Runa ir par tiem Krievijas pilsoņiem, kas nebija pieteikušies atkārtotai valsts valodas pārbaudei un kuri līdz 1. septembrim nebija iesnieguši dokumentus Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai.
Roze atzina, ka šobrīd vēl nevar pateikt, cik daudz ir šādu cilvēku:
"Izejošais skaitlis ir trīsarpus tūkstoši, uz kuriem attiecas, ka līdz šodienai ir jāiesniedz dokumenti termiņuzturēšanās atļaujai, ja tāda pienākas, vai arī jāaizbrauc no Latvijas."
Pieteikumus, kas sūtīti pa pastu, pārvalde vēl var saņemt turpmāko 8 dienu laikā. Nākamais posms – pēc Valsts robežsardzes datu bāzes jāpārbauda, vai viņi ir izceļojuši no Latvijas pa valsts ārējo robežu un pametuši valsti. "Tikai tad mēs zināsim, ar cik cilvēkiem mums jāstrādā tālāk," norādīja Roze.
Izceļot var arī caur citu Šengenas valsti, piemēram, Lietuvu vai lidojot. "Tas nav vienas dienas jautājums – konstatēt, vai šie cilvēki ir vēl Latvijā vai viņu nav," piebilda Roze.
Konstatējot, ka personas, kurām nav likumīga pamata uzturēties Latvijā, tomēr ir vēl šeit, pirms izbraukšanas rīkojuma izsniegšanas vēl būs jānoskaidro daudz apstākļu, tostarp personas viedoklis. "Šis darbs tiks darīts.
Jo varbūt kāds būs "pamodies", piemēram, viņam šeit ir laulātais un mēs vēl tomēr ļaujam iesniegt dokumentus. Ir vēl daudz nezināmo līdz pilnīgai skaidrībai, vai šie cilvēki paliek vai aizbrauc," uzsvēra Roze.
Viņa arī uzsvēra, ka PMLP darbinieki nedodas mājās pie šīm personām.
"Mēs rakstīsim vēstules ar lūgumu sniegt viedokli uz pēdējo dzīvesvietu. Ja šīs vēstules nesasniegs mērķi un atgriezīsies atpakaļ, tad mēs lūgsim Valsts robežsardzi pārbaudīt, vai šīs personas tiešām šeit vairs nedzīvo," skaidroja Roze.
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta. Saeima nolēma ļaut Krievijas pilsoņiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot valsts valodas pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, attiecīgi tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Par latviešu valodas pārbaudes nenokārtošanu Krievijas pilsoņus draudēja izraidīt no 2. decembra.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
PMLP informācija liecina, ka 3541 persona līdz šā gada 1. septembrim nebija iesniegusi dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai vai nav veikusi pieteikšanos atkārtotas valsts valodas pārbaudes veikšanai, un saskaņā ar Imigrācijas likuma pārejas noteikumiem viņu pastāvīgās uzturēšanās atļauju derīgums ir beidzies šī gada 2. septembrī. Līdz ar to šīm personām Latvijas teritorija jāatstāj līdz 2023. gada 30. novembrim.
Ja šīs personas tomēr vēlējās turpināt uzturēties Latvijā un tām bija tiesības pretendēt uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju, varēja iesniegt atbilstošu pieteikumu PMLP.
