ĪSUMĀ:
- Krievu valoda skolās bijusi partijas jājamzirdziņš.
- Krievu savienības spilgtākā līdere ir Ždanoka, kura nedrīkst kandidēt Latvijā.
- Politologs: Krievu savienība ir vietējie radikāļi.
- Kandidātu vidū Mitrofanovs un citi.
- Partija nesaņem valsts finansējumu, jo tai nav konta.
- Krievu savienībai – liels popularitātes reitinga pieaugums mēneša laikā.
Krievu valoda skolās
2007. gadā tika uzrakstīta krievu skolu aizstāvju himna ar nosaukumu "Melnais Kārlis". Tā tapa par godu toreizējam izglītības ministram Kārlim Šadurskim. Provokatīvais teksts, samiksēts ar grupas "Pink Floyd" melodiju, kļuva populārs un pulcēja ap sevi krievvalodīgo elektorātu. Tomēr sekojošajās 10. Saeimas vēlēšanās Tatjanas Ždanokas vadītā apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" zaudēja.
Tolaik priekšplānā izvirzījās mērenāk noskaņotā "Saskaņa". Tikmēr Ždanokas popularitāte saskaņieša Nila Ušakova ēnā saruka. Par "bitēm" dēvētā apvienība pakāpeniski izira un tikai 2014. gadā atdzima ar jaunu nosaukumu – Latvijas Krievu savienība. Tās organizētajos protestos pret izglītības reformu atkal tika piesaukts Melnais Kārlis.
Protesti pret krievu vispārizglītojošo skolu pāreju uz izglītību latviešu valodā turpinājās arī 2017. gadā un 2018. gadā, un arī vēl pēc gada – 2019. gadā.
"Mūsu bērniem krievu valoda ir dzimtā valoda Latvijā.
Tiek liegta iespēja iegūt labu izglītību. Speciāli sajauca mušas ar kotletēm un pasaka, ka mācīties latviešu valodu un mācīties latviešu valodā – tas ir viens un tas pats," pirms trim gadiem teica kāda aktīviste protestā.
Spilgtākā līdere – Ždanoka
Savukārt šogad Latvijas Krievu savienība pievērsās padomju pieminekļu aizstāvībai. Maijā nesankcionētajā protesta akcijā Vecrīgā pret Pārdaugavas monumenta nojaukšanu Latvijas Krievu partijas līdzpriekšsēdētāja un Eiroparlamenta deputāte Tatjana Ždanoka pat tika aizturēta. Par notikušo eiroparlamenta deputāte nekavējoties sūdzējās savai darbavietai Briselē.
"Diemžēl propagandas kampaņa tika uzsākta manā valstī – Latvijā, lai attaisnotu vairāku memoriālu un Otrā pasaules kara karavīru apglabāšanas vietu nojaukšanu, tam sekojot vairākiem vandalisma aktiem. Pagājušajā piektdienā Rīgas dome izlēma nojaukt lielāko memoriālu – monumentu Rīgas un Latvijas atbrīvotājiem no nacistu okupācijas. Protesta akcija pret šo lēmumu bija aizliegta, un policija aizturēja divus organizatorus, kā arī mani," sūdzējās Ždanoka.
Tatjanai Ždanokai ir aizliegts kandidēt vēlēšanās Latvijā, jo viņa bijusi komunistiskās partijas biedre pēc 1991. gada. Tomēr viņa ir Eiropas Parlamenta deputāte jau kopš pirmajām tā vēlēšanām Latvijā 2004. gadā. Kā vienu no taustāmākajiem saviem panākumiem Eiropas Parlamentā pati Ždanoka ir minējusi to, ka Latvijas nepilsoņiem tika atļauts brīvi pārvietoties Eiropā. "Es to arī panācu, izmainot vīzu reglamentu tādā veidā, ka mūsu nepilsoņi līdzās pilsoņiem ir iekļauti tajā sarakstā, kuriem ir tiesības bez pārbaudes šķērsot ES un Šengenas zonas robežas," uzsvēra Ždanoka.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Tatjana Ždanoka bija starp tiem 13 deputātiem, kas balsoja pret Eiropas Parlamenta rezolūciju, kas nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā. Tādēļ viņa bija spiesta pamest Eiropas Parlamenta Zaļo un Eiropas Brīvās alianses grupu.
Latvijas radikāļi
Tikmēr Latvijā iniciatīvu portālā "Mana Balss" sabiedrība savāca 10 tūkstošus parakstu par Latvijas Krievu savienības darbības izbeigšanu. Saeima no iniciatīvas norobežojusies, jo tai nav tiesību aizliegt kādu partiju. To vērtē Valsts drošības dienests, kas juridiskus argumentus partijas darbības apturēšanai pagaidām nav atradis.
