Par viņa apstiprināšanu amatā balsoja 58 deputāti, pret – 18, atturējās – 11.
Jurisu vakantajam Satversmes tiesas tiesneša amatam virzīja Tieslietu ministrija, jo saistībā ar stāšanos Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša amatā 2024. gada 2. septembrī beidzās pilnvaru termiņš Artūram Kučam, kuru Saeima bija apstiprinājusi Satversmes tiesas tiesneša amatā pēc Ministru kabineta priekšlikuma.
Tieslietu ministrija norādīja, ka Juriss ir augstas raudzes jurists, kurš savu kompetenci un profesionalitāti ir pierādījis virsprokurora amatā. Šobrīd Juriss ir Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors.
2013. gadā Juris Juriss ieguvis tiesību doktora zinātnisko grādu krimināltiesībās Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
Pēc ministrijas paustā, Jurisa zināšanas un kompetenci apliecina arī viņa ilggadējais darbs akadēmiskajā vidē, strādājot par docētāju dažādās Latvijas augstskolās, tai skaitā Latvijas Universitātē, Ekonomikas un kultūras augstskolā un Biznesa augstskolā "Turība".
Juriss ir vairāku zinātnisku publikāciju autors un uzstājies vairākās zinātniskās konferencēs krimināltiesību jomā, kā arī organizējis un kā lektors vadījis mācības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un izmeklēšanu tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, tiesneša amata kandidātiem, prokuroriem un izmeklētājiem.
Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši, un saskaņā ar Satversmes tiesas likumu tiesnešus amatā apstiprina Saeima. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus – pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus – pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš ir desmit gadi.
