Latgalē pabalstos bijušajiem pašvaldību vadītājiem tērē 860 000 eiro gadā

Pabalstiem atvēlētās summas pašvaldībās variē

Lai arī kopš 2021. gada likums mainīts un jaunievēlētie priekšsēdētāji vairs nevarēs pretendēt uz īpašajām izdienas pensijām, vēl aizvien daudz ir tādu, kas tuvākajos gados pabalstu apmērā līdz 1400 eiro tomēr varēs saņemt, jo sākuši strādāt jau senāk. Uz šādu pabalstu pašvaldību vadītāji var pretendēt arī pirmspensijas vecumā.

860 000 eiro – tik liela ir summa, ko Latgales pašvaldības gada laikā izmaksā pabalstos bijušajiem pagastu vai pilsētu priekšsēdētājiem un vietniekiem, kuri līdz 2021. gadam nostrādājuši vismaz divus sasaukumus.

Summas pašvaldībās variē – no 21 000 eiro Līvānu novadā līdz aptuveni 250 000 eiro Krāslavas un Balvu novadā.

"Budžetā savā mēs šogad ieplānojām naudas līdzekļus 255 015 eiro," stāstīja Balvu novada Centrālās pārvaldes Finanšu plānošanas un centralizētās grāmatvedības nodaļas vadītāja Olga Siņica. Ņemot vērā, ka šis Balvu pašvaldībai ir finansiāli smags gads ar daudziem nepopulāriem lēmumiem, tostarp administrācijas pāriešanu uz četru darba dienu nedēļu, ceturtdaļmiljons pašvaldībai ir nozīmīga summa.

"255 tūkstoši – tas ir vienas skolas uzturēšanas budžets. Ne jau pedagogiem, bet tik, cik pašvaldība varētu tērēt kādai lauku skolai," sacīja Siņica.

Pabalsta apmērs ir līdz divām minimālajām mēnešalgām

Lai saņemtu pabalstu, jāatbilst vairākiem nosacījumiem – jābūt vēlētam priekšsēdētājam vai vietniekam vismaz divus sasaukumus, jābūt pirmspensijas vecumā jeb vairāk nekā 60 gadiem un nedrīkst saņemt pabalstu un reizē turpināt strādāt algotu darbu.

Pabalsta apmērs ir līdz divām minimālajām mēnešalgām jeb 1400 eiro. Ja bijušais pagasta priekšnieks vai vietnieks saņem pensiju, pabalsta summa ir mazāka, lai kopumā – saskaitot pabalstu un pensiju – sanāktu 1400 eiro.

Kā pastāstīja Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektore Ērika Teirumnieka, Rēzeknes novadā pabalstu saņem 15 cilvēki: "Tie ir 135 tūkstoši gadā. Ja skatāmies uz kopējo budžetu, kas ir pāri 70 miljoniem, tad tas nav liels skaitlis, bet mums kā pašvaldībai ir jāpilda augstākās normas un tas tiek arī izpildīts."

Viens no pabalsta saņēmējiem Rēzeknes novadā ir Juris Tučs. Viņš 15 gadus vadīja nu jau ar Rēzeknes novadu apvienoto Viļānu pilsētu. Pirms tam strādājis par sporta skolotāju un vēlāk savā profesijā nav atgriezies. "Pēc tam – kam es esmu vajadzīgs kā skolotājs? Skolai man vairs nav tās pieredzes, šodien jau viss jauns, bet es palieku kā izmests laukā," pauda Tučs.

Tučs klāt pie pensijas saņem 150 eiro. Viņš atzina, ka izdzīvotu arī bez šīs summas, bet kopumā, viņaprāt, ilggadējie pašvaldības darbinieki ir pelnījuši atbalstu, jo pirms 30 gadiem ievēlēti kā iedzīvotāju priekšstāvji. "Ja mani nebūtu ievēlējuši pašvaldībā strādāt, es uz krāsns nesēdētu. Mēģinātu kaut ko aktīvi darīt. Vai arī uz ārzemēm aizbrauktu, vai kaut ko ar uzņēmējdarbību darītu," sacīja Tučs.

Pašvaldību savienībā pabalsta mērķis savulaik – atbalstīt ilggadējos vietvaru vadītājus

Tāds arī esot bijis Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sākotnējais mērķis – atbalstīt ilggadējos pagastu un pilsētu vadītājus, kuri 1990. gados aizgāja no savas apgūtās profesijas, lai vadītu pašvaldību.

LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis norādīja: "No LPS puses tās bija rūpes par tiem cilvēkiem, kas pazaudēja savas profesionālās prasmes un spēju būt konkurētspējīgiem tirgus ekonomikā, jo viņi bija tos gadus notērējuši pašvaldībā, politiskā amatā. Politisko amatu zaudējot, viņi atpalika tajā sacensībā par darba vietu."

Likums tika pieņemts 2007. gadā. Pūķis apstiprināja – valdībā tā bijusi kā vienošanās, lai saskartos ar mazāku pretestību administratīvi teritoriālajai reformai, pēc kuras katrā pagastā vairs nebija savs vēlēts priekšnieks.

"Piecas reizes tika samazināts pašvaldību skaits – no 600 līdz 119, līdz ar to daudzi palika bez darba. Lai dabūtu politisko atbalstu, vienojās, ka zināmas kompensācijas varētu izmaksāt," pastāstīja Pūķis.

Viedokļi par iespējām atrast darbu pēc pašvaldības vadīšanas dalās

Lai gan sākotnēji domāts kā atbalsts ilggadējiem pagastu priekšsēdētājiem, kuri pēc 90. gadu mazajām algām tagad saņem mazas pensijas, laika gaitā šo pabalstu kā drošības spilvenu sāka izmantot arī mūsdienu pašvaldību vadītāji.

Likumā ietverts punkts, ka pabalstu var saņemt jau no 60 gadiem jeb līdz 5 gadiem pirms pensionēšanās vecuma. Tātad, zaudējot darbu vai aizejot no darba jau 60 gadu vecumā, var saņemt tādu kā priekšlaicīgu pensiju 1400 eiro apmērā.

Kā skaidroja Balvu novada pārstāve Siņica, no 24 pabalsta saņēmējiem pieci to saņem pilnā apmērā. "Nav vēl iestājies valsts pensijas vecums, līdz ar to tie cilvēki saņem divas minimālās algas. Protams, no tā pabalsta tiek ieturēti nodokļi, līdz ar to reāli izmaksa ir mazāka. Nevis 1400, bet pēc iedzīvotāja ienākuma nodokļa samaksas mēs pārskaitām pabalsta saņēmējam 1078 eiro," skaidroja Siņica.

Pašvaldību savienībā skaidroja, ka bijis svarīgi pabalsta saņēmēju lokā iekļaut arī pirmspensijas vecuma personas, jo pašvaldību vadītājiem pēc ilggadējas amata pildīšanas neizdodas atrast darbu. 

Tam gan nepiekrita Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Rēzeknes filiāles vadītāja Ināra Ducsaliete: "Šobrīd darba piedāvājums ir, un ikviens, kurš vēlas strādāt, darbu var atrast. Nav tādu problēmu, ka viņš tagad mūžīgais bezdarbnieks būs, nav tā. Protams, ja mēs skatāmies statistiku, no 1959 bezdarbniekiem darbā iekārtojušies 683 personas vecumā 50+ un 195 personas pirmspensijas vecumā."

Tātad no teju 2000 NVA Rēzeknes nodaļas bezdarbniekiem, kuri pērn atrada darbu, teju puse bija virs 50 gadiem. Līdz ar to pašvaldību arguments par grūtībām atrast darbu neiztur kritiku. Tāpat kā arguments par nespēju atgriezties iepriekšējā profesijā, jo arī vadītāji un cita augsta līmeņa speciālisti ir pieprasīti.

"Piedāvātas vakances [visas] nebūt nav tādas, kur vidējā samaksa būtu minimālā darba alga. Nē, mums ir arī vakances, kur atalgojums sniedzas līdz 5000," sacīja Ducsaliete.

Pēc Valsts kontroles kritikas un pretestības Saeimā pabalstiem iezīmēja termiņu

Pēdējo gadu laikā šādu "izdienas pensiju" nepieciešamību pagastu un pilsētu vadītājiem apšaubījusi gan Valsts kontrole, gan pēc tam arī Saeima. Veicot 2019. gada pārskata revīzijas pašvaldībās, valsts revidenti secināja, ka šāds sociālā atbalsta pasākums ir dārgs, neefektīvs un nerada vienlīdzīgu attieksmi pret visiem darbiniekiem. Valsts kontrole nosūtīja aicinājumu Ministru prezidentam un Saeimai izvērtēt šāda pabalsta nepieciešamību. Deputāti atbalstīja revidentu priekšlikumu un 2020. gadā rosināja mainīt likuma normu, taču stopkrānu toreiz norāva Saeimas Juridiskais birojs.

