Pasākumā uz galda kliņģeris, un, kā raksta Aizsardzības ministrija, par godu Krievijas karaspēka izvešanai. Starp sanākušajiem bija arī kustības "3D Savvaļas bites" aizsācējs Jānis Ozols, kurš kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā organizē gan 3d granātu stabilizatoru drukāšanu, gan ražo dronus, kurus nodot Ukrainas armijai.
"Es domāju, ka tam klinģerim ir noteikti jābūt uz galda. Mums ir jāsvin to," uzsvēra Ozols. "Mani visvairāk fascinē tas, ka viņi tiešām izvācās. Parasti viņi ir jāizdzen ar spēku. Tā ir unikāla apstākļu sakritība, ka mums no šī lielā milzu militārā formējuma izdevās tikt vaļā."
Tomēr sanākušie vēl brīžam apdomā, vai vienošanās nevarēja būt Latvijai vēl labāka.
Vairākos punktos nācās piekāpties, tostarp par PSRS armijas militārpersonu palikšanu Latvijā un pienākumu tām maksāt pensiju.
"Viņi no sākuma izspēlēja dažādas prasības par bāzēm, kuras vēlas atstāt Latvijā. Liepājas ostu, Kosmisko sakaru centru, "zvaigznīti" Skrundas radaru," pastāstīja kādreizējais Sabiedrības drošības departamenta vadītājs Jānis Aivars Baškers. "Atceroties darbu tajā ekspertu grupā un delegāciju sarunas, bez šaubām, ka bija ļoti nepatīkama, rupjāk sakot, pretīga saruna par to, ka mūs tur ciniski apspēlē. Diplomātiski, bet ciniski. Daudzas lietas, ko krievu puse atļāvās, bija pilnīgi nepieņemami. Stāvēja virsuzdevums – karaspēks ir jāizved."
Arī vēstures zinātņu doktors Gatis Krūmiņš, kurš apkopojis viedokļus, atmiņas un dokumentus par armijas izvešanu, ir skeptisks.
Jā, būtu bijis labi panākt vairāk, bet, prasot vairāk, varēja arī gadīties, ka šodien nebūtu ko atzīmēt.
"Paceļot šo latiņu vēl augstāk, tas risks, ka sarunas nojūk. Tas karaspēks šeit paliktu kaut kādā veidā," sacīja Krūmiņš. "Skaidrs, ka NATO vai Eiropas Savienība Krievijas karaspēka klātbūtnē nebūtu iespējama. Es teiktu, ka tomēr tas līdzsvars un panāktais rezultāts ir ārkārtīgi veiksmīgs."
Tāpēc arī sanākušie piekrita, ka, raugoties uz armijas izvešanu no šīs dienas skatu punkta. ir ko atzīmēt.
