Rinkēvičs norādīja, ka pēc 1. kārtas ir pāragri vērtēt un tikai pēc nākamās kārtas varētu runāt par kādu tendenci.
"Esmu gandarīts, ka man ir tāds atbalsts, un saprotu, ka deputāti, kas par mani balsoja, ne tikai no "Jaunās Vienotības", vērtējuši kandidātus ļoti rūpīgi un atzinuši tās lietas, par ko mēs runājām ar frakcijām un debatēs, par vērtīgām," sacīja Rinkēvičs.
Viņš arī norādīja, ka lielākā daļa no debatētājiem pauda savu viedokli cieņpilni, kāpēc kāds kandidāts ir labāks, un šo debašu kvalitāti pozitīvi ietekmē atklātais balsojums, jo visi zinās, ka deputāts nobalsoja, un ir atbildes uz jautājumu, kāda ir argumentācija.
Rinkēvičs saņēma arī opozīcijas deputātu atbalstu, ko viņš komentēja, sakot, ka "bijušas dažādas konsultācijas".
"Es teiktu, ka, no vienas puses, ja mani vai citu kandidātu ievēlē ar pozīcijas un opozīcijas balsīm, tiks sasniegts tas, par ko daudzi runāja, ka prezidents nevar būt koalīcijas vai valdības prezidents, viņam vai viņai jau no pirmās dienas būs jāskatās, kādā veidā strādāt un līdzsvarot dažādas politiskās intereses. Nemaz tik slikti nav, ka nav tādas nostājas – koalīcija pret opozīciju," sacīja Rinkēvičs.
Par Rinkēviču nobalsoja 42 deputāti no "Jaunās Vienotības" un ZZS, par Pīlēnu – 25 deputāti no "Apvienotā saraksta" un "Latvija pirmajā vietā", kā arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Glorija Grevcova, bet par Pinto – desmit "Progresīvo" deputāti. Nacionālās apvienības deputāti balsojumā nepiedalījās, bet "Stabilitātei!" balsoja pret visiem kandidātiem.
KONTEKSTS:
Valsts prezidenta vēlēšanas Latvijā notiek ik pa četriem gadiem. Pašreizējā prezidenta Egila Levita pirmais pilnvaru termiņš beigsies šā gada 8. jūlijā. Viņš atkārtoti vairs nekandidēs uz šo amatu.