Premjerministre Siliņa, kura valdību vada no 15. septembra, privāto lidmašīnu ir izmantojusi vienu reizi. Tas noticis pirms mēneša, oktobra beigās, kad Siliņa Rīgā atgriezās no Eiropadomes Briselē. Šie izdevumi segti no ES naudas.
Premjeres birojā skaidroja, ka ceļa izdevumi uz Eiropadomes sēdēm segti no ES Padomes budžeta, pamatojoties uz Ministru kabineta 2010. gadā apstiprināto instrukciju. Nedaudz vairāk kā divu stundu lidojums izmaksāja vairāk nekā 26 000 eiro. Tādas izmaksas publicētas dokumentos pie Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdes, kas notika trešdien.
Siliņas birojā rakstiski atbildēja, ka turpmāk Siliņa maksimāli izmantos komercreisus, plašāk nekomentējot.
Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi par lidmašīnu nomu bijušā premjera Kariņa vajadzībām
Savukārt, runājot par Siliņas kolēģa, tagadējā ārlietu ministra un bijušā premjerministra Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") lidojumiem, tad kopš 2019. gada ar privāto lidmašīnu Kariņš ir lidojis 36 reizes, kas izmaksāja vairāk nekā 1,3 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā 600 000 eiro ir ņemti no valsts maka. Lidojumu skaits ir divreiz lielāks, nekā bija sākotnēji zināms.
Par privāto gaisakuģu nomāšanu ģenerālprokuratūra ir sākusi pārbaudi, ziņo "TV3".
To šķetināt mēģina arī Saeimas opozīcijas frakcija "Apvienotais saraksts". Tās vadītājs Edgars Tavars sarunā ar Latvijas Radio norādīja, ka Kariņa lidojumus varēja izplānot savlaicīgi. Valsts kopīgos līdzekļus Kariņš uzskatījis, var teikt, par saviem, uzskata Tavars.
"Šāda attieksme pret nodokļu maksātāju naudu, viegli izsakoties, ir šoks. "Apvienotā saraksta" neviens ministrs nebija informēts, ka mēs šādā veidā tērējam naudu no Valsts kancelejas līdzekļiem. Griezos ar jautājumu pie mūsu šobrīd opozīcijas partneriem, tā brīža koalīcijas partneriem – Nacionālās apvienības – es saņēmu tieši tādu pašu atbildi. Bija arī dienas, kad mūsu pašu kolēģi paralēli lidoja uz Briseli ar parastajiem, ekonomiskajiem reisiem. Arī ministri būdami. Vienmēr var gadīties, ka jālido uz Ukrainu vai kādām tikšanām, kuras iepriekš nevarēja noprognozēt. Tad pastāv vienmēr iespēja kaut ko šādu ekstra izmantot, bet tas varbūt ir ārkārtējs gadījums – viens divi gadā. Bet, piedodiet, ja mēs redzam, ka pa šiem dažiem gadiem tās ir 36 reizes, tas kā minimums rada ļoti nopietnus jautājumus," pauda Tavars.
Saeimas frakcijas "Jaunā Vienotība" vadītājs Edmunds Jurēvics Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" par Kariņa lidojumiem un to, kas tajos vēl lidoja, runāja ļoti izvairīgi.
"Skaidrs, ka šajā lietā ir jāievieš skaidrība, jo es piekrītu, ka kopumā ir nepieciešams kādās situācijās, kad valsts intereses jāaizstāv, arī būt operatīviem, doties ar šādiem reisiem. Ko es varu atzīt, kas tiešām, manuprāt, bijusi kļūda, [ir kļūda] komunikācijā. Numur divi – informācija, manuprāt, bija jāsniedz ātrāk, tai skaitā parlamentam un sabiedrībai. Šī ir kopējā arī mūsu kļūda. Mēs no tās mācāmies, jāiet uz priekšu, jāsakārto sistēma, informācija ir jāsniedz," sacīja Jurēvics.