Klasiskās radikālās metodes savu politisko interešu aizstāvībai kā, piemēram, Īru Republikāņu armija Latvijas Krievu savienība neizmanto. Tomēr vietējā mērogā šo partiju var uzskatīt par radikālu, skaidroja politologs Filips Rajevskis:
"Ja skatāmies no Latvijas politiskā spektra – tad jā, viņi ir radikāļi.
Un mums spektrs atšķiras no tāda klasiskā grāmatās aprakstītā. Mums ir zināmā mērā nacionālais jautājums, valodas jautājums ir, tā teikt, spektra ass, uz kuras tad viņi ir radikāla partija ar savu divvalodības, krievu valodas nozīmi un tā tālāk."
Latvijas Krievu savienība un tās priekšteči bijuši izmanīgi uz savu interešu aizstāvēšanu Satversmes tiesā un referendumu iniciēšanu. Tā savāca 10 tūkstošus parakstu arī pret padomju armijas karavīru pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā. Partijas līdzpriekšsēdētājs un Rīgas domes deputāts Miroslavs Mitrofanovs pieteica protesta akciju, kuru neatļāva ne Rīgas dome, ne arī vēlāk tiesa. Partija publiskoja aicinājumu ievērot likumu un uz protestu nenākt, šādā veidā distancējoties no tiem, kas tomēr ieradās Uzvaras parkā dienu pirms monumenta nojaukšanas sākuma.
Vienkāršs piedāvājums
Šobrīd Latvijas Krievu savienībā ir ap 750 biedru. Partijas sarakstos 14. Saeimas vēlēšanām ir 102 deputātu kandidāti. Rīgas saraksta līderis ir Miroslavs Mitrofanovs. Starp kandidātiem ir arī Latvijas Nacionālās operas un baleta solists Oļegs Orlovs, laikraksta "Segodņa" žurnāliste Nataļja Ļebedeva, Rīgas domes deputāts Vladimirs Buzajevs, kādreizējā Rīgas domes deputāte Natālija Jolkina un bijušais Jelgavas domnieks Maksims Galkins, kā arī virkne Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas palīgu.
Priekšvēlēšanu programmā teikts, ka, iekļūstot Saeimā, Latvijas Krievu savienība aizstāvēs tiesības uz brīvu krievu un citu valodu izmantošanu izglītības sistēmā visos līmeņos, tāpat apturēs pieminekļu, kas veltīti Otrā pasaules kara upuriem un karavīriem, nojaukšanas kampaņu, panāks ierobežojumu atcelšanu krievvalodīgo televīzijas kanāliem un veicinās Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem Latvijas nepilsoņiem.
Tāpat šobrīd Latvijas Krievu savienība aktīvi izmanto situāciju, kad strauji aug dažādi komunālie maksājumi un cenas veikalos. Kompensācijas piešķiršana valsts iedzīvotājiem par energoresursu tarifu, komunālo pakalpojumu un pirmās nepieciešamības preču cenu straujo kāpumu arī ir ierakstīta Latvijas Krievu savienības programmā.
Uz Latvijas Radio jautājumu, no kurienes ņemt tam naudu, Mitrofanovs atbildēja:
"Ļoti vienkārša atbilde: aizņēmums starptautiskajā finanšu tirgū.
Nauda inflācijas dēļ visā pasaulē ar katru dienu kļūst arvien lētāka. Ja šodien mēs paņemsim 10 miljonus, tad pēc 60 gadiem tie būs seši tūkstoši, ne vairāk." Latvijas Radio aptaujātie ekonomisti gan saka, ka tik vienkārši tas viss tomēr nav.
Bez konta
Ir vēl kāds interesants fakts. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs neizmaksāja Latvijas Krievu savienībai pienākošos valsts budžeta finansējumu gandrīz 72 tūkstošu eiro apmērā, jo – partijas līdz šim izmantotais norēķinu konts ir slēgts. Ar katru gadu Latvijas Krievu savienībai esot arvien grūtāk sarunāt konta atvēršanu vietējās bankās, skaidroja partijas līdzpriekšsēdētājs.
"Tā ir otrā reize trīs gadu laikā, kad mums nav konta Latvijas kredītiestādē.
Konts ir slēgts bez kaut kādiem komentāriem, jo vienkārši likums to atļauj. Konta esamība, ja runājam par juridisku personu, tās nav tiesības, bet varbūtība. Var būt, var nebūt. Pēkšņi mēs pazaudējām divus kontus vienā dienā divās bankās," atzina Mitrofanovs.
Valsts budžeta finansējumu piešķir politiskajai partijai vai partiju apvienībai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Šī gada augusta dati liecina, ka priekšvēlēšanu aģitācijai Latvijas Krievu savienība ir izmantojusi vien 90 eiro. Neskatoties uz to, tieši Latvijas Krievu savienība mēneša laikā piedzīvojusi lielāko popularitātes pieaugumu – par 1,4% procentpunktiem – līdz 3,8%. Arvien asāka sabiedrības konfrontācija acīmredzot nākusi partijas popularitātei par labu.
