Latvijā vēl nav īpašu nosacījumu sociālo uzņēmumu darbībai, tāpēc tie visbiežāk noformēti kā nevalstiskās organizācijas (NVO) – biedrības vai nodibinājumi. Šo problēmu Latvijā grasās novērst, taču iesaistītie pauž bažas par iecerēto nosacijumu, ka visa peļņa būtu jāatvēl sociāli nozīmīgiem mērķiem
Ir uzņēmumi, kuru galvenais uzdevums ir gūt peļņu. Taču ir uzņēmumi, kas dibināti arī citam nolūkam – uzlabot sabiedrības dzīves kvalitāti, iekļaut darba tirgū, piemēram, cilvēkus ar invaliditāti vai cilvēkus, kuriem palikuši daži gadi līdz pensijai. Ar to nodarbojas sociālie uzņēmumi.
- Pārdod ziedotās mantas, lai atbalstītu trūcīgos
- Līdz ar jauno regulējumu cer uz skaidriem spēles noteikumiem
- Visa peļņa būs jāiegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai
- "Tactile Eyesight" grib veidot 3D zīmējumus neredzīgajiem
- Gribētu peļņu ieguldīt investīciju atmaksā
- Sociālā uzņēmuma statusu piešķirtu Labklājības ministrija
Pārdod, lai palīdzētu
Jelgavā labdarības veikalā "Tuvu" apmeklētāji cilā piedāvātās preces: puķu podus, brilles, skatās drēbes, apavus un dažādas citas mantas. Labdarības veikalu atvēra 2015.gadā. Taču uz šo vietu tas pārvācies nesen un apmeklētāju kļuvis vairāk. Pie durvīm joprojām palikuši piekārti krāsaini baloni, kurus uzdāvinājuši jaunie kaimiņi. Šajā labdarības veikalā pārdod mantas lielākoties no Vācijas.
Pārdevēja un konsultante Eva Meldere stāsta, ka dažreiz apmeklētāji ne pilnībā izprot labdarības veikala mērķus:
"Cilvēkiem šķiet, ka tā labdarība ir vērsta uz viņiem, bet īstenībā viņi ar savu pirkumu piedalās biedrības darbā."
Veikalu ir dibinājusi biedrība "Tuvu", un no pircējiem iegūto peļņu tā izmanto, lai organizētu dažādus pasākumus un nometnes trūcīgām ģimenēm. Veidot veikalu iedrošināja partneri no Vācijas, kas ziedo biedrībai dažādas mantas. Daļu no šīm mantām atdod trūcīgajiem, savukārt daļu pārdod veikalā.
"Mēs saņemam lietas, mantas no Vācijas un atbalstām ģimenes, bet ļoti bieži, mūsu projektus realizējot, mums nepietiek ar tām mantām. Ir vajadzīgi līdzekļi, ir vajadzīgas varbūt zāles ģimenei, zāles kādai vecai omītei. Un tad ir vajadzīgi finanšu līdzekļi. Un ir veikals, kas mums to nodrošina," skaidro biedrības "Tuvu" vadītāja Lāsma Cimermane.
Savukārt pagājušā gada nogalē biedrība "Tuvu" kopā ar citu biedrību dibināja vēl vienu labdarības veikalu, kurā pēc tāda paša principa pārdod iepirktas mēbeles.
Cer uz skaidrību
Nākotnē biedrība cer iegūt sociālā uzņēmuma statusu. Pagaidām tas nav iespējams, jo valsts vēl nav radījusi tam mehānismu. Šobrīd Latvijā top sociālās uzņēmējdarbības likums.
Lāsma Cimermane, lai gan ikdienā neseko līdzi tā tapšanai, cer, ka tas sakārtotu pašreizējo situāciju: "Būtu skaidrība, ko mēs drīkstam darīt, ko mēs nedrīkstam darīt, kas ir atļauts, kas nav atļauts. Jo šobrīd, man liekas, ir tāda taustīšanās. Mēs kā biedrība, kā nevalstiskā organizācija it kā nodarbojamies ar uzņēmējdarbību, un arī nav skaidrs varbūt, cik daudz mēs to drīkstam un cik mēs to nedrīkstam. Nav, man liekas, īsti reglamentēta tā darbība. Un tāpēc varbūt ir nedrošība, tāda taustīšanās.
Es domāju, ar likuma pieņemšanu būtu skaidrība, kas ir kas. Uz to vairāk tās cerības."
Tas būs īpašs regulējums, kas paredzēs atbalstu sociāli nozīmīgiem uzņēmumiem. Lāsma Cimermane izskata pašreizējos priekšlikumus.
- Atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa.
"Jā, tā ir tāda liela cerība," saka Cimermane.
- Tāpat sociālais uzņēmums varēs saņemt ziedojumus vai dāvinājumus, nodarbināt brīvprātīgos. Tas cita veida uzņēmumam ir liegts.
