ĪSUMĀ:
- Vēlēšanu rītā nevienam kandidātam nebija garantēta vairākuma atbalsta.
- Pirmajā vēlēšanu kārtā prezidentu neizdevās ievēlēt, bet Rinkēvičs saņēma 42 balsis.
- Arī 2. vēlēšanu kārtā prezidentu neievēlēja, bet no tālākās cīņas par amatu izstājās Elīna Pinto.
- Trešajā kārtā ar 52 Saeimas balsīm ievēlēja jaunu prezidentu.
- Rinkēvičs pēc ievēlēšanas: Darīšu visu, lai mūsu valsts plauktu un būtu droša.
- Jaunievēlētais prezidents sola ievērot politisko neitralitāti.
- Vēlēšanu dienu pavadīja runas par iespējamām izmaiņām valdošajā koalīcijā.
Intriga līdz pēdējam
Valsts prezidenta vēlēšanu rīts trešdien, 31. maijā, iesākās ar tikpat lielu neskaidrību, kāda bija pēdējās nedēļās pirms vēlēšanām, kad parādījās ziņas par iespējamām pārmaiņām valdībā. Nevienam no trim izvirzītajiem kandidātiem – Uldim Pīlēnam (virzīja "Apvienotais saraksts"), Edgaram Rinkēvičam ("Jaunā Vienotība") un Elīnai Pinto (virzīja "Progresīvie") – nebija garantēts vairākuma jeb vismaz 51 deputāta atbalsts.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kurai bija zelta kārts šajās vēlēšanās, trešdienas rītā joprojām neatklāja, kā balsos, taču atzina – ZZS frakcija visās vēlēšanu kārtās balsos vienādi. Arī Saeimas debatēs frakcijas vadītājs Viktors Valainis turpināja uzturēt intrigu par ZZS izvēli.
Nacionālā apvienība paziņoja, ka balsojumā nepiedalīsies – nebalsos ne par, ne pret kādu kandidātu un tā darīs visās vēlēšanu kārtās.
Arī opozīcijā esošā Saeimas frakcija "Stabilitātei!" pavēstīja, ka neatbalstīs nevienu kandidātu. Partijas līderis Aleksejs Rosļikovs pauda pārliecību, ka par prezidentu tiks ievēlēts "Jaunās Vienotības" izvirzītais kandidāts, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Savukārt atbalstu "Apvienotā saraksta" virzītajam kandidātam Uldim Pīlēnam trešdienas rītā atkārtoti apliecināja opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), taču LPV Saeimas frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers pārmeta "Apvienotajam sarakstam" nepietiekamu darbu, meklējot atbalstu Pīlēna kandidatūrai.
Pirmā kārta – bez rezultāta
Pēc aptuveni divas stundas ilgajām debatēm sākās vēlēšanas. Pirmajā kārtā neviens kandidāts neieguva 51 balsi, taču beidzot atklājās ZZS pozīcija. Pārējie politiskie spēki balsoja tieši tā, kā teica iepriekš.
Par Rinkēviču nobalsoja 42 deputāti no "Jaunās Vienotības" un ZZS, pret viņu – 45 deputāti.
Par Pīlēnu – 25 deputāti no "Apvienotā saraksta" un "Latvija pirmajā vietā", kā arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Glorija Grevcova, bet pret Pīlēnu – 62 deputāti.
Par Pinto balsoja desmit "Progresīvo" deputāti, pret viņu – 77 deputāti.
Nacionālās apvienības deputāti balsojumā nepiedalījās, bet "Stabilitātei!" balsoja pret visiem kandidātiem.
Otrajā kārtā izkrīt Pinto
Otrajā kārtā deputāti vēlreiz balsoja par visiem trim kandidātiem. Arī šajā kārtā neviens no kandidātiem neguva nepieciešamo 51 balsi. Otrajā balsošanas kārtā rezultāti bija tādi paši kā pirmajā. Nacionālās apvienības deputāti balsojumā atkal nepiedalījās, bet "Stabilitātei!" – balsoja pret visiem kandidātiem.
