Iecere aizliegt Latvijā uzturēties auto ar Baltkrievijas numuriem: deputāti pārmet ministrijām absolūti negatavu likumprojektu

Baltkrievijas auto grib aizliegt, lai mazinātu sankciju apiešanas riskus

Lai mazinātu sankciju apiešanas riskus, Eiropas Savienība, apstiprinot 8. sankciju pakotni pret Baltkrieviju, lielā mērā ir salāgojusi Baltkrievijai noteiktās sankcijas ar Krievijai noteiktajām sankcijām.

No 16. jūlija personām ar Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem – vieglajām pasažieru automašīnām – liegts iebraukt Eiropas Savienībā caur Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežšķērsošanas vietām.

Saeimas atbildīgajā komisijā trešdien, 31. jūlijā, skatīts Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojektu, kas paredz Latvijā liegt uzturēties Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, tostarp šķērsot ar šādām automašīnām valsts robežu tranzītā.

Jau patlaban līdzīgs regulējums ieviests attiecībā uz Krievijā reģistrētām automašīnām, un Tieslietu ministrijas pārstāvji komisijas sēdē akcentēja, ka Latvijai ir visas tiesības Baltkrievijai noteikt Krievijai līdzīgus ierobežojumus.

Līdzīgu likumprojektu bija iesnieguši opozīcijā esošā Nacionālā apvienība, taču to jūnija beigās gan atbildīgā komisija, gan Saeima noraidīja, paužot, ka ministrija gatavo savu regulējumu.

Opozīcijas deputāts kritizē ministriju piedāvājumu

Bet trešdienas sēdē deputāti uzsvēra, ka likumprojekts nav labi izstrādāts un tam nepieciešami papildinājumi.

Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs no Nacionālās apvienības pauda, ka tas nav pats kvalitatīvākais likumprojekts, kas redzēts, un, ja šādu likumprojektu iesniegtu kāds no deputātiem, tādu nemaz neizskatītu.

"Klausos gan Tieslietu ministriju, gan Ārlietu ministriju, un tāda kurioza situācija, pat komiska – ir bijušas vairākas reizes, esam skatījuši identisku priekšlikumu šeit komisijā, tad abas šīs ministrijas meklēja dažādus iemeslus, kādēļ šo piedāvājumu neatbalstīt, bet šobrīd atnesušas to pašu, kas šeit ir bijis, un aicina to atbalstīt," sacīja Vitenbergs.

"Kas tad ir mainījies? Ir parādījušās izmaiņas regulā, un var teikt, ka tas ir tas kritiskais punkts, kas notiek ministrijās, kad būtībā kā tādi regulu vergi – pašiem ne iniciatīvas, ne drosmes nākt ar valstij svarīgām iniciatīvām.

Nu, jāpriecājas, ka vispār Tieslietu ministrija kaut ko atnesa uz komisiju, jo es teiktu, ka [tā ir] pilnīgi bez kaut kādas iniciatīvas un vēlmes rīkoties proaktīvi un šos jautājumus sakārtot," klāstīja opozīcijas pārstāvis.

Saeimas Juridiskā biroja vecākais juridiskais padomnieks Gatis Melnūdris skaidroja, ka Tieslietu ministrijas likumprojekts vien nedaudz atšķiras no tā, ko komisija jau iepriekš noraidīja, un ka vienīgās izmaiņas ir Eiropas Savienības tiesiskais regulējums. 

Viņš uzsvēra, ka likumprojekta anotācija ir pārāk īsa, būtu jāpievieno izņēmuma gadījumus, un tas viss ministrijām tagad esot jāpapildina "mērkaķa ātrumā".

Sacītajam piekrita arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama no "Progresīvajiem", norādot, ka  "atnests tik jēls un negatavs likumprojekta priekšlikums, kas mani pārsteidz, ņemot vērā, ka mēs tik daudz bijām par to šeit runājuši. Principā neko jaunu arī šodien nedzirdējām, bet jums, visām ministrijām, vajadzēja sanākt kopā un to visu iestrādāt iekšā, bet to mēs īsti neredzam."