- Pašvaldībām būs tiesības piešķirt sociālajam uzņēmumam nekustamā īpašuma nodokļa atlaides.
"Šobrīd mums šis nav aktuāli, bet, iespējams, ļoti daudziem, kas mēģinās iegūt šo sociālā uzņēmuma statusu, tas noteikti būs aktuāli. Es domāju, ka tas ļoti liels atbalsts arī būtu."
- Tāpat pašvaldībām būtu tiesības piešķirt šādiem uzņēmumiem mantu un cita veida atbalstu.
Visa peļņa jāiegulda
Taču, lai saņemtu šo atbalstu, būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem.
Sociālais uzņēmums var nodarbināt ilgstošus bezdarbniekus, cilvēkus ar invaliditāti. Tas var sniegt sociālos pakalpojumus, atbalstīt zinātni, vides aizsardzību, veicināt izglītības pieejamību.
Sociālā uzņēmuma statusu varēs iegūt tikai sabiedrības ar ierobežotu atbildību jeb SIA. Tāpat, piemēram, tam jānodarbina algoti darbinieki. "Mums ir šobrīd trīs algoti darbinieki un ar 1.martu būs jau četri," stāsta Cimermane.
Tāpat uz sociālo uzņēmumu attiektos vēl viens svarīgs nosacījums:
Uzņēmums peļņu nesadala, bet iegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Šis noteikums nosaka, ka visa peļņa vai nu jāiegulda atpakaļ uzņēmumā, vai arī jāpalīdz cilvēkiem, kurus nodarbina, jāiegulda nauda labdarībā vai citu sabiedrībai svarīgu mērķu īstenošanā.
3D zīmējumi neredzīgajiem
Taču šis nosacījums raisa diskusijas. "Te ir tagad tā nianse. Tur ļoti skaistos vārdos ir aprakstīts tas, ka pēc būtības sociālajam uzņēmumam nevar būt peļņas," kritiski noskaņots ir uzņēmējs Mareks Matisons, "manuprāt, ja mēs strādājam ar uzņēmējdarbību, nodarbojamies, ieguldām tajā savu laiku un enerģiju, tad mūsu nākotnes mērķis ir nopelnīt un ar šo nopelnīto naudu izdarīt kaut ko vairāk."
Mareks Matisons ir uzņēmuma "Tactile Eyesight" idejas autors. Šobrīd uzņēmums ir dibināšanas procesā, un Mareks Matisons vismaz pagaidām strādās kā individuālais komersants. Uzņēmumā veido 3D attēlus neredzīgu cilvēku izglītībai. Piemēram, iedomājieties uzzīmētu meiteni, kurai melnā krāsā ir apvilkta kontūra. Zīmējumu izdzēsiet un atstājiet tikai kontūru. Velkot pa apjomīgu kontūru ar pirkstu kā pa trotuāra maliņu, jūs jūtat, kas ir uzzīmēts.
Iepriekš ideja bija izpelnījusies arī starptautisku atzinību. Sākotnēji uzņēmums bija iecerējis veidot grāmatas, kurās publicētu stāstus Braila rakstā ar attēliem neredzīgajiem bērniem: "Kuras ir drukātas ar 3D drukas palīdzību 2015.gada pašā nogalē tad, kad mēs domu biedru grupa satikāmies pilnīgi nejauši "Global start-up battle" konkursā."
Laika gaitā izrādījās, ka no potenciālajiem klientiem – Eiropas neredzīgo izglītības iestādēm –
lielāka interese ir nevis par grāmatu, bet gan tieši par attēliem.
"Jo ikdienā neredzīgo skolās pedagogs veido savu mācību programmu, stāsta savus stāstus. Un grāmata var būt tikai viena detaļa tajā mācību gada laika procesā, kura laikā bērnam tiek iemācīts kaut kas jauns literatūrā, matemātikā, botānikā, bioloģijā. Un viņu intereses ir drusku citas. Tātad daiļliteratūra – tas ir jauki, ka tas būtu, bet lielāka interese no viņiem kā no potenciālajiem klientiem un pircējiem ir tieši par šiem 3D attēliem, kuri lēnā garā top. Mēs veidojam šo attēlu datu banku," stāsta Matisons.
Peļņu ieguldīt investīciju atmaksā
Šobrīd ideju par stāstiem Braila rakstā ar taktilajām ilustrācijām uzņēmums ir atlicis. Mareks Matisons ar kolēģiem cenšas piesaistīt līdzekļus savai idejai par 3D attēliem: "Uzņēmēji, kas ir riska kapitālisti un potenciālie investori, paskatās biznesa plānu, kāda ir atdeve par manu investīciju, ko tad es dabūšu pretī. Un viņi ļoti racionāli rēķina visu tieši tajā pašā naudā.
Tajā brīdī, ja es lasu šobrīd esošo Sociālās uzņēmējdarbības likuma redakciju, šķiet, ka jūs esat kādu tā kā apvainojis tad, kad jūs sākat runāt par naudu. Peļņa? Nē, nu ko jūs.