No tālākas cīņas izstājas Elīna Pinto. Pēc izstāšanās Pinto pauda, ka jūtas gandarīta: "Es cienu, ka ir bijusi iespēja debatēt ar kandidātiem. Es jūtos gandarīta, ka mani nupat apsveica ar trešo vietu. Pēc hokeja neviens vairs nevar teikt, ka trešā vieta – bronza – ir kas smādējams."
Trešajā kārtā ievēlēja jaunu prezidentu
Trešajā kārtā balstot varēja tikai par Pīlēnu vai Rinkēviču.
Ar 52 Saeimas deputātu balsīm par Valsts prezidentu ievēlēja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Pret Rinkeviču bija 31 deputāts.
Rinkēviču atbalstīja Zaļo un zemnieku savienības frakcijas 16 deputāti. Pēc savas prezidenta amata kandidātes izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī "Progresīvie", kuriem parlamentā ir 10 deputāti. Un, protams, Rinkēvičs saņēma arī atbalstu no "Jaunās Vienotības" deputātiem, kas viņu izvirzīja šim amatam, saņemot 26 balsis.
Trešajā kārtā Rinkēvičam zaudēja Pīlēns, par kuru tāpat kā pirmajos divos balsojumos nobalsoja 25 deputāti – viņu virzījušais "Apvienotais saraksts" ar 15 balsīm, Aināra Šlesera "Latvija pirmajā vietā" ar 9 balsīm un pie frakcijām nepiederošā deputāte Glorija Grevcova.
Tikmēr Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas 13 deputāti nebalsoja ne par vienu kandidātu. Savukārt opozīcijā esošās "Stabilitātei!" 10 deputāti balsoja pret abiem kandidātiem.
Jaunievēlētais prezidents: Darīšu visu, lai mūsu valsts plauktu un būtu droša
Pēc ievēlēšanas uzrunā Saeimai Rinkēvičs solīja darīt visu, lai mūsu valsts plauktu, būtu droša un sabiedrība būtu saliedētāka. Rinkēvičs uzskata, ka valsts galvas iespējas saliedēt Latvijas sabiedrību ir, uzturot dialogu un skaidrojot Latvijas valsts politiku.
Jaunievēlētais prezidents arī vēlas, lai viņa kabineta durvis būtu vaļā cilvēkiem, kuriem ir problēmas. Savukārt, lai ievērotu politisko neitralitāti, RInkēvičs solīja drīzumā izstāties no "Jaunās Vienotības".
Vēlēšanas pavada runas par izmaiņām koalīcijā
Esošā koalīcija nespēja vienoties par vienu prezidenta amata kandidātu šajās vēlēšanās. Runas par koalīcijas stabilitāti bija dzirdamas jau pirms vēlēšanām, tās pavadīja arī vēlēšanu dienu.
Nacionālā apvienība, kurai vēlēšanās nebija kandidāta, nebalsoja ne par vienu no izvirzītajiem pretendentiem un uzsvēra – politiskais spēks nav gatavs strādāt plašākā koalīcijā. Tikmēr "Apvienotā saraksta" virzītais kandidāts nekļuva par prezidentu, un arī šis politiskais spēks iebilst izmaiņām koalīcijā. Ņemot vērā, ka "Jaunās Vienotības" virzīto Rinkēviču ievēlēja ar opozīcijas partiju atbalstu, politologi uzskata, ka "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība ir ļoti neapskaužamā situācijā.
Savukārt premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") saredz iespēju sarunai ar esošajiem koalīcijas partneriem – "Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību – par koalīcijas paplašināšanu, ietverot arī ZZS un "Progresīvos". Šādas sarunas varētu notikt piektdien.
KONTEKSTS:
Trešdien, 31. maijā, Saeima 3. vēlēšanu kārtā ar 52 balsīm par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuru amatam virzīja koalīcijas partija "Jaunā Vienotība".
Valsts prezidenta vēlēšanas Latvijā notiek ik pa četriem gadiem. Pašreizējā prezidenta Egila Levita pirmais pilnvaru termiņš beigsies šā gada 8. jūlijā. Viņš atkārtoti vairs nekandidēja uz šo amatu.
