ĪSUMĀ:
- Centra "Dia+logs" busiņš HIV profilaksei Rīgā un tās apkārtnē.
- Kā tiek pie narkotikām? Anastasijas un Līvas stāsti.
- Kā darbojas virtuālās tirgotavas jeb "Telegram" grupas.
- Notekūdeņu pētījumi liecina par narkotiku lietošanas pieaugumu.
- NMPD: izsaukumi saistībā ar narkotiku lietošanu kļūst biežāki.
- Policija: Narkotiku izplatība - aktīva un agresīva; aprite kļuvusi slēpta.
- Visbiežāk muitnieki Latvijā aiztur narkotiskās vielas pasta sūtījumos.
"Dia+logs" busiņš HIV profilaksei Rīgā un tās apkārtnē
Piektdienas vēlā pēcpusdienā Matīsa ielā Latvijas Radio tiekas ar Bilu Muižnieku. Viņš pēdējos gandrīz 20 gadus strādā atbalsta centrā "Dia+logs" – biedrībā, kas veic HIV profilaksi Rīgā un tās apkārtnē.
"Mēs apzvanām klientus un uzaicinām viņus, attiecīgi uzzinām, kur satikt," stāstīja centra "Dialogs" sociālais darbinieks. Viņa minētie "klienti" ir narkotiku lietotāji Rīgā, un Bils ir viens no atbalsta centra mobilās vienības darbiniekiem. Viņš sāk savu vakara maiņu. "Mums ir katrā rajonā savs piegājiens, un tad jau mēs iepriekš sarunājam šīs tikšanās, jo, kā saka, braukāt, tērēt degvielu pa visu Rīgu, tas nav lietderīgi un tas pat nav iespējams."
Kopā ar Bilu, šoferi Edgaru Grigorjevu un medmāsu Lidiju Jefimovu atbalsta centra busiņš izbrauc uz "bankovhku" — tā žargonā viņi dēvē vietu, kur busiņš gaidīs nākamo stundu.
"Tad mēs attiecīgi gaidām, kad viņi atnāk, un tad attiecīgi dodam viņiem šļirces, mainām šļirces, izsniedzam prezervatīvus, un, ja ir interese, tad veicam analīzes uz HIV, uz hepatītiem, uz sifilisu. Lūk, tie ir eksprestesti, šie testi ir diezgan precīzi!" stāsta Muižnieks.
Katru nedēļas dienu busiņam ir atšķirīgs maršruts, un šoreiz tā ir Lienes ielas apkaime. Latvijas Radio pievienojas brigādei, lai aprunātos ar narkomāniem un saprastu, kur un kā viņi dabū narkotikas.
Busiņš dodas uz Mūrnieku ielu, Bils rāda darba telefonā saglabāto klientu sarakstu — to viņš izveidojis tā, lai kontaktpersonas nevarētu identificēt. "Kontaktu ir, redziet, kaut kur ap 20 cilvēkiem. Nu aptuveni, ja. Bet visi, protams, nekad nesanāk kopā vienā reizē."
Katra šās dienas potenciālā klienta vārdu telefonā saglabā ar piebildi "5v" — tas apzīmē piektdienas vakara maiņas klientus Lienes ielas apkaimē.
Apmēram pusstundu kopš izbraukšanas pie busiņa pienāk gados jauns vīrietis. Viņš paņem 650 jaunu šļirču, 100 adatu un 600 spirta salvešu. To visu viņš ieliek divos līdzpaņemtos papīra maisos.
"Nē, tas nav liels daudzums, šobrīd mums ir arī limits, mēs izdodam drusku mazāk, tāpēc ka mums ir jāskatās, kā mums ar piegādēm būs, un tad mēs dažkārt izdodam mazāk, nekā viņiem prasības patiesībā būtu. Nu, rēķiniet — vienam cilvēkam, ja viņš lieto, vajag varbūt divreiz diennaktī, varbūt trīsreiz, varbūt četras reizes," stāsta Muižnieks.
