Paši sevi diskreditētu
Pagaidu administrācijas vadītāja Guna Puce intervijā Latvijas Radio norādīja, ka pieteikuma iesniegšana ir bez maksas, taču tālākais process varētu radīt papildu izmaksas. Visdrīzāk būtu jāpiesaista un jāalgo papildu juristi. Tas viss maksā, bet pašvaldībai finanšu trūkst.
"Laika resursu ziņā un papildu resursu ziņā tas daudz prasa. To var izmērīt kaut vai tā – ja turpinās mutvārdu process, tad ir jāapmeklē ST sēdes, kas nozīmē, ka pagaidu administrācijai jādodas uz sēdēm pārstāvēt domes deputātu iesniegtais pieteikums, kā arī, ja nepieciešams sagatavot kādus papildu materiālus, tad tie ir pašvaldības speciālisti, kuri to dara. Un, ja nav šo kompetenču, jo ikdienā darbinieki nestrādā ar tādiem jautājumiem, tad ir jāpiesaista juridiskie biroji, līdz ar to tā veidotos izmaksas," skaidroja Puce.
Viņa arī uzsvēra, ka pagaidu administrācijas pārstāvju piedalīšanās tiesas sēdēs diskreditētu visu šo procesu.
Lai šis [pieteikuma izskatīšanas] process netiktu diskreditēts, domes vārdā iesniegto pieteikumu mēs atsauksim,"
skaidroja Puce, piebilstot, ka ST pēc pagaidu administrācijas lēmuma būs iespēja vērtēt, ko darīt ar pieteikumu un procesu.
Puce Latvijas Televīzijai, sākot darbu, uzsvēra, ka ar politiku nenodarbosies. Uz jautājumu, vai šis ir administrācijas politisks lēmums, Puce uzsvēra, ka argumentācija pamatā balstīta tieši uz resursu apsvērumiem.
Atlaistie deputāti var vērsties tiesā
Pagaidu administrācija atlaistajiem deputātiem nosūtījusi vēstules, atgādinot, ka viņi individuāli var vērsties Satversmes tiesā. Aleksandrs Bartaševičs vēl nesteidzas to darīt, sakot, ka rīkojušies "efektīvi". Jautāts, kas un par kādu naudu gatavoja domes pieteikumu tiesai, Bartaševičs apgalvoja, ka tas darīts "no savas kabatas".
Savukārt Satversmes tiesā norādīja, ka vēl būs jāvērtē, vai pagaidu administrācijas ir tiesīga atsaukt pieteikumu. Tai nav pienākuma pārtraukt tiesvedību, ja uzskatīs, ka lietu nepieciešams turpināt.
"Pašreizējā situācija ir tāda, ka lieta ir ierosināta, kolēģijas lēmumā ir atzīts, ka atlaistā Rēzeknes dome ir norādījusi uz noteiktu tiesību aizskārumu. Pat tādā gadījumā, ja pieteikumu atsauc persona, kam ir uz to tiesības, piemēram, pieteikuma iesniedzējs pats,
Satversmes tiesai nav pienākuma izbeigt tiesvedību, un tiesa var to turpināt, ja tas ir nepieciešams, piemēram, lai novērstu būtisku sabiedrības interešu apdraudējumu,
lai dotu vērtējumu konstitucionāli nozīmīgos jautājumos vai citu apsvērumu dēļ," skaidroja Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomnieks Andrejs Stupins-Jēgers.
Šobrīd ST lietu par Rēzeknes domes atlaišanas pamatotību turpina virzīt. Tagad līdz 23. septembrim tiek gaidīta Saeimas atbilde par juridisko pamatojumu, savukārt no ST puses lietas sagatavošanas termiņš ir 22. decembris. Pēc tam būs zināms lietas izskatīšanas veids un datums.
KONTEKSTS:
Satversmes tiesā ir ierosināta lieta par Rēzeknes pašvaldības domes atlaišanas likuma un Pašvaldības domes vēlēšanu likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikums iesniegts Rēzeknes domes vārdā. Lēmumu vērsties ST atlaisto deputātu vairākums pieņēma pirmspēdējā domes sēdē, opozīcijas deputātiem iebilstot pret ieceri vērsties ST visas domes vārdā un mudinot Rēzeknē valdījušo Aleksandra Bartaševiča partiju "Kopā Latvijai" šādu soli spert pašiem.
Ar Rēzeknes pašvaldības domes atlaišanas likumu dome tikusi atlaista. Savukārt Rēzeknes pašvaldības domes atlaišanas likums un Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka līdz kārtējām domes vēlēšanām Rēzeknes pašvaldībā darbojas pagaidu administrācija.
Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka ar apstrīdētajām normām ir izbeigta domes darbība un iecelta pagaidu administrācija, kas darbosies līdz kārtējām domes vēlēšanām 2025. gada 7. jūnijā.
Šajā laikā Rēzeknes pašvaldībā nedarbošoties demokrātiski leģitimēta dome kā vietējo iedzīvotāju ievēlēta pašpārvaldes institūcija. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētās normas nav samērīgas un pārkāpj pašvaldības principu, jo liedz tai tiesības pašai pārvaldīt savu administratīvo teritoriju iedzīvotāju interesēs.
