2003. gada pašā nogalē kuldīdznieki beidzot varēja uzgavilēt, jo slimnīca pārcēlās uz jaunuzbūvētām mājām. Līdz tam tā bija ēkās, kas bija celtas 19. gadsimtā adatu fabrikas vajadzībām. Līdz jurģiem tās bija brūkošākās un vecākās slimnīcas ēkas valstī. Par to, ka jābūvē jauna, sāka domāt jau padomju laikos, pirmais pamatakmens iemūrēts 1987. gadā, bet būvniecības darbi apstājās. Atsākās vien pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Šobrīd jau par leģendām kļuvuši stāsti, cik briesmīgā stāvoklī bija vecās ēkas.
"Virs virtuves bija terapijas nodaļa, terapijas nodaļā vienreiz apgāzās katls ar zupu, kādreiz ar katliem iznēsāja produktus un ar kausiņu katram bļodiņā ielēja. Tad, kad tas zupas daudzums izlija uz grīdas, grīda bija tik caura, ka tā zupa daļēji nolija atpakaļ virtuvē vienu stāvu zemāk," stāstīja bijušais Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis.
Pirms 20 gadiem Kuldīgā bija pirmā slimnīca, kas pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika projektēta un uzbūvēta pēc tā laika jaunākajiem medicīnas standartiem. Lai arī šo gadu laikā iespēju robežās ir ieguldīti līdzekļi pakalpojumu pilnveidošanai un uzlabošanai, daudz kas ir savu laiku nokalpojis,
tāpēc nākamajos divos gados ar Eiropas Savienības fondu atbalstu te tiks ieguldīts vairāk nekā viens miljons eiro.
"Viena no tādām ilgi gaidītām lietām ir ventilācijas sistēmas sakārtošana. Faktiski katrā nodaļā iztrūkstošo, nokalpojušās lietas varēsim sagādāt, arī šo to ambulatorajai nodaļai," sacīja Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Andris Aniņš.
"Speciālisti jau mums ir, mums tikai viņiem jānodrošina iekārtas, lai viņi varētu strādāt, paplašināsim klāstu traumatoloģijā, ko mūsu pašu traumatologi sniedz, kā arī kardioloģiju, ambulatori izmeklējumi," piebilda Kuldīgas slimnīcas galvenais ārsts Edgars Siliņš.
Statistikas dati liecina, ka šogad slimnīcā nedaudz vairāk par 50% stacionēti pacienti no Kuldīgas novada, 20,5% no Saldus novada, te ārstējušies arī Talsu, Dienvidkurzemes, Tukuma un citu novadu iedzīvotāji. Pavisam vairāk nekā 3970 pacientu. Gada nogalē dzemdību nodaļā sagaidīts 500. mazulis.
Tomēr, līdzīgi kā citur, arī te nav bijis viegli finansiāli savilkt galus. Gada vidū mainījās arī slimnīcas vadība.
"Manā laikā, kad sākām ar mīnus pusmiljona zaudējumiem, mums ir izdevies noturēt to, ka nepalika sliktāk, redzam pozitīvas iezīmes pēdējos divos mēnešos Rāpjamies no bedres laukā. Nākamais gads solās būt veiksmīgāks, daudz esam mācījušies, lai Kuldīgas slimnīca saņem par sniegtajiem pakalpojumiem atbilstošu finansējumu no valsts," klāstīja Aniņš
Kuldīgas slimnīca ir viena no nedaudzajām slimnīcām Latvijā, kas ieviesusi arī ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu.
