Šāds vienots, strukturēts izdevums par Latvijas muižām nāk klajā pirmo reizi, līdz šim informācija bija fragmentāra un izkaisīta pa dažādiem krājumiem.
Enciklopēdijas veidotājs stāsta par pirmo ierosmi, kas viņā savulaik rosināja interesi par muižām. „Savā laikā man iznāca dzīvot Valmiermuižas sagrautajā pilī, no kuras bija palicis pāri tornis, un tajos četros gados man tas stipri ieinteresēja,” saka Mašnovskis. Dzīve Valmiermuižas tornī gan Padomju Latvijā nebija nekāda rožainā. Kā par tā laika ērtībām ironizē Mašnovskis – kad viņš kurināja istabu, tad parkā palika siltāks.
Valmiermuiža tomēr deva pirmo impulsu, viņš sāka vākt materiālus, sāka apbraukāt Latvijas muižas, pētīt, fotografēt un tā to darījis 40 gadu garumā. Viens no viņa iedvesmotājiem un padomdevējiem bijis ilggadīgais Rundāles pils saimnieks Imants Lancmanis.
Kā stāsta Vitolds Mašnovskis – Latvijā savulaik bijis ap 2000 muižu, šodien no tām var apskatīt vien 4%. Enciklopēdijā viņš iekļāvis aprakstus par 1200 muižām, ko papildina bagātīgs fotomateriāls gan no arhīviem, gan mūsdienās paša fiksēts.
„Es vācu no pašiem pirmsākumiem, no vairāku valstu arhīviem. Tātad no pašām senākajām fotogrāfijām – tās ir 1880.gadu beigas – un beidzot ar šodienu. Šodiena tā nav problēma - es pats esmu profesionāls fotogrāfs ar stāžu, jau trešo reizi Latvju izbraucis krustām šķērsām ar vecajām kartēm,” stāsta Mašnovskis.
Enciklopēdija ietver ziņas par katras muižas ekonomisko situāciju, apbūvi un saimniecību, tās īpašniekiem dažādos laikos, kā arī muižu likteņiem tādos zīmīgos laika griežos kā, piemēram, 1905. un 1940. gadā.
"Šī darba pamatfunkcija atspoguļot - kas bija līdz 1940. gadam un kas ir šodien. Vai tas ir progress vai regress? Skumji, bet tas ir katastrofāls regress, ja no visām 2000 muižām skatāmi ir 4%. Ļoti priecājos par tām muižām, kur atrodas cilvēki, kas nav tikai pievākuši šo īpašumu un pēc tam paši nezina, ko ar to darīt, bet kas ir pieķērušies klāt un daudz izdarījuši," sacīja Mašnovskis.
Līdz šim jau izdotas grāmatas par atsevišķām muižām, autoru vidū ir Imants Lancmanis, Dainis Bruģis, Jānis Zilgalvis un citi, bet vienota un strukturēta izdevuma, kurā apkopota informācija par visām Latvijas muižām, līdz šim nav bijis. Vitolda Mašnovska enciklopēdija būs pirmā.
„Tas ir ārkārtīgi nozīmīgs, neatraujams posms no latviešu kultūrvēstures, tāpat kā baznīcas. Ja baznīcas bija ideoloģiskais pamats, tad šis bija ekonomiskais pamats, kas radīja noteiktu, stipru, spēcīgu ekonomisku sistēmu, kas bija noregulēta kā pulkstenis. Nevar šo posmu, šos 700 gadus, izsvītrot no vēstures, tā ir mūsu visdzīvākā vēsture, kas skar katru," teica pētnieks.
Enciklopēdijas autors cer, ka viņa veikums ļaus šo posmu iepazīt pēc iespējas vispusīgi un varbūt vēl kādam dos arī impulsu pievērsties kādas muižas sakopšanai.
Enciklopēdijas ievada autors ir Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis. Viņš atzīst – kamēr Latvijā nav parādījušies citi akadēmiskāki pētījumi, Vitolda Mašnovska savāktais krājums jāuzskata par neaizvietojamu palīgu muižu izziņā.
„Galvenais, ka būs pieejams Latvijā viss muižu maksimālais reģistrs, katalogs, un, protams, ka tas būs gan izmantojams mākslas un kultūras pētniekiem, gan tieši tāpat novadpētniekiem un tūrisma dzīves organizētājiem,” atzina Spārītis.
Mašnovska veidotās enciklopēdijas „Muižas Latvijā” 1. sējuma atvēršanas svētki notiks ceturtdien Latvijas Zinātņu akadēmijā. Plānots, ka enciklopēdijai kopumā būs četri vai pieci sējumi.
