Aicina uz cieņpilnām diskusijām
Prezidents norādījis, ka diskusijām par izglītību allaž nāk līdzi liela emocionālā slodze un katram ir, ko teikt.
"Es ticu, ka ikviens saviem bērniem grib to labāko. Bet kā to sasniegt? "Pirmkārt, lai kāds arī būtu mūsu viedoklis un lai kādas domas domātu mūsu oponenti, visiem ir jāsarunājas cieņpilni," aicina prezidents.
Viņš uzsvēris, ka "finanšu resursu visām vēlmēm un visām skolām nav un nebūs pietiekami. Taču cieņpilna attieksme, iedziļināšanās un uzklausīšana nemaksā neko. To mēs varam atļauties gan lielpilsētā, gan laukos.
"Cieņu varam atļauties gan Izglītības ministrijas kabinetos, gan pašvaldību rīkotajās apspriedēs, gan diskusijās sociālajos tīklos. Mēs taču bērnus mācām sarunāties cieņpilni. Rādīsim piemēru!" aicina Rinkēvičs.
Lai arī gadiem ilgi meklēti ideālās skolas finansēšanas veidi, joprojām nekas nav nolemts. Rezultātā iedzīvotāji neuzticas valsts pārvaldei, netic tam, ka viņus sadzird un redz, turpina prezidents. "Vārds "reforma" ir kļuvis par lamuvārdu, nevis pozitīvu pārmaiņu vēstnesi. Šobrīd jārīkojas pragmatiski, loģiski un atbildīgi," mudinājis Rinkēvičs.
"Domāju, ka saprātīgi ir vienoties par ieraugāmu un ticamu pirmo soli. Strādāt ar tām pašvaldībām, kurām ir skaidrs plāns un nepieciešams papildu atbalsts, finansējums. Pārējās – konsultēt, palīdzēt sagatavoties pārejai noteiktā laikā. Vienā dienā nesalabosim visu iepriekšējo gadu kļūdas, ar spēku tikai izrausim vēl lielākus robus sabiedrības audumā," paudis prezidents.
Jāatbild uz neskaidrajiem jautājumiem
Rinkēvičs akcentējis, ka, modelējot piedāvāto skolu tīklu, ir jābūt skaidrībai par ceļiem un autobusiem, redzējumam par Latvijas austrumu pierobežu un to, ka saglabājam skolas, kuru sniegums centralizētajos eksāmenos ir virs vidējā.
"Cilvēku bažas nedrīkst noraidīt kā nepamatotas, negudras vai tumsonīgas, uz tām ir jāatbild. Jāmeklē risinājumi pēc būtības.
Daudz dzirdam par to, kā nebūs. Taču pārāk maz tiek skaidrots tas, kas būs. Vai lielākajās skolās būs gana daudz labu pedagogu? Un ja nu ne? Vai būs transports un šoferi, lai bērnus vestu uz tālākām vidusskolām? Un ja nu ne? Vai ziemā būs tīri un droši ceļi, lai autobuss kur vispār varētu aizbraukt? Ja nu ne? Vai skolai, kurā tagad mācīsies slēgtās skolas bērni, būs kapacitāte kvalitatīvi uzņemt šos jaunos bērnus? Un ja nu ne? Kas notiks ar visiem "ja nu ne"?" vaicā prezidents.
Viņaprāt, ir jāskatās pavisam tuvā nākotnē – ko un kā skolu pārveides vai slēgšanas gadījumā mēs attīstīsim un kādi resursi tam būs nepieciešami? Jābūt plānam un īpašam risinājumam ar visatbilstošāko atbalstu konkrētai skolai.
Par sociālo funkciju svarīgāka ir izglītības kvalitāte
Izmaksu samazināšana nav pārmaiņu mērķis, izglītības kvalitāte ir, bet ir jābūt skaidram redzējumam, kādas kvalitātes izmaiņas panāksim, tās jāskaidro, uzsver prezidents.
Viņš pieminējis, ka diskusijās par skolu nākotni tiek runāts arī par to sociālo funkciju.
"Par skolu kā kultūras dzīves centru. Par skolu kā nozīmīgu darbavietu. Skola pilda šīs funkcijas. Bet skolas pamtuzdevums ir bērnu izglītība. Kvalitatīva bērnu izglītība.
