ĪSUMĀ:
- Prezidents pēc tikšanās ar robežsardzi: Robežsargi gatavi atvairīt jebkādas provokācijas.
- Robežsardze: Eskalācijas iespēju no Krievijas un Baltkrievijas pilnībā izslēgt nevar.
- Nelegālo robežas šķērsotāju skaits no Baltkrievijas puses nemazinās.
- Situāciju saspringtu padara arī Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" aktivitātes Baltkrievijā.
- Prezidents: Tiek darīts viss, lai mūsu valsts būtu maksimālajā drošībā.
- Valsts robežsardzes priekšnieks: apdraudējumu valstij būtiski mazina dalība ES un NATO.
- Robežsardzei gan trūkst aptuveni sestā daļa jeb 350 darbinieku, nepieciešams papildu finansējums.
Latvijas robežas sargi atzīst, ka eskalācijas iespējamību no Krievijas un Baltkrievijas pilnībā izslēgt nevar.
Nelegālo robežas šķērsotāju skaits no Baltkrievijas puses nemazinās. Vien šajā mēnesī uz Latviju nelikumīgi mēģinājušas tikt vairāk nekā 800 personas. Kopumā šogad novērsti jau vairāk nekā 5000 personu mēģinājumi, liecina robežsardzes dati.
Situācija uz robežas draud pasliktināties arī Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" pēdējo nedēļu aktivitāšu dēļ Baltkrievijā. Polijas valdības rīcībā esošā informācija liecina, ka "vāgnerieši" devušies Suvalku koridora virzienā.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka arī Latvija gatavojas dažādiem scenārijiem.
"Atbildīgās iestādes jau šobrīd strādā pastiprinātā režīmā [un] jau šobrīd analizē šo situāciju. [Tās] ir gatavas reaģēt asi. Tiek darīts viss, lai mūsu valsts būtu maksimālajā drošībā. Mēs arī koordinējam savu rīcību ar citām valstīm – Lietuvu, Poliju. Līdz ar to tiek plānoti visi iespējamie atbildes scenāriji, bet
hibrīdkarš diemžēl ir neparedzams tieši ar to, ka tev jābūt gatavam noreaģēt strauji arī uz lietām, par kurām tu varbūt neesi domājis vēl pirms nedēļas vai divām," atzina prezidents.
Valsts austrumu robežu aktīvi uzrauga robežsargi, kas atzīst, ka Latvija atrodas ģeogrāfiski sarežģītā situācijā, jo robežojas ar abām agresīvajām valstīm.
Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Guntis Pujāts sabiedrību mierina, ka apdraudējumu valstij būtiski mazina dalība Eiropas Savienībā un NATO.
"Tajā pašā laikā nevar izslēgt kādas eskalācijas mēģinājumus, ko ik pa laikam arī publiski pauž Krievijas amatpersonas, kuras nespēj realizēt savus mērķus Ukrainā. Tāpēc situācijai kopumā ir jāseko. Ir drošības iestādes, tiesībaizsardzības iestādes, bruņotie spēki jāstiprina, lai mūsu spējas novērst šo pārkāpumu, ar to cīnīties, ja būs nepieciešams, būtu pēc iespējas augstākas," pauda Pujāts.
Situāciju uzlabošot Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām nepieciešamie vairāk nekā 200 miljoni eiro, no kuriem daļa vajadzīga arī robežsargiem, kuri cieš no darbinieku trūkuma. Šobrīd viņiem nepieciešama aptuveni sestā daļa jeb 350 darbinieku. Par trūkstošo naudu robežsargi no Valsts prezidenta ir sadzirdējuši pozitīvas vēsmas. Tas palīdzēs paātrināt arī žoga būvniecību uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Pēc plāna žogs ir jāpabeidz nākamajā gadā.
Bet, lai redzētu aktuālo situāciju uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 8. augustā plāno apmeklēt Latvijas austrumu robežu.
KONTEKSTS:
Grupējums "Vagner" un tā dibinātājs Jevgeņijs Prigožins pirms aptuveni mēneša sarīkoja militāru dumpi Krievijā, bet pēc tam vienojās ar Kremli par došanos trimdā uz Baltkrieviju. Ukrainas Valsts robežsardzes dienesta aplēses liecina, ka Baltkrievijā ieradušies apmēram 5000 "vāgneriešu".
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģēja, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos.
Suvalku koridors atrodas starp Baltkrieviju un Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu un savieno Poliju ar visām trim Baltijas valstīm. Militārie eksperti ir vienisprātis, ka tā ir apdraudētākā vieta iespējamā militārā konflikta vai provokāciju gadījumos.
