Ar Pļavnieku iedzīvotāju Sabīni Latvijas Radio tikās viņas deviņstāvu mājas kāpņutelpā Salnas ielā 20. 1986. gadā uzbūvētajā mājā, kuru apsaimnieko RNP, vecais, grabošais lifts ir šaurs. Ziemas apģērbā tajā var ietilpt, šķiet, trīs pieaugušie, lai gan lifta lietošanas noteikumos, kas uzlīmēti uz kabīnes sienas, minēts, ka lifts paredzēts līdz četrām personām. Vismaz trīs vietās ir norādīts liftu avārijas dienesta tālruņa numurs.
Sabīne pastāstīja, ka dažus desmitus gadu vecais lifts ik pa laikam nestrādā un tajā mēdz iestrēgt cilvēki. Decembra nogalē tā gadījies arī viņai.
"29. [decembrī] es pati iesprūdu. Mani atsvabināja. Jāsaka, [liftu avārijas dienests] atbrauca ļoti operatīvi – 10 minūšu laikā. Vispār bez problēmām. Kaut ko viņi tur knibinājās. Tad, kad es vakarā atbraucu, tas jau strādāja. Viņš salūza atkal 31. [decembra] pēcpusdienā. Un nestrādāja laikam līdz pat 2. [janvārim]. Nu, labi – svētki bija. Tad 2. [janvārī] tas bija strādājis un atkal [salūza]. Mana kaimiņiene bija iesprūdusi. Tad es saniknojos un uzrakstīju to e-pastu. Aprakstīju to situāciju, ka tas lifts kļuvis tāds bīstams [un] ka tu nekad nezini, kā tu…"
Latvijas Radio: "Vai kaut kāda atbilde jau saņemta?"
"Bija, ka ir padots tālāk atbildīgajai nodaļai vai dienestam."
Vakarā pēc intervijas Sabīne atsūtīja īsziņu, ka lifts atkal nestrādā. Uz problēmu norādīja arī kaimiņiene Aļona, kura liftu pati gan neizmantojot.
"Liftā ir iestrēguši arī bērni. Pati esmu zvanījusi liftu darbiniekiem, lai bērnus atbrīvotu. Tas bija pirms kāda pusgada, bet tādu lielu problēmu nav."
Problēmas mēdzot notikt arī blakus kāpņutelpā. Taču tajā liftā neviens nav iestrēdzis, sacīja kāds vīrietis, piebilstot, ka, braucot liftā, viņš pagaidām jūtas droši.
Nedaudz plašāk situāciju ar liftiem ieskicē Pļavnieku apkaimes biedrības veiktā ātrā aptauja. No 16 cilvēkiem, kuri dzīvo padomju laikos būvētajās mājās, 13 neuzskata, ka viņu mājā lifts ir kritiskā stāvoklī. Viņu vidū ir Ģederts no Dravnieku ielas 2.
"Manā mājā lifts savu funkciju pilda. Bet jūtams, ka jau morāli novecojis, un gribētos, ka būtu durvju sensors. Nav patīkami, ka durvis iespiež bērna ratus vai pašu, un tikai tad saprot, ka vēl nevar vērties ciet. Normāls apgaismojums būtu vēlams, un lai nebūtu stipras nolietojuma pazīmes (aprūsējušas durvis, nodilušas pogas, apdauzītas sienas, utt.). Salīdzinot ar jauniem liftiem, troksnis un vibrācijas vecajā liftā ir būtiski lielākas."
Vecs lifts esot arī Vecmīlgrāvī, deviņstāvu mājā Edžiņa gatvē 1, kur pašā augstākajā stāvā dzīvo kāda pensionāre, kura vēlējās palikt anonīma. Viņa stāstīja, ka kopš mājas uzbūvēšanas 1978. gadā nelielas problēmas ar liftu mēdz notikt, taču speciālisti tās ātri novērš. Turklāt kaimiņi par liftu, viņasprāt, nesūdzas.
"Troses noteikti ir tās pašas. Pirms pāris gadiem bija komisija. Izpētīja, izskatīja un teica, ka vajag kaut ko mainīt, bet pēc tam otrreiz teica, ka neko nevajag mainīt, un tā mums tas lifts strādā. Nē, nu sīkumi jau ir, [piemēram], kāds tur iesprūst, sakāpj pārāk daudz, bet tā, ka mums būtu, ka divas dienas lifts nestrādātu, tā mums nekad nav bijis."
Deputāts: Situācija ir bīstama
Kopumā situācija ar liftiem Rīgas daudzdzīvokļu mājās ir bēdīga. Tā, veicot nelielu pētījumu, secinājis RD Mājokļu un vides komitejas deputāts Gavars. Viņš stāstīja, ka no visām daudzdzīvokļu mājām, kurās ir lifti, divas trešdaļas apsaimnieko RNP.
