Vidzemes reemigrācijas koordinatori Ingu Madžuli Latvijas Radio sastapa Dikļu pagastā, dodoties ciemos pie Evitas Briedes, kura pēc 20 Vācijā pavadītiem gadiem ir nolēmusi atgriezties Latvijā.
"Tā nav mana dzimtene! Jo vecāka es kļūstu, jo mani vairāk velk pie maniem vecākiem. Mana ģimene, man ir brālēni, māsīcas šeit, un bērniem vēl gribas šo manu daļu iedot, ne tikai mana vīra. Man nav piespiesta lieta atgriezties, bet man ir sirdslieta atgriezties!" sacīja Evita.
Atgriešanās nebūs viegla
Evitas ģimene iegādājusies māju laukos. Tā tiek remontēta, lai šovasar, kā viņa saka, lēnām atgrieztos, jo šis process nebūs viegls.
"Mans vīrs ir vācietis, mani bērni ir Vācijā dzimuši un uzauguši, skolā, bērnudārzā gājuši, tas nozīmē, ka man ir dubults izaicinājums. Otrai pusītei, manam vīram, ir ļoti grūti, un par to daudzi nepadomā. Domā: ai, nu atbrauks tā latviete ar savu vīru, būs jau labi. Es jau te esmu uzaugusi, bet ko nozīmē manam vīram atgriezties, viņam nav vairs 18," sacīja Evita.
Pirmais, kā vērtē Evita, ir valoda.
Pirms gada bija piedāvājums kursiem attālināti, taču tie nenotika. "Man vīrs pilnīgi sabruka. Tas nozīmē to, ka mēs gadu vēl vilkām garumā, lai atgrieztos, jo viņš saka – valsts valoda ir vissvarīgākā."
Vidzemes reemigrācijas koordinatore Madžule norādīja, ka šogad, iespējams, būs pieejami valodu kursi. Madžule ļoti labi zina, cik svarīga ir šī iespēja atgriežoties iemācīties valodu, jo viņas dzīvesbiedrs ir austrālietis.
"Vīrs joprojām nerunā latviski, jo ir darbs, ir māja, bet nav šo kursu. Paši dzīvojam Cēsīs, ne Rīgā, galvaspilsētā, un šie kursi nav pieejami," sacīja Madžule.
Tikmēr Evitai vēl viens izaicinājums būs desmitgadīgās meitas skolas gaitas, jo vienu mēnesi jau viņa mācījusies vietējā skolā, un tas nebija viegli.
"Pirms gada, kad mana meitiņa gāja te skolā, viņa pateica pilnīgu nē, negribu, bailes. Tā ir valoda. Grūti viņai bija, jo nav jau vēl skolās to resursu, lai tādiem bērniem dotu iespēju blakus valodas kursiem un vēl privāti palīdzēt," norādīja Evita.
Evita šobrīd var strādāt attālināti. Viņa stāstīja, ka Vācijā apguvusi labu izglītību, bet ir bažas, vai Latvijā izdosies atrast līdzvērtīgu darbu:
"Piemēram, izglītības atzīšana un arī darba pieredzes atzīšana. Man ir pirmā augstākā izglītība pedagoģijā, es strādāju kā vadītāja Vācijā un, lai es šeit strādātu kā direktore, man būtu jāiet un vēl divi gadi jāstudē. 44 gados to darīt... Es godīgi pasaku, es esmu izmācījusies ļoti labās skolās, man ir ļoti labi diplomi, un tas ir tas, kas man liek akmeņus ceļā. Bet manas zināšanas un pieredze – kāpēc ar to nedalīties ar savējiem?"
Būtiskākais iemesls atgriezties – bērnu izglītība
Šie visi ir jautājumi, kas jārisina, vērtēja reemigrācijas koordinatore Madžule. Vēl pie problēmām, ar kurām saskaras cilvēki atgriežoties, ir algas, sociālās garantijas un arī mājokļi. Bet, skaidrojot aizvadītā gada mājupbraucēju pieaugumu,
būtiskākais iemesls ir vēlme bērnus laist Latvijas skolās un arī tas, ka ekonomiskā situācija arī citviet pasaulē ir pasliktinājusies.
"Tas viss ir saistīts ar ekonomisko situāciju Eiropā, arī pasaulē. It sevišķi es esmu saskārusies ar cilvēkiem, kas dzīvo Anglijā un Īrijā, kuriem ir liela interese atgriezties, jo tur sadārdzinās dzīve. Līdz ar to sanāk, ka šeit, Latvijā, viņiem būtu ekonomiski izdevīgāk," stāstīja Madžule.
Vēl šo skaita pieaugumu Madžule saistīja ar rūpīgāku mājupbraucēju uzskaiti pašvaldībās:
"Sāku vairāk sadarboties ar pašvaldībām, ar katru Vidzemes pašvaldību, un lūdzu viņiem izveidot datubāzi. Vienkārši sākt vākt datus par reemigrantiem, kuri ir aizbraukuši, atbraukuši, iespējams, vēl plāno atgriezties. Šādā veidā man ir vairāk informācijas, jo līdz šim netika katrā pašvaldībā veidota datubāze."
Arī šogad Vidzemē varētu ierasties daudz mājāsbraucēju. Par to liecina tas, ka pērn diasporas pārstāvji aktīvi interesējušies par iespējām atgriezties Latvijā.