Jefimova piebilst, ka, viņasprāt, viņš jaunais vīrietis ņem ne tikai sev – viņam ir, piemēram, četri vai pieci sekundārie klienti. "Jā, viņš nav viens. Viņi nenāk viss bars, atsūta vienu cilvēku," piebilst Muižnieks.
Brigādei pievienojas arī "Dia+loga" darbiniece Edīte Sika. Viņa spēj teju nekļūdīgi atpazīt narkotiku lietotājus ielās.
Edīte Sika: Tagad ienāk iekšā pa "Telegramu" tas tur, [..] heroīns — 100 eiro grams. Esot parādījies vienā vietā.
Lidija Jefimova: Tīrais?
Edīte Sika: Tīrais.
Bils Muižnieks: Un cik reizēm pietiek ar gramu?
Edīte Sika: Grams taču ir baigi daudz!
Bils Muižnieks: 10 devas, ja?
Edīte Sika: Jā, kaut kā tā.
Sika stāsta, ka nesen apritē nonācis ļoti toksisks narkotiku maisījums, ko dēvē par "šoru". Tās ir jaunas sintētiskās narkotikas. Viena deva maksā ap 15 eiro, un pēc šoras lietošanas vasarā nomiruši vairāki viņai zināmi cilvēki.
"Narkomāni bija, Mazā kalna ielā vairāk sastopami, bet to točku aiztaisīja ciet. [..] Ivana kapos mira cilvēki, pārdozējušies bija. Katru dienu bija pārdozējušies," atzīst Muižnieks.
Ivana kapi atrodas Latgales priekšpilsētā. Brigādes darbinieki to izceļ kā vienu no Rīgas mikrorajoniem ar lielāko narkomānu skaitu.
Bils Muižnieks: Maskavas forštate.
Lidija Jefimova: Mhm. Mēs strādājam otrdienā. [..] Prūšu iela, pēc tam Kaņieru iela, Maskavas iela, "Akropole", tirgus.
Bils Muižnieks: 15. trolejbusa galapunkts, pie garāžām.
Lidija Jefimova: Aviācijas 5.
Kā tiek pie narkotikām? Anastasijas un Līvas stāsti
Starp cilvēkiem, kuri pirmās stundas laikā pienāk pie busiņa pēc šļircēm, ir arī rīdziniece Anastasija. Viņa ir simpātiska sieviete, labi ģērbusies un labprāt piekrīt parunāties ar Latvijas Radio.
Jautāta, kādas narkotikas viņa lieto, Anastasija saka: "Godīgi sakot, es, nezinu – visas. Jau vairāk nekā 20 gadu esmu nu... sistēmā. Un [lietoju] baltas un melnas… ja saprotat, par ko es runāju."
Ar to viņa domā dažādu grupu narkotikas — gan vieglās, gan smagās. Tās viņa dabū caur dažādiem paziņām un dīleriem. "Protams, ka desmit, divdesmit gadus ilgi nu neviens netirgo," piebilst Anastasija.
Viņa stāsta, ka pazīstamie dīleri pārtrauc tirgot ģimenes dēļ vai arī nonāk cietumā. Arī Anastasijai drīzumā būs jāpavada laiks ieslodzījumā, un tā nebūs pirmā reize.
Anastasija: Es arī tur ļoti bieži. Lūk, tagad arī jāsēž par 2018. gadu. Paprasīja palīdzēt, nu.. es palīdzēju, lai 10 eiro nopelnītu. [..] Trīs ar kapeikām gadi jāsēž. (..) Meitene atnāca ar naudu…
Bils Muižnieks: Iezīmētu naudu?
Anastasija: Jā. Policijas.
Viņa atceras, ka toreiz izpalīdzēja kādai paziņai – divu bērnu mātei. Tā kā sieviete pati nevarēja aiziet un pārdot amfetamīnu, tad uz tikšanos ar pircēju Anastasija devās viņas vietā.
