Bezmaksas studijas – viens no burkāniem dalībai aizsardzības dienestā
Bezmaksas studijas ir viens no burkāniem, ko valsts piedāvā jauniešiem, kas brīvprātīgi iestājas militārajā valsts aizsardzības dienestā. Šādu kārtību paredz pagājušā gada novembra beigās spēkā stājušies grozījumi Ministru kabineta noteikumos. Tie paredz, ka visi tie, kas brīvprātīgi izgājuši un pabeiguši valsts aizsardzības dienestu, kā arī atbilst studiju programmu uzņemšanas noteikumiem, saņem iespēju ārpus konkursa studēt pirmā līmeņa bakalaura programmās par valsts līdzekļiem. Šajā mācību gadā šo priekšrocību daudzi plānoja izmantot pirmo reizi.
Sociālajā medijā "Facebook" kāda valsts aizsardzības dienesta karavīra māte paudusi sašutumu, ka viņas dēlam, kurš ir brīvprātīgi izgājis dienestu, studijas Rīgas Stradiņa universitātē tomēr ir atteiktas.
Uzņemšanas noteikumi var variēt pa augstskolām un programmām.
Par uzņemšanas kārtību Rīgas Stradiņa universitātē stāstīja augstskolas Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Karina Palkova: "Rīgas Stradiņa universitātē ir jābūt kopsummā centralizētajos eksāmenos ne mazāk kā 30%. Ja ir savācis šo nepieciešamo punktu skaitu, tad ir kvalificējies bezmaksas studijām. Otrs – kur grib studēt jaunietis? Ja tā ir neklātiene, tad šajā gadījumā universitātes nevar uzņemt, jo neklātienē kopumā nav paredzētas budžeta vietas."
Dažās Latvijas augstskolās neklātienes budžeta vietas piedāvā pedagoģijas studiju programmās. Tomēr jaunieša māte sarunā ar Latvijas Radio stāstīja, ka viņš esot gribējis stāties nepilna laika studiju programmā "Tiesību zinātne", paralēli jau strādājot nozarē.
"Viņš bija plānojis, ka viņš strādās visu nedēļu un mācīsies sestdienā. Kā mēs runājām ar Izglītības ministrijas pārstāvi, viņa teica, ka likumā nav atrakstīts tas, ka būtu pilna laika klātiene vai nepilna laika klātiene, nav šo apmeklētības ierobežojumu," stāstīja jaunieša māte.
IZM norāda uz vienotas komunikācijas trūkumu sistēmā
Valsts aizsardzības dienestu beigušajiem iespēja studēt par valsts līdzekļiem ir pirmo reizi, un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks Jānis Paiders atzina, ka šādi gadījumi liek domāt par pilnīgas un vienotas komunikācijas trūkumu sistēmā.
"Protams, ka parādās arī daudz un dažādi speciāli gadījumi starp studiju programmām, studiju formām un visu pārējo. Līdz ar to skaidrošanas darbs tālāk ar augstskolām, lai mums visiem ir vienota interpretācija attiecībā pret to, kā to piemēro, tajā skaitā arī par šo gadījumu. Te, protams, ir jautājums par proaktīvas komunikācijas nepieciešamību," pauda Paiders.
Ir klātienes studiju programmas, kurās budžeta vietas nav paredzētas, tomēr Palkova no Rīgas Stradiņa universitātes apgalvoja, ka šādos gadījumos brīvprātīgajiem valsts aizsardzības dienestu beigušajiem tādu iespēju atrastu.
"Gadījumā, ja ir klātienes programmas, kur nav paredzētas budžeta vietas, tad ar Izglītības ministriju kopumā ir vienošanās, ka Izglītības ministrija rod šādas finansiālas iespējas augstskolām uzņemt jauniešus arī klātienes programmās, kurās nav līdz šim paredzētas budžeta vietas," sacīja Palkova.
Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvis minēja, ka ir vairāki brīvprātīgi izietā dienesta beidzēji, kas tur piesakās studijām budžeta vietās. Tomēr, lai pieteiktos uz šo valsts apmaksāto vietu, jaunietim ir jāiet uz augstskolu un klātienē konsultantam jāuzrāda šī izziņa no dienesta.
Palkova arī uzsvēra, ka Rīgas Stradiņa universitāte ir sazinājusies ar jaunieti un sniegusi šāda lēmuma skaidrojumu. Tāpat viņa atzīmēja, ka studētgribētājiem ir rūpīgi jāiepazīstas ar uzņemšanas noteikumiem pirms pieteikšanās studijām, jo tie var atšķirties starp augstskolām un programmām.
IZM atzina, ka valstī kopumā ir nepieciešams sniegt konkrētāku informāciju par jaunajiem grozījumiem un arī šādiem specifiskiem gadījumiem.
