Maltas pagasta Rozentovas pamatskolā 160 bērni ar garīgās attīstības traucējumiem mācās no pirmsskolas līdz 9. klasei, pēc tam apgūstot arī profesionālu izglītību. Līdzīgi ir arī citā šādā izglītības iestādē Latgalē – Medumos, kur pamatskolā mācās 117 bērni.
Medumu Iespēju pamatskolas direktors Ēriks Lukmans norādīja, ka šīs skolas bērniem ir svarīgi dzīvē sniegt iespējas: "Mēs varam lepoties ar profesionālās izglītības ieguvi, lai varētu startēt darba tirgū."
Šādu skolu un arī skolēnu skaits tajās pēdējo desmit gadu laikā samazinājies uz pusi, toties vispārizglītojošajās izglītības iestādēs bērnu skaits palielinās, jo arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība iekļaujošai izglītībai. Tikmēr eksistējošās tā sauktās "speciālās skolas" saskaras ar finanšu problēmām.
"Tā kā speciālā izglītība tiek pilnībā finansēta no valsts budžeta, šeit ar nožēlu jāsaka, ka finansēšanas rīki vai kritēriji nav mainīti kopš 2009. gada," skaidroja Lukmans.
Arī Rozentovas pamatskolas direktors Georgs Ignatjevs norādīja, ka tehnisko darbinieku atalgojums ir zems, arī citi saimnieciskie izdevumi liek arvien ciešāk savilkt jostas.
Viens no pirmajiem pārmaiņu soļiem ir izņemt no skolas nosaukuma un arī izglītības dokumentiem vārdu "speciālā", skaidroja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere:
"Piemēram, ja ir kāda atlase, darba intervija vai darba piedāvājums, tad, protams, darba devējs dos priekšroku tam jaunietim, kuram pamatizglītības dokumentā nav norādīts, ka viņš ir beidzis speciālo skolu."
Nākamais solis – jau lielāka reforma, pie kuras šobrīd strādā IZM. Tās mērķis būs panākt, ka vairāk bērnu ar īpašajām vajadzībām apgūst plašāku izglītības programmu, īpaši neizceļot to, ka tā ir speciālā mācību programma. Izglītības un zinātnes ministres padomniece Nellija Repina skaidroja, ka reformas nepieciešamas, lai izskaustu padomju sistēmas paliekas.
Viens no reformas mērķiem ir arī mainīt bērnu klasificēšanu pēc viņu veselības stāvokļa. "Bērnu sadalīšana pa kodiem, – tie ne vienmēr ir atbilstoši reālām bērna vajadzībām, piemēram, bērnam ir valodas attīstības traucējumi, 55. programma, bet bērnam vienlaicīgi ir arī mācīšanās traucējumi, kas pašlaik ir 56. programma. Bērnam nav sadalīts tikai viens vai otrs, viņam ir viss kopā," skaidroja Repina.
Kad šī reforma tiks izstrādāta, ministrija šobrīd neatklāja.
