Piemēram, muzejā "Abrenes istabas" daudzas vēsturiskas liecības vēsta par militāro mantojumu, no "laika perioda no 1920. līdz 1960. gadam, kad bija Viļaka, konkrēti šī vieta bija sākumā Jaunlatgales apriņķis, pēc tam Abrenes, Viļakas apriņķis, ir kaut kas arī no cara laika perioda, kaut kas arī nedaudz jaunāks", stāstīja senlietu kolekcionārs, ekspozīcijas "Abrenes istabas" saimnieks Dzintars Dvinskis.
Muzeju apmeklēja tūrisma nozares eksperti, vietējie uzņēmēji un pētnieki. Kopā ar domubiedriem Lietuvā un Igaunijā jau piecus gadus viņi īsteno projektus par kopīga militārā mantojuma tūrisma tīkla izveidi, notiek ekskursijas, pieredzes apmaiņa un arī praktiskas aktivitātes tūristu piesaistei.
"Mēs uzņemsim videomateriālus, mēs aicināsim blogerus, mums ir ārzemju žurnālisti, kas ļoti, ļoti interesējas par kopīgo Baltijas produktu," stāstīja "Lauku ceļotāja" prezidente, projekta vadītāja Asnāte Ziemele.
Projektos piesaistīts finansējums arī jaunu militāri vēsturisku objektu atklāšanai un sakārtošanai tieši reģionos.
"Ar steigu ir daži objekti, kas būtu ļoti jāglābj, jo tie ir absolūti unikāli, īpaši no Pirmā pasaules kara laika: nocietinājumu krasta baterijas, kas ir gadsimtiem, gadu desmitiem izmantotas dažādos kara laikos un aizsardzībā," stāstīja Asnāte Ziemele.
Nozares eksperti aicina projektos iesaistīties arī vietējos iedzīvotājus, lai apkopotu stāstus.
Tā reiz kopā ar vēsturniekiem izdevies gūt arī dokumentālu apstiprinājumu nostāstam, ka Armiju grupas ziemeļu štābu Malnavas muižā 1941. gadā patiesi apmeklēja Ādolfs Hitlers.
"Mūsdienās mēs varam droši teikt, ka ir notikusi arhīvu revolūcija, oriģināli dokumenti ir pieejami Krievijas arhīvos, Amerikas arhīvos, Vācijas arhīvos, tas prasa tikai laiku, zināmas prasmes, un mēs katrs varam lasīt dokumentus, – kur pirms desmit gadiem mums vajadzēja braukt uz Vašingtonu, tagad tas vairs nav nepieciešams, mēs katrs varam būt vēsturnieks savā guļamistabā," stāstīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, militārais vēsturnieks Valdis Kuzmins.
Militārā mantojuma interesentiem izveidota īpaša tīmekļa vietne vairākās valodās.
Šobrīd kartē iekļautas vairāk nekā 600 vietas, un tām pievienosies vēl vismaz 300 muzeji, bunkuri, kolekcijas un citas vēstures liecības.