Un, manuprāt, tas nav pareizi."
Mareks Matisons aicina izvērtēt pašreizējo piedāvājumu saistībā ar sociālā uzņēmuma peļņu. Viens no iespējamiem risinājumiem būtu, piemēram, ja uzņēmums saņem investīcijas, tas drīkstētu ieguldīt daļu no peļņas, lai tās atmaksātu.
Pārraudzīs Labklājības ministrija
Latvijā par sociālās uzņēmējdarbības jautājumiem spriež Saeimas darba grupā. Tajā iesaistītās puses izstrādā jauno likumprojektu. Paredzēts, ka, balstoties uz speciālas komisijas lēmumu, sociālā uzņēmuma statusu piešķirtu Labklājības ministrija.
Taču Mareks Matisons uzskata to par kļūdu: "Uzņēmējdarbība ir jāpārrauga vienai institūcijai, un tā ir Ekonomikas ministrija. Ekonomikas ministrija var pieaicināt ekspertus no jebkurienes, ja tas ir nepieciešams, lai izvērtētu specifisku niansētu kaut kādu vajadzību. Taču teikt, ka pašu uzņēmējdarbību pārraudzīs tagad sociālās uzņēmējdarbības kontekstā Labklājības ministrija, manuprāt, ir ļoti nepareizi."
Vēl viens strīdīgs jautājums šajā piedāvājumā ir par termiņu, kurā varēs iegūt sociālā uzņēmuma statusu. Šobrīd paredzēts, ka likums stāsies spēkā nākamgad.
Uzņēmumi, kas jau tagad strādā kā SIA, sociālā uzņēmuma statusu varēs iegūt vēl pēc gada, bet tie, kas dibināti reizē ar likumu – nākamajā gadā – statusu varēs iegūt uzreiz. Tātad, ja Lāsmas Cimermanes vadītā biedrība "Tuvu" ar labdarības veikaliem nākamgad pārreģistrēsies par SIA, tā varēs iegūt sociālā uzņēmuma statusu jau tajā pašā gadā.
Savukārt tāds uzņēmums, kurš kā komersants strādā jau gadiem, būs spiests gaidīt vēl gadu.
Konkrēto ieceri kritizē Sociālās uzņēmējdarbības asociācija. Arī Labklājības ministrijā prognozē, ka šo normu uzlabos.
Tāpat uzņēmēji izsaka cerību, ka likums neparedzēs lielu birokrātisko slogu un sociālos uzņēmumus neapraks ar papīru kalniem. "Gribas, lai ir skaidrība, gribas, lai ir tas likums, kas regulē. Protams, ja mūs apraks ar papīru kalniem un mēs vairs nevarēsim darīt savu pamatdarbu, kas ir rūpes par trūcīgajām ģimenēm, kas ir trūcīgo ģimeņu atbalsts, jo tas ir mūsu pamatdarbs, tad jāskatās... Tad varbūt tas sociālais uzņēmums nebūs mūsu ceļš ejams, jo mēs jau nezinām, kāds tas likums būs," prāto labdarības veikala vadītāja Lāsma Cimermane.
Samērīgumam starp prasībām un piešķirto atbalstu jau iepriekš solīja sekot līdzi uzņēmumu intereses aizstāvošā Sociālās uzņēmējdarbības asociācija.
Jauno likumu plāno pieņemt vasarā, un iecerēts, ka tas stāsies spēkā nākamgad. Pēc Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas aplēsēm, Latvijā ir aptuveni 80 līdz 120 biedrību, nodibinājumu vai retākos gadījumos uzņēmumu, kas darbojas pēc sociālās uzņēmējdarbības principiem.
Taču joprojām paliek neatbildēts jautājums, cik no biedrībām un komersantiem varētu pāriet uz jauno – speciāli viņiem paredzēto statusu.
Interese par jau šogad piedāvāto Labklājības ministrijas atbalstu sociālajiem uzņēmumiem ir liela. Visā Latvijā uz informatīvajiem semināriem par atbalsta saņemšanu pieteikušies aptuveni 500 dalībnieki. Taču arī šis skaitlis neliecina par to, cik daudzi būs gatavi pāriet uz sociālā uzņēmuma statusu, kad tas būs iespējams.
Jau šobrīd skaidrs, ka tieši uzņēmumiem, kas gūst peļņu, iegūt sociālā uzņēmuma statusu varētu būt neizdevīgi, jo visa peļņa būtu jāatvēl sociāli nozīmīgiem mērķiem. Darba grupā jautājumā par peļņu bija spraigas diskusijas, taču rezultātā vienojās, ka labiem mērķiem būs jānovirza visa sociālā uzņēmuma peļņa. Labklājības ministrijā norāda, ka citās valstīs ir pieredze, ka uzņēmējs var paturēt, piemēram, pusi no peļņas. Sagaidāms, ka arī par šo jautājumu vēl būs diskusijas.
