Glābējsilītes projekta pārstāvji šajā akcijā ir apzinājuši dažādas nevalstiskās organizācijas, privātpersonas un iestādes Latvijā, un šobrīd datu bāzē ir 29 atbalsta sniedzēji, kas bez maksas sniedz emocionālo un praktisko palīdzību krīzes situācijās nonākušām grūtniecēm un sievietēm ar mazuli. Visa šī informācija ir atrodama glābējsilītes mājaslapā "babybox.lv", bet atbalsta tīkls ir atvērts un tajā var iesaistīties, caur mājaslapu sazinoties ar projekta komandi. Šobrīd mazāk atbalsta iespējas pieteiktas Latgales reģionā.
Projekta vadītāja Laura Zvirbule aicināja ikvienu sievieti, kurai nepieciešama palīdzība, pēc tās arī vērsties:
"15 gadu laikā 8 glābējsilītēs Latvijā līdz šim atstāts 61 bērns. Tā kā šis gads sākās ar ļoti traģiskiem diviem notikumiem – atkritumos tika atrasti divi jaundzimušie, projekts ar šodienu uzsāk kampaņu "Drošībā". Tā ir kampaņa par emocionālā un praktiskā atbalsta iespējām grūtniecēm un sievietēm ar zīdaini. Aicinu ikvienu, kas jūt, ka ir problēma, piezvanīt, vēlreiz piezvanīt, un noteikti būs kāds, kas palīdzēs."
Šo gadu laikā visvairāk bērnu – 34 – atstāti Rīgas glābējsilītē. Kampaņas galvenais uzsvars ir uz visu iespējamo atbalstu pirms atteikšanās no mazuļa.
Šo datu bāzi un arī drukātos materiālus nodos arī visām Latvijas pašvaldībām, bāriņtiesām, sociālajiem dienestiem, policijai, slimnīcām, kā arī ģimenes ārstiem.
Tāpat kampaņas ietvaros izcelta sadarbība ar krīzes centru "Skalbes", kur var saņemt pirmo psiholoģisko palīdzību.
Centra "Skalbes" valdes priekšsēdētāja Anda Švinka uzsvēra, ka sarunās tiek ievērota konfidencialitāte:
"Es gribētu uzsvērt, ka 116 123 ir tālrunis, kurā var saņemt absolūti konfidenciālu emocionālu atbalstu. Mūsu speciālisti strādā profesionāli, un tas galvenais uzsvars ir tā empātija, pieņemšana un nenosodīšana. Tālrunis strādā visu diennakti, var zvanīt jebkurā laikā un saņemt nepieciešamo atbalstu šajā krīzes situācijā."
Gadā "Skalbes" saņem aptuveni 20 līdz 25 zvanus, kas saistīti ar grūtniecību.
"Šie 20-25 zvani ir it kā maz, jo citās tēmās mēs saņemam daudz vairāk zvanus. Es varu teikt, ka ap 8 000 zvanu, un šis procents ir ārkārtīgi mazs. Bet tas nebūt nenozīmē, ka grūtību nav. Sievietes noteikti ir pārdomās, ka viņas jūtas grūti, bet viņas nezina, vai nav drosmes, vai ir bailes, vai neatpazīst sevī šīs grūtības un nevēršas pēc palīdzības," komentēja Švinka.
Savukārt Labklājības ministrija kampaņas atklāšanā norādīja, ka Adopcijas reģistrā šobrīd ir ap 1000 bērnu, un ik gadu tiek adoptēti vidēji 100 bērni, viņu vidū arī glābējsilītes mazuļi.
Četri glābējsilītē atstātie bērni atgriezti pie saviem bioloģiskajiem vecākiem, kuri tomēr izlēmuši, ka paši aprūpēs savu bērnu.
Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniece Inese Ērgle gan atzina, ka netrūkst arī izaicinājumu, novērtējot, vai zīdainim ir droši atgriezties ģimenē, un daļā gadījumu šie bērni nonāk paplašinātā ģimenē, piemēram, sievietes vecāku aizbildniecībā, kuru atbalstam arī ir būtiska nozīme, īpaši, ja mamma ir nepilngadīga.
"Bāriņtiesa ir tā, kas izvērtē šo ģimeni vai šo mammu, kas tad īsti bija noticis tajā brīdī. Vai, atdodot bērnu, ir droši, ka šī atbalsta sistēma, kas ir apkārt mammai vai ģimenei, strādās tiešām kā drošais balsts, lai ar mazuli kaut kas slikts nenotiek. Un no kopumā sešiem gadījumiem, kad ģimenes ir vērsušās ar atpakaļ atgriešanas procesu, divos gadījumos bērns ir nonācis paplašinātajā ģimenē, viņš ir nonācis aizbildnībā, jo ir gadījumi, kad nepilngadīgās mammas, iespējams, studē Rīgā, kur vecāki vai paplašinātā ģimene laukos pat nezina par to, kas notiek ar meitu. Bet, uzzinot, šī lieta tiek atrisināta tā vai savādāk. Tāpēc man liekas, arī šīs paplašinātās ģimenes loma krīzē nonākušajai sievietei vai ģimenei ir ļoti nozīmīga," skaidroja Ērgle.
Lai atgādinātu, ka glābējsilītes ir vieta, kur zīdainis var būt drošībā, un aicinātu jau ātrāk arī meklēt palīdzību, kampaņā tapuši arī plakāti, kurus izvietos pašvaldībās, Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, kā arī atkritumu šķirošanas laukumos dažādās vietās Latvijā. Tikmēr arī glābējsilīšu uzturēšanai ziedot var Latvijas Bērnu Fonda mājaslapā.
