Šonedēļ Latvijas skolās norisinājās atbalsta akcija mazajām skolām, aicinot valdību veidot pārdomātāku skolu tīkla reformu. Skolu protests ir saistīts ar publiskoto Izglītības un zinātnes ministrijas plānu mainīt pedagogu algu finansēšanas modeli, kas paredz, ka skolu optimizācija varētu notikt straujāk. Proti, valsts vairs nefinansēs konkrētu skolēnu skaitu pašvaldībā, bet piešķirs naudu katrai skolai atbilstoši programmas izmaksām.
Komentējot IZM plānus un skolu protestus, premjere pauda, ka primāri ir jāsaprot, kāpēc finansēšanas modelis tiek mainīts. "Mums jau nav vajadzīgas skolas skolu pēc. Mums ir vajadzīgas skolas mūsu bērnu pēc, lai mūsu bērniem būtu kvalitatīva izglītība, lai viņi varētu būt gudri ķīmijā, arvien vairāk pieprasītajā digitālajā jomā, lai viņi varētu būt gatavi nākotnē apgūt mākslīgā intelekta zināšanas.
Un jautājums ir, vai visas skolas spēs piedāvāt šādu zināšanu bāzi," sacīja Siliņa.
Viņa uzsvēra, ka galvenais mērķis skolu tīkla sakārtošanai ir kvalitatīva izglītība un arī individuāla pieeja.
Turklāt pašlaik, kad vēl nav pārskatīts finansēšanas modelis, dažas pašvaldības ir pieņēmušas lēmumus attiecībā uz skolām. "Tāpēc ka ir skaidrs – tā, kā ir šobrīd, mēs nevaram turpināt. Mums ir vajadzīgi risinājumi."
KONTEKSTS:
Pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja ministrijas informatīvo ziņojumu par jauna modeļa izveidi.
Pašlaik valsts aprēķināto naudu skolām sadala pašvaldības. Tas ļauj uz lielāku skolu rēķina subsidēt mazākas skolas. Jaunajā modelī valsts maksās par programmām, kas izpildīs "optimālas klases kritērijus". Pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt naudu starp savām skolām, subsidējot mazākās skolas. Modelis paredz, ka mazajās skolās darba samaksu segs arī pašvaldības.
Pedagogu arodbiedrība un pašvaldības uzskata – modelis nav izrunāts, arvien paliek neatbildēti jautājumi.
Līdz janvāra beigām plānots pabeigt normatīvu izstrādi, ko sabiedriskajai apspriešanai nodos februāra sākumā. Ieviest jauno modeli plānots jau nākamajā mācību gadā.