Kur pēdējo 20 gadu laikā viņa dabūja naudu narkotikām? Anastasija atzīst: "Nu, pa ielām es nekad negāju. Tas ir.. es uzskatu, tas jau ir par traku, var daudzus citus veidus atrast. Protams, zagu veikalos visu ko, bet tā… paziņas iedod. Ir paziņas, ar ko satiecies, viņi iedod naudas summu.[..] Lai dabūtu devu, vairs nevajag iet zagt, un pēc tam to pārdot Centrāltirgū."
Ķīmiskās narkotikas viņa reizēm sūta un saņem pa pastu, arī pakomātos.
"Tagad narkomāni ir sabojāti. Tāpēc, ka ir citas narkotikas, ne tādas, kā agrāk bija, pieņemsim, kad bija īsts heroīns, viss bija tīrs [..] Nebija tā, ka aplaupīja vecmāmiņas, vectētiņus, iznesa visu no mājām.[..] Viena sieviete atnāca pie kaimiņienes, tad "Lubančiks" vēl bija, viņa saka — drīkst taburetīti aizņemties? Viņai neesot pat taburetes mājās. Dēls pat lampiņu izskrūvējis. Māja pilnīgi tukša, viss iznests," klāsta Anastasija.
Pēc Lienes ielas apkaimē pavadītām divām stundām mobilā brigāde brauc tālāk. Ģertrūdes ielā jau gaida Līva ar savu vīru — viņi pēc tīrām šļircēm ir atbraukuši no Pierīgas.
Līvas acu zīlītes ir acīmredzami palielinātas un busiņa salona apgaismojums liek sievietei aizžmiegt acis. Viņa stāsta, ka pieci grami narkotiku maksā 65 eiro. Viņa vairākas reizes mēnesī lieto amfetamīnu un katru reizi tam iztērē apmēram 150 eiro. "Vienā reizē var aiziet desmit grami. Un desmit grami aiziet pa nedēļu, pa pusotru," piebilst Līva.
Viņa stāsta, ka narkotikas lietojot tikai, lai izklaidētos, un apgalvo, ka no tām nemaz neesot atkarīga."Es strādāju, vīrs strādā, un, kad gribam atpūsties, tad ar ņemam, kad gribam no visa… atslēgties, norobežoties, lai vispār nekas netraucētu, vienkārši sēdi un viss."
Tāpat kā Anastasijai, Latvijas Radio arī Līvai jautāja — kā viņa tiek pie narkotikām?
"Caur visādiem cilvēkiem. (..) Nu ne tā, ka paziņām. Tur, kur jūs bijāt, tajā rajonā gandrīz pie katra otrā pieej, tu paprasīsi, tev pateiks, kur paņemt, kā paņemt, paši iedos."
Vai narkotikas viņa pērk arī caur saziņas lietotnes "Telegram" grupām? "Es zinu, ka tur var, bet nē! Kā saka — labāk, ka tu redzi cilvēku un zini, kas tur un kā tur. Bet, kad caur internetu — tu sarunā, pārsūti naudu, pēc tam vēl kaut kur ej, savāc to paciņu no slēptuves. Tur var būt 50 vai 70 procenti miltu."
Tā kā sievietei ir savi kontakti starp narkotiku tirgoņiem, tad tikt pie devas viņai nesagādā grūtības.
"Vienkārši zvani, prasi, vai var, — ir pieejams vai nav pieejams. Ja viņš var, tad jā, es braucu. Ja viņš nevar dabūt tajā pašā brīdī, piemēram, nu.. pateiks, ka nevar, dotajā brīdī nav, un viss. Tur tāda kārtība, ka skraidīsi un pats vēl saputrosies," stāsta Līva.
Iepriekš par heroīna lietošanu viņa pusgadu pavadīja cietumā. Paņēmusi šļirces, Līva ar vīru dodas tālāk.
Jautāts, vai narkotiku lietotāji mēdz stāstīt, kā viņi tiek pie aizliegtajām vielām, Muižnieks saka: "Nē, nē, nē, šī tēma ir tāda tabu. Nu.. mēs tiešām nezinām, kā viņas.. kādu apriti viņas ņem, un mēs arī neuzdodam tādus jautājumus, jo tad būtu mums pagalam tā uzticība, cilvēki vairs neuzticētos, viņi domātu, ka mēs gribam kaut ko izvilināt priekš tiesībsargājošiem orgāniem."
