ĪSUMĀ:
- Koalīcija neatrod kopīgu Valsts prezidentu.
- Par nākamo valsts galvu kļūs JV virzītais Edgars Rinkēvičs.
- Premjers plašāku koalīciju gribējis "visu laiku".
- AS un NA pret izmaiņām koalīcijā iebilst.
- "Progresīvie" gaidīs esošo koalīcijas partneru sarunas.
- ZZS apgalvo – sarunas par valdības maiņu nav notikušas.
- Kariņš sarunas par koalīcijas paplašināšanu plāno piektdien.
Koalīcija neatrod kopīgu Valsts prezidentu
AS un NA neatbalstīja JV virzīto Valsts prezidenta amata kandidātu – līdzšinējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. AS virzīja savu kandidātu, bet NA Saeimas balsojumā nebalsoja ne par vienu no izvirzītajiem pretendentiem.
Tas, ka varas partijas nav spējušas vienoties par vienu kandidātu augstajam amatam, jau pirms vēlēšanām vedināja domāt, ka iespējamas izmaiņas koalīcijā. Tagad pēc Rinkēviča ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā politikas vērotāji un arī politiķi norādījuši – nu JV atbalstu apliecinājušas vēl divas partijas.
Premjers "visu laiku gribējis" plašāku koalīciju
Konkrēta lēmuma par plašāku koalīciju gan vēl nav.
Kariņš sacīja: "Es jau visu laiku esmu gribējis plašāku koalīciju. Es par to neesmu tagad runājis. Šodien es atkal par to sāku runāt.
Faktiski tas ir tas, uz ko mums būtu jāskatās. Labāk, ka mēs, politiķi, skatāmies, kas mums ir kopīgs, nevis kas mūs šķeļ.
Ja mēs kaut ko no mūsu hokeja zēniem varētu mācīties, ir tas, ka tad, kad saliek plecus kopā, tad var pašu vellu padarīt."
Premjers pauda – valdībā vajadzīga lielāka dinamika un plašāks atbalsts Saeimā skolu tīkla reformas un veselības pakalpojumu tīkla reformas tālākai virzībai, valsts kapitālsabiedrību veicīgākai kotēšanai biržā, Latvijā iestigušajai Stambulas konvencijas ratifikācijai un citiem būtiskiem jautājumiem.
"Tas, ko es gribēju, faktiski veidojot šo valdību – plašāku koalīciju. Esmu tādu gribējis visus šos mēnešus, nekas nav mainījies. Šīs reformas prasīs plašu sabiedrības saprašanu un atbalstu. Saeima kaut kādā šķērsgriezumā pārstāv visu sabiedrību. Jo plašāki mēs būtu, jo vieglāk valstij īstenot šīs reformas un arī iet uz priekšu. Šis ir sarunu process, esmu apņēmības pilns turpināt darbu, aicinu visus ieelpot trīs reizes un apdomāt. Es nekādu revolūciju nepiedāvāju," atzīmēja Kariņš.
Pārējie divi koalīcijas partneri pret izmaiņām iebilst
Gan AS, gan NA pārstāvji arī debatēs Saeimā atkārtoja, ka neatbalsta Valsts prezidenta ievēlēšanas procesa saistīšanu ar politiskām vienošanām, un atkārtoja, ka vienā valdībā ar ZZS un "Progresīvajiem" nestrādātu.
Uz jautājumu, vai NA premjera iniciatīvas dēļ jau tagad apsvērtu pamest valdību, politiskā spēka līderis Raivis Dzintars atbildēja: "Es neredzu tam pamatu. Mums var nepatikt rezultāts un veids, kā prezidents ir ievēlēts, bet mēs ar cieņu izturamies pret demokrātiskiem vēlēšanu rezultātiem. Šobrīd varu atkārtot par Nacionālās apvienības jau pieņemtajiem lēmumiem: ja maksa par Valsts prezidenta ievēlēšanu ir jauna koalīcija ar 52 balsīm vai koalīcijas kodols ar Aivaru Lembergu, ZZS un "Progresīvajiem", tad mēs tajā nepiedalīsimies."
NA līderis tomēr neizslēdz, ka par balsojumu ZZS esot piesolīta vieta koalīcijā.
Dzintars sacīja: "Mans pieņēmums ir tāds, ka šis ZZS balsojums nav bijis par brīvu. Un agrāk vai vēlāk mēs to cenu redzēsim. Sliktākais scenārijs būtu, ja pati "Vienotība" mēģinātu esošo koalīciju brucināt kaut kad tuvākā vai tālākā nākotnē, lai pateiktu "paldies" saviem balsotājiem. Šajā gadījumā tā ir Lemberga kunga pārstāvētā politiskā organizācija."
