Īsi pirms pulksten deviņiem rītā pulciņš cilvēki sarunājas, iepazīstas viens ar otru, smejas, bet tieši deviņos skaļa kapteiņa balss dod komandu stāties ierindā. No šī brīža sākās armijas disciplīna un armijas noteikumi. Katrs no viņiem bruņotajos spēkos iestājies ar savu motivāciju, sapņiem un cerībām, apzinoties, ka viegli nebūs. Čatri no 50 topošajiem karavīriem atgriezušies no ārzemēm.
“Es agrāk dzīvoju Lielbritānijā, Skotijā biju kādu laiku un Nīderlandē. [..] Un redzot ārzemēs, kā viņi dižojas ar saviem karavīriem, ar savu karaspēku, es atgriezos mājās, lai šeit būtu ar ģimeni. Labi svinēt mūsu svētkus, tradīcijas turpināt un būt vienam no karavīriem, tādam pašam kā Eiropā,” stāstīja Pāvels.
“Dzīvot ārzemēs var, algas ir labas, bet nepietiek ne ģimenes, ne tuvu draugu. Tur dzīvojot, tu esi kā ne savā bļodā. Es ļoti mīlu savu valsti un, zinot visu mūsu slikto situāciju ekonomisko, es ceru uz to labāko, ka tālāk viss tikai plauks. Tāpēc gribu to aizstāvēt, jo esmu patriots,” sacīja Rihards.
Kaspars Skotijā nodzīvoja 10 gadus, “man vienmēr patika Latvijā. Katru reizi, kad mēs braucām šeit brīvdienās un kad atkal nācās doties atpakaļ, mēs vienmēr ilgojāmies, negribējās. Beigās mēs izdomājām atgriezties mājās,” stāstīja Kaspars.
11. militārās pamatapmācības kursā vīriešu vidū ir arī sievietes, kuras gatavas plecu pie pleca apgūt jaunas iemaņas.
“Es padzīvoju ārpus Latvijas, sapratu, ka jāatgriežas mājās un ar tādu lielu spēku uzreiz. Tas latviskums, protams, motivēja, patriotisms,” atzina Linda.
“Man motivācija ir tā kopības sajūta. Vairākus gadus esmu Jaunsardzē darbojusies, un patīk kā komandai būt, sadarboties, vienam otram palīdzēt un atbalstīt,” piebilda Eva.
“Man ir draugs armijā, visa viņa ģimene armijā, tādēļ vairs nav sveša lieta, pati vēl neesmu īsti pieredzējusi, bet gribas, ja ir vajadzība, spēt aizsargāt savu valsti un būt lietderīgai tādā jomā,” stāstīja Kate.
NBS apvienotā štāba rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieks Rihards Rozenbaums atzina, ka “iemesli ir dažādi, bet, protams, lai uzsāktu dienestu, viņiem jāatgriežas Latvijā”. Tas darīts, uzrunājot viņus pa tiešo, gan arī ar sekundārās auditorijas palīdzību, vecākus uzrunājot vecvecākus.
“Tā kā tas ir tiešais ieguldījums, darbs, ka šie cilvēki atgriežas un, protams, esam lepni, ka viņi uzsāks dienesta gaitas Latvijas armijā,” sacīja Rozenbaums.
Jau trešdien karavīri devās uz Ādažu militāro bāzi un pēc tam trīs mēnešus pavadīs kājnieku skolā Alūksnē. Tur viņi apgūs kareivja profesijas pamatiemaņas, bet pēc tam dienestu turpinās izvēlētajā vienībā, apgūstot iemaņas specialitātē.