Viņš stāsta — katrai iestādei ir savs darbs. "Mēs neejam uz vietām, kur tiek tirgotas narkotiskās vielas, mēs tās nezinām, paldies dievam, mums nevajag to zināt. Tur ir bīstami."
Muižnieks un viņa kolēģi visa vakara darba laikā izdala apmēram 4400 šļirču. Kopš 2020. gada mobilā brigāde ik gadu narkotiku lietotājiem Rīgā iesniedz vidēji 900 tūkstošus šļirču.
Kā darbojas virtuālās tirgotavas jeb "Telegram" grupas
Darba dienas pēcpusdienā Latvijas Radio pastaigājas pa Bruņinieku ielu posmā, kas ir netālu no Avotu ielas. Turpat apkaimē atrodas arī Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde.
Uz kādas daudzstāvu dzīvojamās ēkas sienas redzams uzraksts krievu valodā. Tas vēsta "Narkotikām — nē", un tam blakus ir vēl viens mazāks — "skoks", kas žargonā apzīmē "laupīšanu".
Pirms pāris gadiem saujiņa Bruņinieku ielas iedzīvotāju narkotiku izplatības problēmai apkārtnē pievērsa mediju uzmanību. Viņi sociālajos tīklos regulāri ievietoja video un fotogrāfijas ar narkomāniem un tirgotavām šajā apvidū.
Līdzīgi kā Rīgas Centrālās stacijas apkārtnē, arī te uz ēku notekcaurulēm, pieturvietu metāla stabiem un elektrības skapjiem ir uzlīmes ar kvadrātkodiem. Tās ļauj ātri piekļūt virtuālām tirgotavām jeb "Telegram" grupām, kurās pārdod narkotikas.
Daudzas šīs reklāmas ir sabojātas — apdedzinātas, saskrāpētas vai daļēji noplēstas.
Piekļūt vēl citām līdzīgām "Telegram" grupām var arī bez kvadrātkodu noskenēšanas. To ļauj lietotnes meklētājā ierakstīti žargonvārdi, kas angļu un krievu valodā apzīmē dažādas narkotikas.
Šādi bez lielām grūtībām Latvijas Radio atrod potenciālus pārdevējus Rīgā. Nosacījumi ir vienkārši — jānosūta privāta ziņa un jāsamaksā kriptovalūtā. Kad maksājums būs saņemts, turpat tiks saņemta ziņa par to, kā un kur saņemt narkotikas.
Pārdevēji ir nodrošinājušies, lai viņus nevarētu atpazīt — viņu telefona numurs ir paslēpts, arī lietotājvārds un profila bilde neļauj identificēt personu.
Latvijas Radio novēroja, ka daļa grupu ir izveidotas tikai pirms pāris mēnešiem. Grupu ziņās redzamas bildes un video ar dažādām narkotikām — kokaīnu, marihuānu, amfetamīnu un neatšifrētām krāsainām tabletēm, kā arī — elektroniskajām cigaretēm.
Lai gan narkotikas tagad virtuāli pārdod visā galvaspilsētā un pat visā valstī, atsevišķas Rīgas apkaimes, kas jau izsenis zināmas kā narkotiku tirdzniecības vietas, joprojām ir aktuālas. To novērojuši arī pētnieki.
Notekūdeņu pētījumi liecina par narkotiku lietošanas pieaugumu
Narkotisko vielu izplatību Rīgā monitorē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Tā pētniece Diāna Vanaga-Arāja atzīst: "Mēs redzam stimulantu pieaugumu, amfetamīnu tieši."
Viņa stāsta, ka SPKC patlaban strādā pie diviem pētījumiem. Vienā zinātnieki analizē narkotisko vielu atliekas izlietotajās šļircēs, kuras savāc atbalsta centra "Dia+logs" darbinieki. "Lielākajā daļā detektēto šļirču bija atklāts amfetamīns — 46% gadījumu."
