, kāpinot samazināto PVN likmi, ēnu ekonomikas rādītāji atkal nenovēršami pieaugs. "Tas ir klajā pretrunā ar valsts vienu no izvirzītajām prioritātēm apkarot ēnu ekonomiku Latvijā. Vēl absurdāk, ka atpakaļgaitu ēnas pasaulē ieslēgusi tieši Finanšu ministrija," viņš paudis.
Savukārt Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte pauda, ka ar šādu lēmumu nozarei tiek parakstīts iznīcības spriedums un Latviju jau no nākamā gada 1. janvāra pārpludinās zemas kvalitātes importa augļi un ogas. "Vai finanšu ministrs Arvils Ašeradens ir gatavs uzņemties atbildību par sekām?" retoriski vaicā Rudzāte.
Lauksaimnieku pārstāvji uzskaitījuši arī vairākus riskus, palielinot PVN līdz 12% nākamgad un 21% aiznākamgad, tostarp ēnu ekonomikas pieaugumu, PVN shēmu atjaunošanos, importa produktu pieaugumu un patēriņu Latvijas tirgū.
"Pieaugot ēnu ekonomikas apjomiem, Latvijā būtiski palielināsies importa produkcijas apjoms, tai skaitā arī no trešajām valstīm. Tas nozīmē, ka Latvijas patērētājam daudz vairāk tiks pārdoti produkti, kuru audzēšanā izmantoti ES nereģistrēti un aizliegti augu aizsardzības līdzekļi, būtiski ietekmējot kopējo tirdzniecībā nopērkamo dārzeņu, augļu, ogu kvalitāti un drošumu," pausts paziņojumā.
KONTEKSTS:
Samazināto PVN likmi 5%, nevis 21%, apmērā svaigiem dārzeņiem, ogām un augļiem uz pilotprojekta laiku ieviesa 2018. gadā. Samazinātā PVN likme bija iecerēta uz trīs gadiem, un vienlaikus noteikti četri sasniedzamie rādītāji.
Zemkopības ministrija 2020. gadā secināja, ka kritēriji ir sasniegti ar uzviju. Savukārt Finanšu ministrija uzskatīja, ka pilotprojekts nav bijis sekmīgs un ziņojumā norādītie aprēķini ir interpretēti maldīgi. Tomēr valdība vienojās saglabāt samazināto PVN līdz 2023. gada rudenim.
Aptuveni pirms mēneša zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) paziņoja, ka sarunās par nākamā gada budžetu samazinātā PVN likme vairs nav plānota. Tomēr vēlāk ZZS paziņoja, ka tā uzstās uz samazinātās PVN likmes saglabāšanu augļiem un dārzeņiem nākamgad. Vērtēta 12% PVN likme augļiem un dārzeņiem.