Saeimas Juridiskais birojs toreiz norādīja: "Šis pabalsts to saņēmējiem ir nozīmīga sociāla garantija, un viņiem ir radusies tiesiskā paļāvība uz pabalsta saņemšanu arī nākotnē. Tādēļ šo tiesību atņemšana, neparedzot saudzējošu pārejas periodu, pārkāptu tiesiskās paļāvības principu."

Taču gluži bez izmaiņām likums arī nepalika. Jaunākajā redakcijā, ko rosināja Saeimas Juridiskais birojs, iezīmēts gala termiņš, proti, tiesības saņemt šo pabalstu ir tiem priekšsēdētājiem un vietniekiem, kuri divus sasaukums ir nostrādājuši līdz 2021. gadam.

Tātad šobrīd no jauna ievēlētajiem pašvaldību vadītājiem šāda pensija vairs nepienāksies.

Finansiālu glābiņu pašvaldībām tas gan nesniedz. Ņemot vērā to, ka daudzi ilggadējie pašvaldību vadītāji turpina strādāt,

pašvaldības aprēķinājušas, ka pabalstos izmaksājamā summa vismaz tuvāko gadu laikā mazāka nepaliks gan tāpēc, ka šādā savdabīgā izdienas pensijā var doties jau no 60 gadu vecuma, gan arī ierēķinot iespējamo minimālās algas kāpumu turpmākajos gados.

Kaimiņvalstīs pabalsti ir īslaicīgāki un mazāki

Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji lielākoties nebija dzirdējuši par šādiem pabalstiem bijušajiem pašvaldību vadītājiem. Līdzīgi kā Valsts kontrole savā atzinumā arī iedzīvotāji uzskata, ka tas nav vienlīdzīgi ar citiem darba darītājiem.

Šobrīd deviņās Latgales pašvaldībās šādu mūža pensiju saņem 88 bijušie pagastu, novadu vai pilsētu vadītāji. Neviena šāda pabalsta saņēmēja nav vienīgi Rēzeknē un Daugavpilī. Ilggadējie vietvaru politiķi pabalstam var pieteikties brīvprātīgi, ja pensijas vēl nav vai tā nesasniedz iepriekš minētos 1400 eiro.

Kamēr daļa saņem visus 1400, citi klāt pie pensijas saņem krietni mazākas summas – 150, 200 eiro. Vismazākais pabalsts ir kādam bijušajam politiķim Augšdaugavas novadā – vien 7 eiro mēnesi, pārējo summu līdz 1400 eiro veido vecuma pensija.

Tā kā šie pabalsti ir liels slogs pašvaldībām, LPS jau sākotnēji bija rosinājusi šos pabalstus pielīdzināt pensijām un maksāt no valsts sociāla budžeta. Tam tolaik nepiekrita Saeima, atcerējās LPS vecākais padomnieks Pūķis: "Parasti pensijas, piemēram, Saeimas deputātiem, kuri nobalsoja par neatkarību, samaksāja no valsts budžeta. Vēl tagad valsts budžetā ir atsevišķa sadaļa tiem, kas toreiz bija, 90. gadā. Bet šo nolēma nosaukt nevis par pensiju, bet pabalstu, jo pensijas maksā valsts, bet pabalstus – pašvaldība, un tā vienošanās palika."

Arī Latvijas kaimiņvalstīs bijušie pilsētu mēri, atstājot amatu, saņem finansiālu atbalstu. Tiesa, īslaicīgi un ne tik lielā apmērā kā Latvijā.

Kā informēja Lietuvas Pašvaldību asociācija, tur pašvaldību vadītājiem neatkarīgi no viņu vecuma, atstājot amatu, ir tiesības saņemt pabalstu iepriekšējās algas apmērā, kamēr atrod jaunu darbu, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus. Savukārt Igaunijā pabalstu izmaksa bijušajiem pašvaldību vadītājiem nav likumā ierakstīta, bet gan atstāta pašvaldību ziņā – tās var izlemt, vai maksāt, bet, ja maksāt, tad pabalstu ne vairāk kā trīs mēnešu darba algas apmērā, ja vadītājs nostrādājis 2 līdz 8 gadus, un ne vairāk kā sešu mēnešu darba algas apmērā, ja persona nostrādājusi vairāk nekā astoņus gadus.