Savukārt otrā pētījumā viņi pēta narkotiku klātbūtni Rīgas notekūdeņos.
"Tur, šajos te notekūdeņu pētījumos, nosaka stimulantu vielas — metamfetamīns, amfetamīns, kokaīns un ekstazī. Un tas, ko mēs redzam, [..] kokaīnam ir pieaugums. [..] Amfetamīnam bija samērā stabila situācija, bet 2022. gada dati uzrāda pieaugumu. [..] Attiecībā uz metaamfetamīnu un ekstazī, pēc to slodžu daudzuma, kas mums ir atklāts notekūdeņos, mēs esam TOP 20 pilsētu vidū."
Citas narkotiskās vielas savukārt no tirgus ir pazudušas, piemēram, agrāk populārais heroīns. Kā bīstamu tendenci viņa min jauno sintētisko opioīdu — nitazēnu — parādīšanos Latvijā.
Vanaga-Arāja stāsta, ka jaunās sintētiskās narkotikas šobrīd strauji izplatās tieši Baltijā.
"Attiecībā uz šiem jaunajiem sintētiskajiem opioīdiem — nitazēniem —, ja mēs skatāmies reģionāli, Baltijas valstis ir tās valstis, kur šo vielu izplatība ir visbūtiskākā šobrīd Eiropā. Pārējā Eiropas daļā tie varētu būt pāris gadījumi. Taču Igaunija, Latvija un Lietuva ir šo jauno sintētisko opioītu, tā teikt, kodols pagaidām."
NMPD: izsaukumi saistībā ar narkotiku lietošanu kļūst biežāki
Par sintētisko opioīdu izplatīšanos liecina arī lielāks mediķu izsaukumu skaits. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) intensīvās terapijas brigādes vadītāja Laura Pule atzīst: "Šogad pirmajos desmit mēnešos dienests ir saņēmis jau trīs tūkstošus izsaukumu, kas ir saistībā ar narkotiku lietošanu, gan sākot no narkotiku ietekmes un reibuma — ja tā varētu teikt, līdz pat pārdozēšanas gadījumiem."
Pule stāsta, ka pēdējos gados šādi izsaukumi kļūst arvien biežāki. Turklāt šā gada laikā miruši jau 11 narkotiku lietotāji, kas ir divreiz vairāk nekā pirms pāris gadiem.
"Arī vecuma diapazons, ja agrāk bija tāds noteikts vidus — tāds no 20 līdz 40 gadiem, tad tagad jau līdz pat 60 gadiem un sākot no jauniešiem," saka Pule.
Viņasprāt, tas liecina, ka iedzīvotājiem ir vieglāk tikt pie narkotikām.
"Sintētiskie atvasinājumi, citi analogi, kas nu iespējams, — tā vismaz mūsu narkotiku lietotāji saka, ka esot pieejamāki un lētāki, viņiem ir izdevīgāki un lielāku efektu rada."
Kuras ir tās apkaimes, uz kurām mediķi saņem visvairāk izsaukumu narkotiku dēļ?
"Ja jūs man jautātu pirms gada, es jums teiktu, ka noteikti ir tādas specifiskas apkaimes – Latgales priekšpilsēta, Centrālās stacijas rajons, Centrālā tirgus rajons, Sarkandaugava noteikti. [..] Bet tagad jāsaka, ka tā ir visa Rīga, un nu jau jāsaka – arī Pierīgas rajoni."
SPKC statistika rāda, ka pēdējos gados visā Latvijā pieaug to cilvēku skaits, kas ir lietojuši vai tikai pamēģinājuši narkotikas. Jaunu cilvēku vidū tāds ir katrs ceturtais. Šie dati gan neparāda, vai šie iedzīvotāji izmēģinājuši vieglās vai smagās narkotikas.
Savukārt tas, ka Latvija ir viena no valstīm, kur visvairāk lieto nitazēnus, liek domāt, ka likumsargi mūsu valstī nespēj efektīvi cīnīties ar organizēto noziedzību.
