Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" Latvijā nogāja greizi, kad valstī to sāka ieviest uzņēmums "Eiropas Dzelzceļa līnijas", pagājušajā nedēļā izteicās "Rail Baltica" kopuzņēmuma "RB Rail" bijusī vadītāja Baiba Rubesa. "Eiropas Dzelzceļa līnijas" pirmais valdes loceklis un vienlaikus Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks bija Dins Merirands. Viņš pašlaik vada Autotransporta direkciju.
Izveidojot uzņēmumu "Eiropas Dzelzceļa līnijas", viņš bijis atbildīgs par darbinieku pieņemšanu, biroja izveidi un telpu atrašanu. 2016. gadā, viņa pilnvaru laikā, tapa lēmumi gadsimta projekta būvniecību sākt ar Rīgas stacijas pārbūvi, dzelzceļa tilta, tuneļa izbūvi un tālāko savienojumu ar lidostu. Šie darbi turpinās, bet skaidrības par finansēšanu aizvien nav.
"Šis virziens izrietēja no saucamās būvniecības loģikas, ka pirmie jāsāk tie objekti, kas ir vissarežģītākie. Ja pareizi atceros, toreiz bija vēl tāds apsvērums: ja gadījumā izdotos šo uzbūvēt kā pirmo, tad tā varētu būt dzelzceļa līnijas daļa, kas darbojas patstāvīgi, pirms vēl viss "Rail Baltica" dzelzceļš pabeigts," atminējās Merirands.
Šo lēmumu pieņēmējus Merirands nosaukt nevarēja. Taču tieši būvobjekti Rīgā veido lielāko projekta sadārdzinājuma daļu, norādīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta".
Arī "RB Rail" padomes loceklis laikā no 2017. līdz 2019. gadam, bijušais "Latvijas dzelzceļa" šefs Edvīns Bērziņš savu atbildību ar to nesaista, jo lēmumi bijuši kolektīvi. Bērziņš izmeklēšanas komisijas deputātus arī aicināja iepazīties ar ilgi nepubliskoto "Rail Baltica" dalībnieku līgumu – pamatdokumentu, kurā fiksēti izmantojamie finanšu instrumenti, posmi, valžu un padomju atbildība un citi aspekti.
Novirzes no līguma sākās, Baltijas valstu pārstāvjiem nespējot vienoties. Vienlaikus projekta izmaksas strauji augušas projekta virzītāju ambiciozo papildinājumu dēļ, vērtēja Bērziņš.
"Pašlaik redzu, ka mēs gribam "Mersedesu" vai kaut ko vēl labāku, bet naudas mums tam nav.
Es gribētu teikt, ka pašam "Rail Baltica" savienojumam sākotnēji nosauktās aplēses bija ļoti ticamas. Jā, inflācija, pieliekam klāt 30–40%, bet ne jau 400% [kā izrādās tagad]. Te tas jautājums ir:
kurā brīdī un kuram gribējās šīs ekstras – 16 lokālās stacijas, par ko uzreiz jāsaprot, ka tas nebūs finansējams no Eiropas Savienības," vaicāja Bērziņš.
Būtiski kavējumi ir arī "Rail Baltica" pamattrases projektēšanas darbos. Abi izvaicājamie atzina, ka šo novirzi no plāna veicinājis gan kovida laiks, gan smagnējais likumdošanas process, gan neierastu risinājumu trūkums, piemēram, zemju atsavināšanas jautājumos.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti nākamajās sēdēs uz iztaujāšanu aicinās bijušo Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Kasparu Ozoliņu, 2023. gadā uzņēmumu "RB Rail" atstājušo izpilddirektoru Agni Driksnu, kā arī Rīgas stacijas pārbūves projektēšanā iesaistītās kompānijas "Grupa93" pārstāvjus.
KONTEKSTS:
Šī gada jūnijā Saeimā tika apstiprināta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu.
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Dažas dienas vēlāk Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardi eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