Diskusiju rada jautājums par izņēmumiem

Diskusijas patiesi radās par izņēmuma gadījumiem, kad var ielaist personas Latvijā.

Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs skaidroja, ka ir jāizprot atšķirība starp atkāpi un izņēmumu, proti, atkāpe paredz humānos un diplomātiskos izņēmumus, kur papildu atļauja nav nepieciešama – humānos vērtētu Valsts robežsardze atbilstoši Iekšlietu ministrijas noteiktajai politikai, savukārt diplomātiskajiem – transportlīdzekļiem ir jābūt diplomātiskajiem numuriem, un atļauja nav vajadzīga.

Taču ir divi izņēmumi, kur kompetentā iestāde – Finanšu izlūkošanas dienests – var izsniegt atļaujas.

"Pirmkārt, tur vajag būt personas iesniegumam par to, ka viņi grib iebraukt. Otrkārt, tur ir divi pamati, kas var iebraukt, – tas ir Eiropas Savienības pilsonis, kuram ir derīga vīza vai uzturēšanās atļauja, un viņš iebrauc ar savu auto tieši personiskai lietošanai, nevis pārdošanai. Otrs pamats – Eiropas Savienības pilsonis vai viņa tuvākais ģimenes loceklis, kas rezidē Baltkrievijā, un arī ar savu privāto auto, personiskai lietošanai, grib iebraukt Latvijā," stāstīja Paulis Iļjenkovs.

Viņš skaidroja, ka šādām personām "būtu jāsūta pieteikums Finanšu izlūkošanas dienestam, tur jābūt mašīnas reģistrācijas apliecībai, pasu dokumentiem, jāpaskaidro, ka tiešām personiskām vajadzībām, ja tas ir Baltkrievijas pilsonis, tad, protams, tur ir jābūt vīzai vai termiņuzturēšanās atļaujai".

Līdz šim četri pieteikumi atļaujai iebraukt Latvijā

Pašlaik ir četri šādi pieteikumi, šobrīd tie vēl nav izskatīti, bet, visticamāk, nākamnedēļ šiem auto tikšot izsniegtas atļaujas iebraukt Latvijā.

No četriem pieteikumiem divi ir no Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri uzturas Baltkrievijā – tur strādā, un vēlas braukt uz Latviju, lai apkoptu savu tēvu un vectēvu ar invaliditāti, otrā gadījumā – aizvest bērnu uz nometni.

Pagaidām plānots atļaujas izsniegt uz trīs mēnešiem Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem ir vīza vai uzturēšanās atļauja, savukārt Eiropas Savienības pilsoņiem varētu nebūt ierobežojumi.

Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš sēdē vērsa uzmanību uz to, ka šie likuma grozījumu runā par dalību ceļu satiksmē, nevis par personas jautājumiem, tāpēc izņēmuma gadījumiem jābūt šauri interpretējamiem, lai skaidri varētu noteikt – ir personai atļauja iebraukt Latvijā vai nav.

Arī Finanšu ministrija pauda bažas, ka pašlaik neesot skaidrs iespējamais izņemto transportlīdzekļu apjoms, un līdz ar to kurai iestādei būs izmaksas par to.

Piedāvājumu vēlreiz skatīs rudenī

Tātad grozījumos ir vēl daudz neskaidrību, tāpēc sēdē lemts, ka līdz 21. augustam iesniedzami priekšlikumi likumprojekta uzlabošanai, lai komisija pie darba ar likumprojektu varētu atgriezties septembra sākumā.

Jaunā regulējuma neievērošanas gadījumā Latvijā iecerēts Baltkrievijā reģistrētos transportlīdzekļus konfiscēt par labu Ukrainai, atbalstot ukraiņus cīņā par savas valsts neatkarību.

Plānotās normatīvo aktu izmaiņas paredzēs Latvijas teritorijā iebraukušo transportlīdzekļu ar Baltkrievijas reģistrācijas numuriem īpašniekiem uzlikt pienākumu noteiktā laikā šos transportlīdzekļus pārreģistrēt Latvijā, kā arī noteiks sekas un personu atbildību šo pienākumu nepildīšanas gadījumā.