Vēl paies laiks, līdz Jelgava tiks galā ar ūdeni
Otrās dienas rīts pēc spēcīgajām lietavām un vētras Jelgavā sākās ar ūdens sūkņiem darbībā, pa ielām kursēja avārijas dienestu un "Sadales tīklu" auto. Vairākas ielas norobežotas.
Apskatīt vētras radīto postu Jelgavā trešdien ieradās arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Ceļš no pilsētas centra līdz nesen renovētajai Jelgavas Valsts ģimnāzijai bija jāmēro kājām pa ūdeni līdz potītēm. Skolas pagrabstāvs grimst ūdenī, arī mācību klasēs ir ūdens.
Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktora vietnieks Artūrs Strods sacīja: "[Skola] Ļoti cietusi. Šobrīd nevaru pateikt, kādos apmēros, jo viss pagrabs ir noslīcis, kā arī visas virtuves iekārtas un darbmācība."
Pirms dažiem gadiem skola pilnībā izremontēta, tagad atkal nāksies remontēt. Līdz mācību gada sākumam atlicis mēnesis.
"Mēs tā ceram, ka līdz 1. septembrim kabineti būs, bet saimniecības telpas, jo tās ir zemāk, diez vai varēsim izžāvēt uzreiz. Šobrīd mēģināsim [izžāvēt] tikai klases telpas," sacīja Strods.
Vēl paies laiks, kamēr pilsēta tiks galā ar ūdeni, vērtēja Jelgavas domes vadība. Lietus ūdens sistēmas vairākās ielās neizturēja. Posta sakopšana Jelgavas pusē aizņems vēl aptuveni nedēļu.
Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja: "Mēs iepriekšējos gados, kad arī bija lietavas un applūda krustojumi, divās stundās tikām ar to galā. Divās stundās. Šodien ir jau trešā diena. Ūdens daudzums, kas ir šobrīd nolijis, tāds 50 gados vienkārši nav bijis."
Jau trīs dienas daļa pilsētas iedzīvotāju dzīvo bez elektrības, atsevišķos rajonos nav karstā ūdens. Cilvēkiem sabojāti auto un īpašumi.
Pirmdien visvairāk lietus lija Kalnciema pagastā, un arī trešdien tur aizvien ir vairākas tādas mājas, kas ir applūdušas, un iedzīvotāji netiek no savām dzīvesvietām ārā. Otrdien pašvaldība viņiem piegādājusi pārtikas pakas, dzeramo ūdeni un medikamentus.
Kopā Kalnciema pagastā dzīvo ap 1800 cilvēku. Cietušas arī daudzdzīvokļu mājas. No pagrabiem sūknē ārā ūdeni.
Kalnciema pagasta pārvaldes vadītāja Krista Ribakova atzīmēja: "Vairāk uztrauc ūdens līmenis, kas joprojām it kā krītas, bet viņš nekrītas tik strauji kā, protams, iedzīvotāji, kas dzīvo tālāk, pie purva, kā viņi vēlētos. Mēs, protams, braucam pie viņiem."
Prezidents no apdrošinātājiem sagaida atbildīgu rīcību
"Iedzīvotāji ļoti vēršas pēc palīdzības, bet šobrīd pašvaldību kase ir tukša, tāda ir situācija. Pašvaldībām nav naudas. Mēs pieņemam, komplektējam un tad griezīsimies Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā vai pārējās institūcijās par to, ka šobrīd ir ļoti nepieciešama nauda," atzīmēja Jelgavas mērs.
Pēc vizītes Valsts prezidents teica, ka, viņaprāt, pašvaldība dara visu iespējamo, lai cīnītos ar postažu.
"Diemžēl ir jārēķinās, ka šāda veida dabas stihijas var skart Latviju arī nākotnē. Šodien, apmeklējot Jelgavas valstspilsētu un Jelgavas novadu, pārliecinājos, ka pašvaldības atbildīgie dienesti strādā nemitīgi. Šī dabas stihija ataino arī objektīvas lietas, piemēram, trūkst tehnikas, lai izsūknētu ūdeni no pagrabiem, kas savukārt bieži vien traucē pieslēgt elektrību. To, ko var izdarīt, to šobrīd dara. Viena no mācībām pēc šīs vētras un lietavām ir koordinācija un informācijas apmaiņa starp dažādām valsts institūcijām un pašvaldībām," norādīja prezidents.
Pašvaldība un iedzīvotāji daudz uzsvēra bēdas ar apdrošinātājiem, kas pieteikumus arī atsaka. Prezidents norādīja, ka no apdrošinātājiem sagaida atbildīgu rīcību.
"Mēs daudz runājam par to, ka vajag vairāk apdrošināt gan īpašumus, gan lauksaimnieku sējumus, un tagad, kad tas varbūt pat ir izdarīts, tagad mēs atkal meklējam atrunas. Tā ka tas no manas puses ir sveiciens apdrošinātājiem. Es sagaidu tiešām atbildīgu rīcību, nevis atrunāšanos, lai tiešām cilvēkiem pēc tam nav jāstaigā pa tiesām gadiem, mēģinot pierādīt to, kas ir acīmredzams," sacīja Rinkēvičs.
Daži apdrošinātāji šoreiz varētu atkāpties no līgumā norunātajām detaļām
Piemēram, Ritmas Tīrumnieces mājai ūdens smēlies pamatu ventilācijas sistēmā. Māja bijusi apdrošināta, piemaksāts arī par plūdu risku.
Sieviete stāstīja: "Mums bija visi riski iekļauti. Tad, kad pagājušajā gada rudenī slēdzu apdrošināšanu, tā bija vasara ar trakajiem plūdiem. Prasīju, vai pret krusu varēšu dabūt apdrošināšanu – jā, jā, viss būs kārtībā, nesatraucieties."
Taču tagad atlīdzību Tīrumniecei apdrošinātāji atteikuši.
Lai arī jau vairāk nekā 20 gadus Tīrumnieces apdrošināšanas līgumā rakstīts, ka īpašums apdrošināts pret visiem riskiem, tostarp plūdiem, visi konkrētie gadījumi detalizētāk atrunāti apdrošinātāja mājaslapā. Tur atrodams arī tas, ka zaudējumus neatlīdzina gruntsūdeņu līmeņa izmaiņu rezultātā vai pārplūstot nokrišņu vai kanalizācijas savākšanas sistēmām.
Sociālajos tīklos cilvēki ziņo par līdzīgiem saņemtiem atteikumiem no vairākiem uzņēmumiem – katram ir atšķirīga vārda "plūdi" definīcija. Apdrošināšanas asociācijas prezidents Jānis Abāšins Latvijas Televīzijas "Rīta Panorāmā" norādīja, ka klientiem ir iespēja cīnīties – var apsūdzēt atteikumu arī asociācijas ombudam.
Latvijas Televīzijai gan zināms, ka vairāki uzņēmumi apspriež šajā reizē atkāpties no līguma un tomēr samaksāt atlīdzības.
Tomēr, raugoties nākotnē, visi uzrunātie apdrošinātāji atzina, ka nepieciešamas izmaiņas līgumos – sedzot vairāk risku, bet par lielāku cenu.
KONTEKSTS:
Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē.
Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām arhīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada.
Tikmēr oranžās pakāpes brīdinājums par plūdu risku Latvijas upēs pamatīgo lietavu dēļ ir samazināts līdz dzeltenās pakāpes brīdinājumam.
