Krāslavas novada Indra ir neliels pierobežas ciemats, no kura līdz Baltkrievijai ir aptuveni 5 kilometri. Kaimiņvalsts tuvumu šodien varēja manīt arī drošības forumā, kurā nevalstiskās organizācijas aicinājušas valsts un pašvaldību amatpersonas, kā arī drošības ekspertus dalīties padomos.
Foruma ievadā līdz ar namatēvu, Krāslavas novada mēru Gunāru Upenieku (Latvijas Zemnieku savienība) un pasākuma finansētāju, Lielbritānijas vēstnieku Polu Brummelu ieplānota bija arī aizsardzības ministra Andra Sprūda ("Progresīvie") uzruna. Viņš klātienē nebija ieradies, bet sagatavojis video uzrunu. To ar pirmo piegājienu noklausīties nevarēja.
"Bijām spriesti pārlādēt iekārtas, restartēt iekārtas, jo, kā zināms, pierobežā tomēr slāpēšana notiek. Internets ir kļuvis lēnāks, arī tehniskie cilvēki teica, ka nav iespējams raiti, kvalitatīvi video," pastāstīja biedrības "Krāslavas rajona partnerība" pārstāve Zane Ločmele.
Vietējos interesē, kā piekļūt informācijai.
"Mūsu seniori 65+, diemžēl jāsaka – ļoti liela daļa nepārvalda pietiekamā līmenī latviešu valodu. Kā tad tiek plānots sasniegt šos cilvēkus un nodot mūsu, Latvijas, vēstījumu?"
vaicāja Krāslavas novada senioru biedrības vadītājs Viktors Moisejs.
Civilās aizsardzības plāni militāra apdraudējuma gadījumā tapuši, arī tepat Krāslavas novadam, taču vai ar to pietiek? Ministrs stāstīja, ka aizvadītajās mācībās secināts – jāuzlabo evakuācijai nepieciešamā transporta pieejamība. Pašvaldības vadītājs tikmēr norādīja, ka vēl nav saņēmis pielaidi valsts noslēpumam un nezina, cik daudz un ko stāstīt iedzīvotājiem. Nevalstiskā sekota pārstāvji mudināja gan valsti, gan pašvaldības vairāk uzticēties un atbalstīt vietējos aktīvistus.
"Piemēram, par civilo aizsardzību. Vienalga, vai mums ir plāns vai nav plāna, jautājums, kurš būs tas cilvēks, kas evakuācijas centrā sagatavos norādes, kur jāiet. Kādam ir jādara praktiskas lietas," pauda biedrības "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" vadītāja Inese Vaivare.
Trūkst ne tikai civilās aizsardzības speciālistu, bet arī komunikācijas speciālistu.
"Šajā ziņā pašvaldībā strādājošam komunikatoram ir tikpat liela loma kā pašvaldības vadītājam, jo viņam ir jābūt daļai no civilās aizsardzības komisijas. Viņam ir jāpaziņo vietējām nevaldības organizācijām, vietējiem reģionālajiem medijiem, iespējams, arī nacionālajiem medijiem vēl pirms kādas komisijas sasaukšanas, ka briest krīze," uzsvēra Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals.
Krīzes gadījumos, pat ja tā ir lokāla, pierobežā iedzīvotāji sagaida laicīgu informāciju pašvaldību mājaslapās, ziņojumus medijos, kā arī gatavu šūnu apraides sistēmu.
