Jau kopš agra rīta Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā vada liela rosība. Katli burbuļo, sīpolu mizas sakrātas, pirmie pavasara zaļumi savākti un tautas tradīciju pārzinātāji sagaida viesus. Olu krāsošana ir viena no zināmākajām Lieldienu nodarbēm, kurā var iesaistīties visa ģimene – lieli un mazi, jauni un veci. Stāsta etnogrāfe Indra Čekstere: "Jāsavāc lapiņas un zālītes, var izmantot putraimus un graudiņus un pašas galvenās ir sīpolu mizas. Arī oliņai var pietīt sīpolu mizu. Piemēram, sarkano sīpolu mizu un dzelteno sīpolu mizu. Tad veidojas interesantas toņu pārejas. Īsts brīnumdaris ir sarkanais kāposts un, piemēram, mellenes. Vidzemnieki taisa tā, ka pieliek mellenes un to dzelteno sīpola mizu un tad, kad ņem ārā, tad ir tas brīnums. Tur fantāzijai var ļaut vaļu. Protam, ka mūsu senči krāsoja siena smalkumos un pirtsslotās un rudzu zelmenī."
Katrai saimniecei ir savas tradīcijas un receptes, ko parasti tā ceļ svētku galdā. Senāk ģimenē Lieldienās vienu olu sadalīja visiem, lai visi turētos kopā un būtu saticīgi. Spēkošanās ar olām nozīmē vienu – kuram stiprākā ola, tam būs vislabākā veselība. Mazs noslēpums – tieši mazākās olas esot ar visstiprāko čaumalu. Prieks par olu ripināšanu bija ne vien senatnē, bet arī šodien, kad atskanēja ne viens vien prieka sauciens par trāpīšanu kaimiņa olai. Bet šūpošanās kāre bija tik liela, ka muzeja viesiem nācās stāvēt garā rindā.
Ko svētkos iesaka "Skandinieki", kas tradicionāli ieskandina Lielo dienu? "Galvenais ir priecāties. Priecāties par to, ka ir pavasaris, ka visiem ir labs garastāvoklis, ar skaistām dziesmām un rotaļām, būt jautriem." Obligāts rituāls ir arī šūpošanās.
Par svētku tradīcijām un to, kā šī diena sagaidīta un pavadīta, muzeja viesus uzklausīja Latvijas Radio":
"Mēs [svinam] ar olu sišanu no rīta, lielajām ģimenes brokastīm un katru gadu uz Brīvdabas muzeju."
"Man ļoti patika. Es esmu olas meklējusi, daudz zaķis paslēpa, mēs ar ciemiņiem ēdām, sitāmies."
"Ļoti jauki svinam. Bērni un visi krāso olas."
"Man patīk šie svētki. Man ļoti patīk Līgo, Jāņi un Lieldienas ar! Viņam ir ļoti svarīga šūpošanās."
Šodien mēs svinam šeit, jo mums atbraukuši radi, kuri ikdienā dzīvo Briselē, ar visiem bērniem, un bērni tagad ir milzīgā sajūsmā – ar koka kājām izstaigājās, tagad ripina olas. No vienas puses ir tā kristīgā tradīcija par augšāmcelšanos, gaismu un tā tālāk, bet otrs ir tas, kas bērnus vairāk iepriecina."
"Es šodien esmu pie olu krāsošanas, bet patiesībā tā lielākā svētku sajūta ir gatavojoties. Priecīgu prātu un labu veselību visu gadu!"
Lielās dienas pavadīšana notika kopā ar folkloras draugu kopu "Skandinieki" un deju kopu "Dandari", ropažnieku bērnu kolektīvu "Cielaviņa", bet tradicionālais amatnieku un mājražotāju tirgus pulcēja daudzus pircējus no tuvām un tālām zemēm.
