Lieldienu datums ir mainīgs, jo tas ir atkarīgs no Mēness fāzes. Citi kristiešu svētki tiek svinēti atkarībā no Lieldienu datuma.
Šodien Lieldienas svin katoļi, luterāņi un baptisti, savukārt pareizticīgie šos svētkus svinēs 5. maijā.
Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.
Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par Kunga dienu. Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus augšāmcelšanās dienu.
Teologi no dažādām Romas impērijas malām savulaik diskutēja par to, kurš tad ir īstais Lieldienu datums. 325. gadā Nīkajas koncilā teologi atteicās no likuma, ka Lieldienas ir svinamas vienlaikus ar Pashā svētkiem, un noteica, ka tās jāsvin svētdienā pēc pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma.
Taču neskaidrības turpinājās, svētkus turpināja svinēt dažādos datumos, jo Romas impērijā par pavasara sākumu bija dažādi viedokļi. 525. gadā Dionisijs Eksigijs 21. martu noteica kā pavasara sākumu. Astronomiski pavasaris sākas 20. martā vai 21. martā, kad diena un nakts ir vienādā garumā.
Tikai 800. gadā, kad valdīja Kārlis Lielais, visa kristīgā pasaule sāka svinēt Lieldienas vienā datumā. Taču vienprātība ilga tikai līdz viduslaikiem, kad 1582. gadā pāvests Gregors veica kalendāra reformu. Katoļi un evaņģēliskie kristieši pieņēma reformēto kalendāru, bet lielākā daļa pareizticīgo kristiešu turas pie Juliāna kalendāra.
Evaņģēlijos stāstīts, ka šajā dienā sievas ļoti agri nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles. Taču viņas atradušas kapu tukšu, bez Jēzus miesas tajā. "Kad tās nezināja, ko darīt, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: "Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies"," raksta evaņģēlists Lūka.
Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kas dod cilvēkiem uzvaru pār grēku, nāvi, dāvā mūžīgās dzīvības cerību, norāda Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.
Latvijas kristīgo konfesiju vadītāji Lieldienās aicina izsūdzēt grēkus
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) ilggadējais vadītājs, arhibīskaps Jānis Vanags aicina piedzīvot Lieldienu prieku un izbaudīt augšāmcelšanos, ko sniedz grēku izsūdzēšana.
"Augšāmcelšanās prieku varam piedzīvot tad, kad ir novelts grēku nastas kapakmens un mēs ceļamies atjaunotai dzīvei," pauž arhibīskaps.
Savukārt Latvijas Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, citējot svētos rakstus, novēl ikvienam, lai to dzīve nestu "simtkārtīgus augļus".
"Ticībā uzlūkojot krustā sisto un augšāmcelto Kristu, kļūstam spējīgi nomirt egoismam, ļaunumam un grēkam un nest nesavtīguma, cēlsirdības, devīguma, iejūtības un vienprātības augļus," uzsver Stankevičs.
