Eļļa netek – atnākušajiem tehniķiem apliecina operāciju māsa. Visticamāk, jau iztecējusi, secina viņi. Operāciju galdu, ko vairs nevar nolaist, remontēs pēc tam, kad zālē beigsies operācijas. Pacientiem priekšroka.
Pats modernākais mikroskops ir zālē, kur grīdas un flīžu dēļ var uzņemt filmu par kara laika hospitāli. Tādi kontrasti ir slimnīcas ikdiena. “Šie instrumenti nav pirmā svaiguma, nu, jā, vēsturiski, jau profesors Gaudiņš ar viņiem operēja,” stāsta ausu, kakla un deguna slimību klīnikas vadītājs Dins Sumerags.
Otolaringologs Dins Sumerags rāda instrumentus, kas gaida rezervē, ja salūst esošie: “Šis varētu būt arī no kara laika. Nē, ikdienā nē, mēs ar viņiem varam aizvietot!”
Moderna krēsla vietā, kur atgulties, gluži vai kafejnīcas krēsliņš. Spogulītis kakla apskatei, kas aizsvīst. Audu paraugu paņemšanas instruments, ko ārvalstu studenti apbrīno, jo tādu redzējuši tikai vēstures grāmatās. “Ārzemnieki tiešām brīnās, ka mēs mākam ar to ko izdarīt,” saka Sumerags.
Tikmēr par katru lūstošo instrumentu un aparātu ārstu sūdzības krājas kaudzē. “Katru dienu. Katru dienu mums ir ļoti garš saraksts,” saka Medicīnas tehnoloģiju daļas vadītājs Gints Cīrulis. Viņš par to nebrīnās – auditā pārbaudot katru aparātu slimnīcā, atklāts, ka 60% tehnikas un instrumentu ir novecojuši. Tie bieži lūst, un remontos iztērē desmitiem tūkstošus eiro, par ko varētu beidzot nopirkt jaunas lietas. Taču ilgā iepirkumu procedūra neļauj ātri un operatīvi veco aizstāt ar jauno.
“Mums nekas cits neatliek, kā remontēt, tas ir tāpat kā ar ceļu bedrīšu remontu - tā ir lāpīšanās,” saka Cīrulis.
Slimnīcā cer, ka neapstāsies lielā un dārgā izmeklējumu tehnika. Jo tad gan tiks paralizēts darbs un apstāsies pacientu izmeklēšana. “Pacientu drošība ir pirmajā vietā, protams, un mēs esam medicīnas flagmanis. Taču, lai tas kuģis būtu labi aprīkots, būtu jābūt investīcijām. Jau tā privātās klīnikas vervē mūsu ārstus un vilina ar labām algām un labi aprīkotām operāciju zālēm. Es uzskatu, ka ir jādomā par to arī valsts slimnīcā,” saka Sumerags.
Par to, kur tērēt naudu, lemj katra slimnīca pati: piemaksās mediķiem vai jaunā aparatūrā. Nākamgad “Stradiņi” tērēs divas reizes lielāku summu nekā šogad – trīs miljonus eiro – jaunas aparatūras iepirkšanai. Tāpat tas ir par maz. Te izrēķināts, ka tehnikas uzturēšana un aizstāšana ar jaunu šai slimnīcā maksā 10 – 12 miljonus eiro gadā.