Viņa skaidroja, ka pašlaik vidusskolai noteiktais kritērijs ir 60 bērnu visā vidusskolas posmā no 10. līdz 12. klasei.
Pašlaik 13 vidusskolās visā 10.–12.klašu posmā ir mazāk nekā 20 skolēnu, 7 vidusskolās ir no 21 līdz 25 skolēniem, 8 skolās – no 26 līdz 30 skolēniem un 49 vidusskolās – no 31 līdz 60 skolēniem.
Savukārt 130 vidusskolās visā posmā ir vairāk nekā 60 skolēnu, stāstīja Kanaviņa.
Viņa gan uzsvēra, ka
IZM plānotie kritēriji nenozīmē, ka visas skolas, kurām nav optimālā bērnu skaita, būtu jāslēdz, kādas skolas var reorganizēt, pašvaldība var izvērtēt, kura būs bāzes vidusskola, kuru stiprinās.
Lēmums jāpieņem pašvaldībām, tāpēc IZM pašlaik nevar pateikt, cik skolu varētu slēgt.
Kritēriji noteikti arī sākumskolām un pamatskolām, taču tie atšķiras valstspilsētām, administratīvajiem centriem un reti apdzīvotajām teritorijām, un pašvaldības var arī lemt kādu skolu saglabāt, attiecīgi nodrošinot tai trūkstošo finansējumu no sava, nevis valsts budžeta. Tāpēc ne IZM, ne Latvijas Pašvaldību savienības pārstāves "Krustpunktā" diskusijā nevarēja nosaukt, cik pamatskolu slēgs kritēriju dēļ.
Kanaviņa skaidroja, ka pašlaik mērķis ir vienoties ar pašvaldībām, kuras skolas ir svarīgas, lai nodrošinātu pieejamību, un tās finansēt pilnībā no valsts budžeta, bet, ja pašvaldība nolemj saglabāt kādu skolu, tai jāpiedalās ar savu līdzfinansējumu.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure gan atklāja, ka
pašlaik ir zināms, ka 24 vidusskolas nolēma jau nākamajā mācību gadā neatvērt 10. klasi.
Pašvaldību pārstāve arī norādīja, ka vietvaras idejiski neiebilst pret nepieciešamību sakārtot skolu tīklu, taču tās nav mierā ar īsajiem termiņiem – izdarīt to jau 2024. gadā. Dundure skaidroja, ka ir daudz neatbildēto jautājumu – par skolēnu mobilitāti, kā viņi nokļūs līdz skolai, vai pašvaldībai jāpērk skolēnu autobusi, vai jābūvē dienesta viesnīca. Viņa norādīja, ka tīkla sakārtošana varētu notikt pakāpeniski un to varētu izdarīt 2025. gadā.
Kanaviņa gan norādīja, ka, sakārtojot skolu tīklu pakāpeniski, var nonākt līdz situācijai, kad skolēnam nāksies meklēt jaunu skolu vairākas reizes. Viņa arī atzina, ka pašvaldībām būs jāpieņem grūti lēmumi par skolām, bet arī pēc gada šie lēmumi būs tikpat grūti.
Taču IZM pārstāve arī sacīja, ka 2024. gada septembra termiņš nav akmenī iecirsts un ir iespējams noteikt pārejas periodu pašvaldībām, kurām nepieciešams laiks, lai savā pašvaldībā atrisinātu jautājumus, kas saistīti ar skolu tīkla reformu.
KONTEKSTS:
Pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja ministrijas informatīvo ziņojumu par jauna modeļa izveidi.
Pašlaik valsts aprēķināto naudu skolām sadala pašvaldības. Tas ļauj uz lielāku skolu rēķina subsidēt mazākas skolas. Jaunajā modelī valsts maksās par programmām, kas izpildīs "optimālas klases kritērijus". Pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt naudu starp savām skolām, subsidējot mazākās skolas. Modelis paredz, ka mazajās skolās darba samaksu segs arī pašvaldības.
Pedagogu arodbiedrība un pašvaldības uzskata – modelis nav izrunāts, arvien paliek neatbildēti jautājumi.
Līdz janvāra beigām plānots pabeigt normatīvu izstrādi, ko sabiedriskajai apspriešanai nodos februāra sākumā. Ieviest jauno modeli plānots jau nākamajā mācību gadā.