"Progresīvie" gaidīs esošo koalīcijas partneru sarunas
Savukārt "Progresīvie" vispirms pagaidīs esošo koalīcijas partneru sarunas iznākumu, taču pauduši gatavību iesaistīties valdībā. "Progresīvo" deputāte Antoņina Ņenaševa uzsvēra, ka balsojums pēc prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izstāšanās no vēlēšanām bijis balstīts vērtībās un pretī nekas nav apsolīts.
"Te nav nekāds apsolījums. Šis ir skaidrs. Bet mums ir arī diezgan, ja paskatāmies uz izvēli no abiem Valsts prezidenta kandidātiem un mūsu skaidriem kritērijiem, un šī izvēle ir pilnībā skaidra. Es ticu, ka Rinkēviča kungs ar savu pieredzi noteikti pacelsies virs savas partejiskās piederības, kas ļoti svarīgi Valsts prezidenta līmenī," sacīja Ņenaševa.
ZZS apgalvo – sarunas par valdības maiņu nav notikušas
Gan "Progresīvo", gan ZZS pārstāvji izslēdz, ka tiem jau būtu piesolīta vieta valdībā apmaiņā pret balsojumu par Rinkēviču. Tomēr vienlaikus savu vēlmi strādāt valdībā politiskie spēki neizslēdz.
"Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens norādīja: "Lai gan ir vēlme ļoti vienkāršot šos divus procesus un sasaistīt, es varu apliecināt, ka nav nekādas cenas, ko kāds ir maksājis, lai ievēlētu Rinkēviča kungu."
Savukārt ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze sacīja: "Konkrētas sarunas par kaut kādiem valdības maiņu vai valdības modeļiem nav bijušas. Mēs no savas puses uzskatām, ka ir iespēja šobrīd, ja nonāk līdz valdības maiņai, runāt par valdību, kur ir piecas partijas un 80 deputātu atbalsts Saeimā."
Uz iespējamu sadarbību ar pirmajā instancē notiesāto Aivaru Lembergu premjerministrs Kariņš atbildēja, ka, ja "Jaunās Vienotības" vienošanās ar ZZS tiešām būs, Lembergs pie sarunām pielaists netiks, jo nav ievēlēta amatpersona. No jautājuma par iespējamu "Jaunās vienotības" sadarbību ar ZZS šodien distancējās pats jaunievēlētais Valsts prezidents Rinkēvičs: "Tas tagad ir partiju rokās, sevišķi koalīcijas rokās. Arī šo partiju, kas ir balsojušas, rokās – saprast, kas un kā mainās."
Kariņš sarunas par koalīcijas paplašināšanu plāno piektdien
Premjers Kariņš sarunas par koalīcijas paplašināšanu ar AS un NA plāno organizēt piektdien pēc atgriešanās no Eiropas politiskās kopienas sanāksmes Moldovā.
Jāpiebilst, ka "Jaunā Vienotība" ar ZZS un NA strādājuši kopā vairākās valdībās.
Latvijas Televīzijas aptaujātie politologi esošās valdības iespējas turpināt darbu līdzšinējā sastāvā vērtē kā "50 pret 50".
Konkrēti esošās koalīcijas paplašināšanās ir maz ticama, vērtēja politologs Filips Rajevskis: "Man šķiet, ka, ja ir runa par paplašināšanos, tad valdībai ir jākrīt un jāveidojas jaunai koalīcijai. Jauni partneri, jauna valdība, varbūt jauns premjers. Bet mēs nevaram tādā tiešā veidā skatīties uz to, ka šī koalīcija vienkārši vienojas, visi noziedo pa kādam ministra portfelim un saka: "Laipni lūgti, ZZS!""
Tikmēr jaunievēlētais prezidents Rinkēvičs jau tuvākajā laikā noliks JV biedra karti un turpinās pildīt ārlietu ministra pienākumus līdz kļūšanai par Valsts prezidentu 8. jūlijā.
KONTEKSTS:
Trešdien, 31. maijā, Saeima 3. vēlēšanu kārtā ar 52 balsīm par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuru amatam virzīja koalīcijas partija "Jaunā Vienotība".
Valsts prezidenta vēlēšanas Latvijā notiek ik pa četriem gadiem. Pašreizējā prezidenta Egila Levita pirmais pilnvaru termiņš beigsies šā gada 8. jūlijā. Viņš atkārtoti vairs nekandidēja uz šo amatu.
