Saskaņā ar saistošo noteikumu projektu, Daugavpils teritorijā azartspēles nebūs atļauts organizēt vietās un teritorijās, kur azartspēļu zāles galvenā ieeja atrodas tuvāk par 150 metriem rādiusā līdz pašvaldības iestādei vai kapitālsabiedrībai, kurā pašvaldībai pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu, baznīcai, izglītības iestādei, pastam, kredītiestādei, sociālo pakalpojumu sniegšanas vietai, daudzdzīvokļu namam, dienesta viesnīcai, sporta izglītības iestādei.
Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš norādīja, ka
saskaņā ar jaunajiem noteikumiem pilsētā slēgs visas 9 esošās spēļu zāles. Lēmumi par katras iestādes slēgšanu tiks pieņemti tuvāko mēnešu laikā.
"Faktiski slēgšana notiks nākamo 5 gadu laikā – tieši šāds periods ir noteikts Satversmes tiesas lēmumā, lai uzņēmēji varētu rast citus biznesa modeļus," skaidroja Elksniņš, norādot, ka turpmāk organizēt azartspēles pilsētas teritorijā varēs tikai trīs, četru vai pieczvaigžņu viesnīcās, kā arī atsevišķi stāvošā sabiedriskā ēkā vai telpu grupā ar kopējo platību ne mazāku par 1000 m2, ja visa šī platība tiks izmantota tikai spēļu zāles funkcijām.
Vēl tiek ieviesta atsevišķa prasība – obligāta sabiedriskā apspriešana par iespēju organizēt azartspēles šajās vietās.
"Ja pilsētas iedzīvotāji kādu iemeslu dēļ lems, ka spēļu zālei šeit nav vietas, tad uzņēmējam būs jāturpina meklēt citas telpas," skaidroja Daugavpils mērs. "Manuprāt, tas ir Zālamana spriedums, kas ļauj ņemt vērā gan uzņēmēju, gan Daugavpils iedzīvotāju intereses, kuras ir prioritāras."
Iepriekš saistībā ar saistošo noteikumu projektu tika rīkota sabiedrības viedokļa noskaidrošana, kuras gaitā vairākas fiziskās personas, kā arī biedrības un organizācijas, kas pārstāv visai lielas iedzīvotāju grupas, tos atbalstīja, īpaši uzsverot sabiedriskā miera traucēšanas gadījumus pie konkrētām spēļu zālēm, norādīja Daugavpils domē.
Spēļu biznesa asociācija: Komersantiem nav citu iespēju, kā vērsties tiesā
Pret noteikumu pieņemšanu iestājās daži azartspēļu organizētāji, Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA), kā arī vairākas fiziskas personas.
LSBA paziņojumā medijiem paudusi viedokli, ka Daugavpils pašvaldības lēmums faktiski aizliegt klātienes azartspēles pilsētā ir prettiesisks:
"Satversmes tiesa ir apstiprinājusi, ka jebkurš aizliegums konkrētā vietā vai teritorijā organizēt azartspēles ir pienācīgi jāpamato. Daugavpils gadījumā tāda pamatojuma nav. Līdz ar to secināms, ka
domes priekšsēdētājs apstiprināšanai domē apzināti virza lēmumu, kas komersantiem neatstāj citu iespēju, kā aizstāvēt savas tiesības tiesā."
LSBA pauda, ka pašvaldībai neesot datu par problemātisku azartspēļu spēlētāju skaita pieaugumu pilsētā. Tāpat asociācijā norādīja, ka šī lēmuma rezultātā daudzi iedzīvotāji zaudēs darbu, turklāt lēmums atstāšot sekas ne tikai uz pašvaldības, bet arī valsts budžetu, jo "valsts kopējais zaudējums pēc deviņu šobrīd Daugavpilī strādājošo azartspēļu zāļu slēgšanas varētu sasniegt 4,13 miljonus eiro gadā".
Saistošie noteikumi stāsies spēkā pēc publicēšanas "Latvijas Vēstnesī".
KONTEKSTS:
Pašvaldību likums, kas stājās spēkā 2023. gadā, vietvarām ļauj pašām izlemt azartspēļu zāļu likteni.
Daugavpils jau 2019. gadā paudusi vēlmi slēgt azartspēļu vietas pilsētā.
Tikmēr Satversmes tiesa šī gada pavasarī atzina, ka Rīgā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei, jo pašvaldība nav pamatojusi, kāpēc vietās, kur komercdarbība ir paredzēta kā viens no teritorijas izmantošanas veidiem, azartspēļu organizēšana ir aizliegta.
Satversmes tiesa atzina, ka pilsētas teritorijas plānojuma izstrādes procesā azartspēļu organizēšanas ierobežojumam jābūt pamatotam ar konkrētās teritorijas funkcionālā zonējuma izvērtējumu.
Rīgas dome jau pirms sešiem gadiem lēma galvaspilsētas centrā likvidēt 42 azartspēļu zāles, bet pērn septembrī nolēma anulēt 139 atļaujas azartspēļu vietām arī ārpus pilsētas centra.
