Pērn tika pabeigta žoga izbūve sauszemes posmos 112 kilometru garumā, bet šogad soli pa solim līdz jūlija beigām notika žoga izbūve gar publiskajiem ūdeņiem.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka žoga izbūve notikusi profesionāli un plānotajos termiņos.
Šobrīd VNĪ vadībā turpinās nepieciešamās infrastruktūras izbūve, kā arī citu risinājumu izbūve divos posmos – Daugavas posmā un posmā ap Riču ezeru, kur nav paredzēts robežas žogs.
Turpinās infrastruktūras izbūve
Sauszemes posmos, kur jau pagājušā gadā izbūvēts žogs, turpinās infrastruktūras izbūves darbi: izveidotas vieglo transportlīdzekļu patruļtakas aptuveni 40 (no 119) kilometru garumā un laipu patruļtakas ap 15 (no 28) kilometru garumā. Pabeigta pontonu patruļtaku izbūve 1,75 kilometru garumā. Šie risinājumi ļauj robežsargiem piekļūt un kontrolēt robežas zonu, norādīja VNĪ.
Trešajā jeb Daugavas kārtā sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru tiek īstenota sešu metāla sakaru torņu, pievedceļu un 16,7 kilometrus garās patruļtakas izveide. Patlaban sākti būvdarbi piecu pievadceļu un sakaru torņu izbūvei, vienlaikus turpinās būvprojektu saskaņošana un sagatavošanas darbi, lai nodrošinātu atlikušā viena torņa un pievadceļa izbūvi. Izbūvētie torņi un pievadceļi nodrošinās robežas novērošanu Daugavas posmā.
Savukārt ceturtajā kārtā plānoti rokādes ceļi ap Riču ezeru, kas ļaus robežsargiem operatīvi pārvietoties gar ūdenstilpes krastu, tā efektīvi reaģējot uz iespējamajiem pārkāpumiem – neatļautu cilvēku vai preču iekļūšanu Latvijā.
Posmus, kur nav robežas žoga – Daugavas posmu 16,7 km garumā un rokādes ceļu un infrastruktūras izbūvi ap Riču ezeru – plānots pabeigt līdz 2025. gada vasarai.
Latvijas–Baltkrievijas robežas žoga un infrastruktūras izbūves kopējās būvniecības un ar to saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 125,35 miljoni eiro, tai skaitā 3,6 miljoni eiro Eiropas Savienības fondu finansējums sakaru torņu un pievadceļu izbūvei.
Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs Latvijas Radio "Pēcpusdiena" pastāstīja, ka žogu nākas arī labot – žogu posta gan cilvēki, kas mēģina nelegāli iekļūt Latvijā, gan dabas stihija, piemēram, pērn to postīja vētra. Taču VNĪ, piesaistot būvniekus, dara visu, lai pēc iespējas ātrāk bojājumus novērst.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Latvija 2022. gadā sāka būvēt žogu uz austrumu robežas, lai nodrošinātu drošību un kontrolētu pārkāpumus uz robežas.
Baltkrievijas robežas izbūves izmaksas ir 125 miljoni eiro, bet Krievijas robežas – 146 miljoni eiro.
Latvijas–Krievijas robežjoslas infrastruktūru paredzēts izbūvēt agrāk, nekā paredzēts iepriekš, – 2025. gadā. Optiskā kabeļa ievilkšanu un kameru uzstādīšanu gar žogu plānots paveikt līdz 2026. gada beigām.