Policija: Narkotiku izplatība – aktīva un agresīva; aprite kļuvusi slēpta
Par narkobiznesa apkarošanu Latvijā atbild Valsts policija. Pērn policisti izņēma no aprites narkotikas, kuru kopējā vērtība sasniedza apmēram 20 miljonus eiro. Pirms pāris gadiem konfiscēto vielu vērtība gan bija daudz reižu lielāka, jo policistiem izdevās atklāt lielas kokaīna kravas.
"Šī problēma palielinās," saka Sandis Radziņš, kurš strādā policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldē, kas izmeklē organizētās noziedzības smagos un sērijveida noziegumus.
"Es teiktu, [ka] arī palielinās mūsu darba rezultāti un darbu apjomi, bet šī narkotiku izplatība, tā ļoti ir aktīva, tā ir pietiekoši agresīva, izmanto visas jaunās tehnoloģijas, iespējas un arī visas jaunās fīčas, kuras var pielietot vienkāršākai saziņai, vienkāršākai nodošanai, transportēšanai."
Viņš atturas iezīmēt patieso ainu ar Latvijas narkotiku biznesa apmēriem.
"Runājot par to, cik aizplūst garām šo narkotiku, cik nav izņemts, man nepatīk šie pieņēmumi. Saka jau vispār, ka latentums, par narkotikām runājot, teiksim, aptuveni 10–20% tiek atklāti no šiem stipri latentajiem noziegumiem, tātad nu varam reizināt reiz pieci nosacīti," teic Radziņš.
Tātad šogad narkotiku biznesa apgrozījums varētu būt ap 100 miljoniem eiro.
"Narkotisko vielu aprite ir kļuvusi ļoti slēpta [..]. Un līdz ar to mēs varam uzskatīt, ka šo darbību skaits ar narkotikām ir stipri lielāks, nekā ir reģistrētie skaitļi.
Un latentums, ļoti liels latentums šim noziedzības veidam ir," saka policijas pārstāvis.
Pandēmijas laikā, kad valdība valsts mērogā ieviesa striktus pārvietošanās ierobežojumus, strauji pieauga narkotiku pārdošanas tempi internetā.
"Vienīgais moments un nianse ir tā, ka piegāde tik un tā notiek fiziski, narkotikas piegādāt virtuāli nevar. [..] Šinī gadījumā arī faktiski noziedzīgā pasaule ir atradusi risinājumu — tā ir piegāde caur slēpņiem. Tātad, ievietojot slēpnī, attiecīgās koordinātas nosūtot menedžerim, menedžeris, jau saņemot apmaksu par narkotikām, vienkārši cilvēkam, kurš tās narkotikas meklē, nosūta konkrēto slēpņa vietu. Viss, komunikācija nekāda, tiešā kontakta — nekāda."
Radziņš stāsta, ka tiesiskais regulējums šajā laikā nav mainījies. Tas nozīmē — lai pierādītu cilvēka vainu, policijai jāsavāc noteikts pierādījumu apjoms.
"Tātad laiks, kurš tiesībsargājošajām iestādēm ir jāpatērē, lai savāktu šos pierādījumus uz cilvēku, nebūs mazāks, kā bija pirms pieciem gadiem, bet tirdzniecība ir kļuvusi ātrāka," klāsta Radziņš.
Viņš atklāj, ka policija nesen aizturēja ap 30 cilvēku, kuri pārdeva narkotikas dažādās lietotnes "Telegram" grupās. Tomēr, kad vienu šādu čatu slēdz, tā vietā rodas divi citi, viņš piebilst.
Bet kā ar narkotiku tirdzniecību Bruņinieku ielā, kur netālu atrodas policijas Kriminālistikas pārvalde?
"Redziet, tas, ko redz cilvēki uz ielas, viņi redz pārsvarā klientus, kuri ir tās narkotikas saņēmuši. Un viņi iet, viņi ir apreibuši, un tad viņi tiek aizturēti. [..] Tas ir tas, kas krīt acīs, bet tas nav reāli tirgotājs, un, lai šī lokālā problēma pazustu, vajag šo tirgotāju dabūt pie vietas. Tātad vajag viņu noķert, un tas prasa laiciņu," saka policijas pārstāvis.