Un uz skolu slēgšanu un pārveidošanu visupirms vajadzētu lūkoties caur šo prizmu – vai pāreja no tuvākas, bet mazākas skolas uz tālāku, bet lielāku tiešām uzlabos bērnu izglītību un neiedragās viņu labsajūtu," aicina prezidents.
"Mūsu uzdevums ir dot bērniem vissvarīgāko instrumentu, kas ļaus savas dzīves veidot un izvēli izdarīt pašiem. Šis instruments ir laba izglītība. Latvijā katrai skolai jābūt ļoti labai skolai. Ikvienu iesaistīto lūdzu domāt par to, kā tieši mainīsies eksāmenu rezultāti, kā mainīsies bērnu iespējas iestāties universitātē, kā mainīsies viņu iespējas pašiem izvēlēties darba vietu, uzsākt savu biznesu vai būt radošas profesijas pārstāvim. Galu galā – kā veidosies viņu kā jauno pilsoņu attieksme pret mūsu valsti, kurā ir un allaž būs gan mazi ciemi, gan dižas pilsētas," noslēgumā paudis prezidents.
Nevar griezt kā ar nazi
Savukārt pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība") trešdien, 31. janvārī, Valsts prezidents atzina, ka "nav pārāk priecīgs" par to, kā šobrīd attīstās diskusija par gaidāmajām pārmaiņām skolu finansēšanā. Viņš vairākkārt uzsvēra, ka šobrīd nekādi konkrēti lēmumi valdībā vēl nav pieņemti, ir tikai Izglītības un zinātnes ministrijas konceptuāls redzējums. Taču ir jāsaprot – pārmaiņas būs nepieciešamas. Vienlaikus tās nevar uzspiest ar spēku, jo tad "tas kā bumerangs nāks atpakaļ".
"Mani īpaši satrauc Austrumu pierobeža. Viens no ceļiem, ko varētu iet, – pozitīva motivācijas programma, nevis tāda vispārēja naža programma, kur viss tiek griezts un taisīts ciet, bet tiek motivētas gan pašvaldības, gan skolas pieņemt šos lēmumus," aicināja prezidents.
Arī Siliņa akcentēja, ka uz valdības galda vēl nav konkrētu Ministru kabineta noteikumu par finansējuma modeli. Viņa uzsvēra pārmaiņu nepieciešamību, jo mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību visiem Latvijas bērniem. Turklāt jāņem vērā izaicinājumi, kas saistīti ar pedagogu trūkumu.
"Šobrīd ir cīņa ar nezināmo, un nav iemesla baidīties no pārmaiņām, jo skaidrs, ka jebkuras pārmaiņas sagaidām ar satraukumu – kā būs. Jāspēj pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, tai pašā laikā ceļot izglītības kvalitāti, kas ir viens no ekonomikas stūrakmeņiem," uzsvēra Siliņa.
Iepriekš izskanējis, ka valdībā izglītības ministres Andas Čakšas ("Jaunā Vienotība") piedāvāto skolu finansēšanas modeli varētu skatīt apmēram pēc mēneša, savukārt pašvaldībām lēmumi par skolu slēgšanu vai pakāpes samazināšanu jāpieņem līdz 1. martam.
KONTEKSTS:
Pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja ministrijas informatīvo ziņojumu par jauna modeļa izveidi.
Pašlaik valsts aprēķināto naudu skolām sadala pašvaldības. Tas ļauj uz lielāku skolu rēķina subsidēt mazākas skolas. Jaunajā modelī valsts maksās par programmām, kas izpildīs "optimālas klases kritērijus". Pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt naudu starp savām skolām, subsidējot mazākās skolas. Modelis paredz, ka mazajās skolās darba samaksu segs arī pašvaldības.
Pedagogu arodbiedrība un pašvaldības uzskata – modelis nav izrunāts, arvien paliek neatbildēti jautājumi.
Līdz janvāra beigām plānots pabeigt normatīvu izstrādi, ko sabiedriskajai apspriešanai nodos februāra sākumā. Ieviest jauno modeli plānots jau nākamajā mācību gadā.
