No lidostas līdz lielveikalam – šovasar skolēni strādā ļoti dažādās vietās. Piemēram, Jelgavā rūpnīcā darbs sākas astoņos un ilgst līdz četriem, bet mājās gan tiek tikai tad, kad viss ir padarīts.
Amanda Melne nodarbojas ar sinhrono slidošanu un noliktavas vēsums daudz neatšķiras no ledus halles temperatūras. Visgrūtākais gan esot tieši ilgās stundas kājās. Nopelnīto naudu Amanda tērēs vēlāk, kad atkal dosies uz starptautiskām slidotāju sacīkstēm.
Siera bumbas, kas atgādina sniega pikas, kontrastē ar spožo sauli aiz loga. Jūnijā Lauma Laurinoviča sauļoties netiks, jo darbs noliktavā ir uz mēnesi.
„Teikšu godīgi – lai visas astoņas stundas nostāvētu un vēl ēst pagūtu, traki iet,” viņa saka. Lauma zina, ka par nopelnīto naudu viņa tiks pie jaunām tapetēm un grīdas seguma. „Mums ar vecākiem ir noruna, ka pusi lieku es, pusi viņi, un tad būs remonts manā istabā. Jā, tāda mums ir ģimenē vienošanās.”
Uzņēmumā katru mēnesi pie darba liks trīs skolēnus no apkaimes skolām, tātad kopā šeit strādās deviņi.
„Man pašai ir divi lieli bērni, un es kā mamma vienmēr gribēju, lai viņi vasarā ir pie vietas un nopelna kaut kādu naudu. Tāpēc mēs bērnus ņemam ar vislielāko prieku,” saka Anita Skudra “Latvijas piena” valdes priekšsēdētāja. „Viņi ir lieliski darbinieki, ļoti atbildīgi, ļoti labi strādā, bez pīppauzēm, kas nav mazsvarīgi.”
Jauniešiem šajā darbā visgrūtāk esot vienveidīgums. Ja jālīmē etiķetes, tad tas jādara visu dienu, kamēr katrs siera ritulītis ir aplīmēts. Gaidāmo Līgo svētku dēļ pamatīgi pieaudzis pasūtījumu skaits un to izjūt arī skolēni.
Amanda un Lauma ir divas no vairāk nekā četriem ar pusi tūkstošiem Latvijas skolēnu, kuri šovasar pie darba tiek Nodarbinātības valsts aģentūras programmas ietvaros. Tajā pusi algas skolēnam dod darba devējs, kas maksā arī nodokļus, bet pusi – aģentūra, kas apdrošina arī apdrošināšanu un apmaksā veselības pārbaudi, ja to pieprasa darba specifika. Taču strādāt gribētāju ir daudz vairāk nekā darba vietu. Dienā, kad tika izsludināta pieteikšanās, daudzo gribētāju skaits pat uzkāra datorsistēmu. Reģistrēti tika pieci tūkstoši gribētāju, daļa atstāti rezervistos.
„Ar nodomu esam slēguši reģistru, bet es iesaku bērniem nezaudēt cerību - kas ir reģistrā, turiet telefonu tuvu, ja nu jums zvana,” bilst Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Inese Kalvāne.
No speciālā budžeta šim mērķim ir izdalīti 900 tūkstoši eiro, jauniešus nodarbina vairāk nekā 600 uzņēmumi pilsētās un novados. Tikmēr tie skolēni, kas darbu nav atraduši, noteikti var mēģināt atrast darbu Latvijas lielāko veikalu ķēdēs. To interneta mājaslapās vīd aicinājumi strādāt gan par kasieriem, gan kasieru palīgiem. Diemžēl pārsvarā darba dzīve vismaz vienu mēnesi vasarā sākas tad, ja jaunietis ir sasniedzis piecpadsmit gadu vecumu.