Viņš skaidro, ka, piemēram, pašu iedzīvotāju uzņemtie videomateriāli ar klientu rosību pie tā dēvētajām "točkām" nav pierādījums, kas ļautu aizturēt cilvēkus par narkotiku tirgošanu. Viņi jāpieķer pārdošanas brīdī.
Visbiežāk muitnieki Latvijā aiztur narkotiskās vielas pasta sūtījumos
Kontrolēt no trešajām valstīm ienākošās kravas un sūtījumus, tajā skaitā izķert narkotikas, ir muitnieku pienākums. Tādēļ Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ēkā Rīgā Latvijas Radio tiekas ar VID Muitas pārvaldes direktores vietnieci Sandru Kārkliņu-Ādmini.
"Ja mēs runājam tieši par narkotikām, tad, izvērtējot šīs starptautiskās tendences iepriekšējos piecus gadus, mēs secinām, ka nosūtītājvalstu topa virsotnē joprojām ir, piemēram, kravas no Dienvidamerikas valstīm, Centrālamerikas valstīm, Āfrikas, Ķīnas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem," stāsta Kārkliņa-Ādmine.
Preces, kurām muitas kontrole pievērš īpašu uzmanību, ir, piemēram, jūras konteineru kravas ar žāvētiem augļiem, kafiju un eksotiskajiem augļiem.
"Pirmām kārtām, analītika mums palīdz izvēlēties šo kravu, un savukārt suns ir viens no tiem instrumentiem, kas mums palīdz identificēt, vai šajā kravā ir, iespējams, narkotiskas vielas, un tāpat mums arī ir materiāli tehniskais nodrošinājums, tāds kā kravu skeneri un arī rokas bagāžas skeneri."
Novērotās tendences rāda, ka Latvija ir narkotiku tirdzniecības tranzītvalsts, nevis galamērķis.
"Tās kravas, kas tiešām nāk ar jūras konteineriem iekšā, protams, tās tiek ievestas un tās saņēmēji ir Beļģija, Spānija, Nīderlande, piemēram, Ungārija, Francija, arī Skandināvijas valstis, Krievija," klāsta VID pārstāve.
Kārkliņa-Ādmine stāsta, ka visbiežāk muitnieki Latvijā aiztur narkotiskās vielas pasta sūtījumos. Šogad tādu bija apmēram simts, pagājušajā gadā nedaudz vairāk.
Pēc viņas teiktā, brīvāka narkotiku plūsma notiek Šengenas zonā, kas ietver lielāko daļu Eiropas Savienības valstu.
Tas liek secināt, ka lētu un toksisku vielu ienākšana Latvijas augošajā narkotiku tirgū arvien nopietnāk apdraud sabiedrības veselību. Kā pārliecinājās Latvijas Radio, lai tiktu pie devas, vajag tikai viedtālruni un minimālas svešvalodu zināšanas.
Ko par iespējām cīnīties ar narkotiku izplatību un to lietošanu Latvijā domā Bils Muižnieks no atbalsta centra "Dia+logs"?
"Es gribētu teikt tā — zināms procents sabiedrībā lietos tik un tā, neskatoties ne uz ko, ne uz kādiem aizliegumiem. [..]
Cilvēkam vienmēr vajadzēs mierinājumu, vai tas ir alkohols, vai tā ir cigarete, vai tā ir kāda atkarību izraisoša viela," spriež Muižnieks.
Viņš atgādina, ka vienmēr pastāv izvēle, un mudina – jo īpaši jauniešus – tā vietā nodoties "labām atkarībām".
"Labākā gadījumā šo mierinājumu var saņemt sociāli pieņemamā veidā — ģimenē, piemēram, kad ir psiholoģiskais atbalsts, kad ir kaut kādas pozitīvas lietas, piemēram, sports, un no tā cilvēks gūst prieku savā dzīvē."
