Viņš uzsvēra, ka viņa pozīcija ir skaidra un noteikta vairākos jautājumos – latviešu valoda ir valsts valoda, konstitūcijas vērtības, atbalsts Ukrainai, Krievijas agresijas nosodījums ir būtiski.
Bet, viņaprāt, Latvijā ir cilvēki, "kuri ir apmulsuši", un viens no soļiem – jāturpina apkarot un neļaut Krievijas propagandai "indēt šo atmosfēru un mēģināt radīt vilni, sašķeltību veicināt".
Rinkēvičs gan sacīja, ka "tikai ar represīvām darbībām nevaram neko panākt", bet var runāt, cīnīties, gan apmeklējot skolas, novadus, runājot ar cilvēkiem, kuriem dzimtā valoda ir gan latviešu, gan cita, "skaidrojot mūsu valsts politiku un aicinot saliedēties".
"Prezidents ir dialoga veicinātājs un uzturētājs," sacīja Rinkēvičs.
Piemēram, ja ir brīži, kad likumprojekts ir vairāk orientēts uz šķelšanos, varbūt var vērtēt, vai tas tomēr nav tāds likumprojekts, par kuru Saeimai jādebatē vēlreiz, sacīja Rinkēvičs.
"Dialogs, saruna, maksimālais pozitīvisms, kā izcelt Latvijas valsts vērtības, uzrunāt cilvēkus, kuri ir apmulsuši un nav izšķīrušies, kam pieder, krievu pasaulei vai eiropeiskajai Latvijas valstij," tā sabiedrības saliedētības iespējas raksturoja Rinkēvičs.
Viņš arī piebilda, ka ir arī tāda cilvēku kategorija, ar kuru "vairāk darba drošības iestādēm", kuri ir atklāti Krievijas agresijas atbalstītāji, tur "prezidenta darba funkcija mazāk iespējama".
"Labas plašas receptes [sabiedrības saliedēšanai] nav," rezumēja Rinkēvičs.
Viņš atzina, ka "4 gados mēs nenonāksim pie ideāla, bet, ja izdosies šīs plaisas nedaudz mazināt, tas jau būs daudz".
KONTEKSTS:
Trešdien, 31. maijā, Saeima 3. vēlēšanu kārtā ar 52 balsīm par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuru amatam virzīja koalīcijas partija "Jaunā Vienotība".
Valsts prezidenta vēlēšanas Latvijā notiek ik pa četriem gadiem. Pašreizējā prezidenta Egila Levita pirmais pilnvaru termiņš beigsies šā gada 8. jūlijā. Viņš atkārtoti vairs nekandidēja uz šo amatu.
