"Visas grīdas slapjas, ūdens tek no griestiem. Vienkārši šļācās ūdens! Liekas, ka ēka ir bez jumta. Plauktos atrodas dažāda veida tieši ar Jelgavas pilsētu, Jelgavas novadu saistītie dokumenti," stāsta Zemgales reģionālā arhīva direktore Iveta Arbidāne.
Jelgavas arhīva direktorei šīs dienas ir kā īsts murgs – visa divstāvu ēka ir mitruma pārņemta. Lai glābtu Latvijas vēsturei būtiskās liecības, telpas nemitīgi tiek vēdinātas, darbojas iekārtas.
"Dokumenti šeit ir arhīviski vērtīgi. Mēs uz doto brīdi veicam visus aprēķinus, visus zaudējumus, bet to, ka ir vakar pārvietotas 200 dokumentu kārbas, kas tika appludinātas ar ūdeni, to mēs varam apliecināt," viņa turpina.
Tie dokumenti, kas aizvesti uz Rīgu, nodoti restaurācijai. Izmirkušo dokumentu glābšanā iesaistījušies vairāki restauratori, kuriem priekšā grūts darbs.
"Ir vietām tekstu izplūdumi, ir neliela lapu deformācija, to neizdosies pilnībā novērst, bet informācija ir salasāma un nav zudusi,"
par bojājumiem stāsta Latvijas Nacionālā arhīva Dokumentu preventīvās saglabāšanas departamenta direktore Inga Šteingolde.
Jelgavas arhīvā dokumenti atradās īpašās uzglabāšanas kastēs, bet no lielā mitruma tās vienkārši ir izšķīdušas.
Plūdi ir pēdējais punkts tam, lai beidzot sāktu risināt samilzušās problēmas, – ēka bija neatbilstoša arhīva mērķiem, bet pēc plūdiem situācija ir kritiska.
"Darbiniekiem nav droši šeit, jo ēka plaisā, un ēka praktiski ir avārijas stāvoklī. Jumts ir jāmaina, bet viss apstājas pie finansējuma," norāda arhīva direktore.
Aplēsts, ka jumta remonts izmaksātu aptuveni 150 tūkstošus eiro. Sadarbībā ar Kultūras ministriju tiekot domāts par Zemgales reģionālā arhīva pārcelšanu uz Rīgu.
"Veidojot nākamā gada budžetu, vajadzētu iezīmēt pozīcijas, arī konkrēti telpu Rīgā izbūvei, jo mums ēka ir, ēkā arī ir ieguldīts pietiekami, bet ir jāiegulda arī pietiekami daudz glabātavu izbūvē," uzskata Latvijas Nacionālā arhīva direktora vietnieks Gatis Karlsons.
Cik izmaksās samirkušo dokumentu glābšana, vēl nav aplēsts. Tāpat nav zināms, kad būs kāds konkrēts risinājums Zemgales reģionālajam arhīvam, kas dibināts 1940. gadā.
KONTEKSTS:
Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē.
Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām arhīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada.
