"Krievijas un Baltkrievijas aviokompāniju lidojumi, kurus arī uzraugām un vadām mēs, sastāda vidēji 12% no visiem lidojumiem, par kuriem esam atbildīgi Rīgas lidojumu informācijas reģionā (RIGA FIR),"
sarunā ar portālu LSM.lv sacīja valsts uzņēmuma "Latvijas Gaisa satiksmes" (LGS) valdes loceklis Ivars Sviridovs.
Lidojumus starptautiskajā gaisa telpā uzmana LGS dispečeri, nodrošinot distancēšanos starp gaisa kuģiem. Šis ir drošības jautājums, tāpēc šo pakalpojumu, saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem, nav iespējams nesniegt.
Lidojumiem no Krievijas uz Kaļiņingradas apgabalu Krievija un Baltkrievija izmanto šauru starptautiskās gaisa telpas koridoru starp Igauniju un Somiju. Pēcāk lidojuma maršruts ved gar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas gaisa telpu robežām, tās nepārkāpjot.
Gaisa telpas robežas ir mazākas nekā FIR zonu robežas, tāpēc nevar teikt, ka lidojums notiek kādas konkrētas valsts gaisa telpā.
Par katru lidmašīnu, kura izmanto lidojumu informācijas reģionus, aviosabiedrībai tiek piestādīts rēķins par saņemtajiem pakalpojumiem. "Sākotnēji, sankciju pirmajos mēnešos, bija problemātiski saņemt samaksu par mūsu sniegtajiem pakalpojumiem no Krievijas un Baltkrievijas puses.
Arī pašlaik situācija līdz galam nav atrisināta, jo šis ir tas gadījums, kad sankcijas nonāk nelielās pretrunās.
No vienas puses, mums ir jāsniedz šie pakalpojumi, kurus nevaram nesniegt, bet, no otras puses, problēmas sagādā šo maksājumu apstrāde Beļģijā," sacīja Sviridovs.
Krievijas Federācija un Baltkrievija FIR zonu maksas pārskaita Eiropas Aviācijas uzraugam "EUROCONTROL", kurš pēcāk šo naudu novirza katras valsts atbildīgajai iestādei.
Maksājumus Beļģijā traucē apstrādāt fakts, ka sankcijas ir uzliktas arī Krievijas banku sektoram.
"Latvijas Gaisa satiksmē" norāda, ka situācija tiek pastiprināti monitorēta, jo šie lidojumi veido ievērojamu daļu no uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem.
"Pēc sankciju ieviešanas ir novērojams lidojumu skaita pieaugums RIGA FIR zonā, jo agrāk, piemēram, no Maskavas uz Kēnigsbergu lidoja tikai caur Lietuvu. Tagad visi šie lidojumi iet caur mūsu zonu. Šajā ziņā, protams, ir vērojams lidojumu pieaugums. Tāda pati situācija ir Igaunijā, kur iepriekš šo lidojumu nebija,"
par lidojumu daudzumu sacīja LGS pārstāvis.
Runājot par aizvadīto gadu, Sviridovs uzsvēra, ka uzņēmums joprojām dzīvo krīzes režīmā, kas sākās līdz ar Covid-19.
"Jāsaka, ka aizejošais 2023. gads, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bija krietni labāks. Mēs redzam zināmu atgriešanos pie jaunās normalitātes, ja tā to var nosaukt. Gads bija izaicinājumu pilns, jo tā iešana ārā no krīzes ir grūtāka par atrašanos tajā," piesardzīgi optimistiski rezumēja Ivars Sviridovs.