Uzņēmumā Latvijas Radio noskaidroja, ka RNP apsaimniekotajās mājās ir 1200 liftu. Gavars secinājis, ka no tiem tikai 4% ir jaunāki par 35 gadiem. Bet vairāk nekā 40% liftu ir vecāki par 45 gadiem. Līdzīga situācija ir citu apsaimniekotāju mājās, atzina deputāts:
"Pa visu Rīgu vecajās mājās 7% varētu būt tie lifti, kas ir mainīti pa šiem gadiem. Un tad vēl nāk jaunie projekti, kuros attiecīgi ir jaunie lifti, bet dažos jaunajos projektos lifti jau ir mainīti, nenostrādājot tos 20 gadus. Tā ka ir bīstama situācija."
RNP: Šobrīd nav pieejamas liftu oriģinālās rezerves daļas
Katru no liftiem divas reizes mēnesī speciālisti apseko un apkopj, apgalvoja RNP, vienlaikus atzīstot, ka par liftu darbību iedzīvotāji sūdzas, tomēr tā nav ikdiena. Uzņēmuma pārstāvis Krists Leiškalns skaidroja:
"Šobrīd nekādu bažu par to, ka kaut kādas tehniskas problēmas varētu būt, mums nav.
Ja ir kaut kāda veida aizdomas par to, ka lifts varētu neatbilst prasībām, lifta ekspluatācija tiek pārtraukta. Līdz ar to kopumā šī situācija ir stabila.
Negatīvā puse ir saistīta ar to, ka šobrīd nav pieejamas oriģinālās rezerves daļas. Vairums liftu ir ražoti Padomju Savienībā, no tiem lielākā daļa – Baltkrievijā. Liftu apkalpotāji meklē iespējas pasūtīt [rezerves daļas] citās valstīs gan Eiropā, gan ārpus Eiropas. Šobrīd šīs detaļas nav pieejamas. Tas rada ilgāku periodu, kas nepieciešams, lai liftu savestu kārtībā."
Visu veco liftu nomaiņa varētu prasīt 16 gadus
Problēmai piekrita vienā no lielākajiem liftu apsaimniekotājiem, uzņēmumā "Kone Lifti Latvija", kas tos arī ierīko. Latvijā uzņēmums apkopj 1500 liftu, no kuriem trešdaļa ir veci – vairums Rīgas daudzdzīvokļu mājās. Par to problēmām iedzīvotāju sūdzības viņi saņem katru dienu, sacīja uzņēmuma apkopes darbu vadītājs Juris Indriksons.
Indriksons norādīja, ka teorētiski vecos liftus nemaz nevajadzētu izmantot, jo ražotājs ir paredzējis tiem 25 gadus ilgu ekspluatācijas termiņu. Viņš atzina, ka rezerves detaļas vecajiem liftiem šobrīd atrast ir grūti, bet dažas varot aizvietot ar Eiropā ražotām.
"Pagaidām mēs dzīvojam no krājumiem. Bet, kad krājumi beigsies, tad būs liels jautājums. [..] To neviens nepateiks, cik vēl ilgi [lifti būs ekspluatējami]. Tāpēc ir tā, ka vecie lifti ļoti lūst un cilvēki iestrēgst. Ar to jārēķinās.
Pēc pašreizējās jaudas, es pieļauju, ka visas kompānijas varētu kādus 300 liftus gadā nomainīt. Rīgā varētu būt kādi 5000 veco liftu, pa visu Latviju – kādi 7000 liftu, kurus vajadzētu mainīt.
Ja visas firmas pēc tagadējām jaudām strādā, var parēķināt, cik gadu aizies, lai to visu samainītu," sacīja Indriksons.
Pēc Indriksona nosauktajiem skaitļiem rīdziniekiem tas varētu prasīt vairāk nekā 16 gadus.
Trīs potenciālie risinājumi
Tas varētu būt pārāk ilgs laiks, tāpēc galvaspilsētas dome sākusi meklēt risinājumus. Šonedēļ Mājokļu un vides komitejas deputāti nonāca pie trim potenciāliem risinājumiem. Tos Latvijas Radio atklāja komitejas vadītājs Viesturs Zeps ("Latvijas attīstībai"):
"Viens no risinājumiem ir apskatīties, kā Rīgas liftu atjaunošanas problēma varētu ietiekties vides pieejamības programmā, kura ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, bet tur vēl ir jāveic pārrunas, vai tas ir tehniski iespējams, vai laika rāmī tas ir iespējams. Otrs jautājums – mēs analizējām vairākus kreditēšanas līzinga instrumentus, kas no "Rīgas namu pārvaldnieka" puses varētu nākt kā alternatīvs risinājums, bet tas, protams, iedzīvotājiem maksātu. Trešais, kas kā vienmēr tiek apskatīts, ir kaut kāds pašvaldības līdzfinansējums šāda veida projektiem. Svarīgi saprast, kā mēs katrā no virzieniem mēģinām strādāt."
Komitejā nākamās pārrunas par liftiem sagaidāmas pēc mēneša. Savukārt rezultāti varētu būt marta beigās.
