ĪSUMĀ:
- SKDS aptaujā internetā uzrunāja vairāk nekā 1000 iedzīvotāju visā Latvijā.
- 70% aptaujāto Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus atzina par atbilstošiem.
- 10% ierobežojumus vērtēja kā pārāk stingrus, bet 15% – kā pārāk maigus.
- Visvairāk dzīvi apgrūtināja sašaurinātais veselības aprūpes pakalpojumu klāsts.
- 80% aptaujāto atzina, ka regulāra roku mazgāšana nesagādāja nekādas problēmas.
- Divas trešdaļas pauda, ka grūtības nesagādāja tirdzniecības centru slēgšana brīvdienās.
- 80% pauduši, ka paši visbiežāk ir rīkojušies atbilstoši noteiktajiem ierobežojumiem.
Vīrusa izplatības laikā ir mainījušās arī aptaujāšanas metodes, staigāt no mājas uz māju šobrīd nedrīkst, jautājumi jāuzdod internetā, un tieši to tad pētījumu centrs SKDS arī ir darījis, aptaujājot nedaudz vairāk kā 1000 vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā.
Viens no jautājumiem, ko viņiem uzdeva – kā vērtē Covid-19 laikā noteiktos ierobežojumus. Absolūti lielākā daļa – teju 70% – aptaujāto tos ir atzinuši par atbilstošiem. Tajā pašā laikā katrs desmitais ir noteiktos ierobežojumus vērtējis kā pārāk stingrus un 15% aptaujāto – tieši otrādi – uzskata, ka grožus krīzes laikā vajadzēja pievilkt vēl ciešāk.
Atbildes ir bijušas vairāk vai mazāk līdzīgas neatkarīgi no tā, kam - vecam vai jaunam, latviski vai krieviski runājošam, Rīgā vai laukos - šis jautājums ir uzdots.
"Ja mēs sākam preparēt sabiedrību sīkākās grupās, jāsaka, ka, vismaz cik mēs esam pētījuši, pilnīgi visās grupās vairākums ierobežojumus ir uzskatījis par adekvātiem. Šur tur parādās nelielas un brīžiem pat pārsteidzošas iezīmes, kur aptaujas dati vedina domāt, ka, šķiet, varbūt tie, kas ir mazāk izglītoti un ar zemākiem ienākumiem, mazliet biežāk ir iestājušies, ka, viņuprāt, ierobežojumi varētu būt pat stingrāki, bet arī šajās grupās tas nav vairākums. (..) Ja skatāmies pēc sarunvalodas, nevaram teikt, ka krievvalodīgie vismaz šajā aspektā kaut kā savādāk vērtētu ierobežojumus nekā latviski runājošie," atzina SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš.
Tas, ka sabiedrības vairākums šos ierobežojumus ir atzinuši par adekvātiem, nenozīmē, ka tie nav sarežģījuši mūsu ikdienu. Ja skatās, par kuru no ierobežojumiem cilvēki visbiežāk atbildējuši, ka tas ir kaut vai neliels, vai arī diezgan vai pat ļoti liels apgrūtinājums, tas pārliecinoši ir sašaurinātais veselības aprūpes pakalpojumu klāsts. Teju trīs ceturtdaļas aptaujāto ir norādījuši, ka tas viņiem ir radījis problēmas. Daudzi norādījuši arī uz aizliegumu tikties ar cilvēkiem no citām mājsaimniecībām – 67%, un praktiski tikpat bieži aptaujātie arī norādījuši, ka viņus apgrūtinājusi citu klātienes pakalpojumu pārtraukšana un arī tik bieži atkārtotais aicinājums palikt mājās pat tad, ja nav nekādu slimības pazīmju.
Bet, ja paskatās, kas cilvēkiem ir šķitis visnepanesamākais, respektīvi, par ko visbiežāk atbildēts, ka šis ierobežojums ir bijis ļoti apgrūtinošs, tad tur ir šie paši ierobežotās pieejamības veselības pakalpojumi, bet otrajā vietā – attālinātās mācības. Teju 14% aptaujāto ir norādījuši, ka tas viņiem ir bijis ļoti liels apgrūtinājums. Jāatzīmē, ka nepilngadīgie nav aptaujāti, tā kā, visticamāk, ir runa par skolēnu vecākiem un, iespējams, arī skolotājiem. Visvieglāk savukārt veicies ar regulāro roku mazgāšanu un dezinficēšanu, pat vairāk nekā 80% aptaujāto ir uzsvēruši, ka ar to viņiem nav bijis nekādu problēmu. Divas trešdaļas arī pauduši, ka grūtības nav sagādājusi tirdzniecības centru slēgšana nedēļas nogalēs.
Bet kā cilvēku pašu vērtējumā ir veicies ar šo ierobežojumu ievērošanu? Vērtējot apkārtējos, no katriem desmit aptaujātajiem vismaz viens ir teicis, ka sabiedrība kopumā ierobežojumus lielākoties nav ievērojusi. 43% teikuši, ka ar aizliegumu ievērošanu mums veicies vidēji, un tikai nepilnas divas piektdaļas – ka apkārtējie lielākoties ir rīkojušies tā, kā krīzes laikā bijis noteikts. Pavisam cita aina paveras, vērtējot katram savu rīcību. Te redzams, ka tikai 3% atzinuši, ka krīzes laika ierobežojumus visbiežāk nav ievērojuši, un arī vidēju vērtējumu paši sev devuši tikai nedaudzi – 16% aptaujāto. Savukārt absolūtais vairākums – 80% – pauduši, ka paši visbiežāk ir rīkojušies atbilstoši noteiktajiem ierobežojumiem.
"Kopumā rezultāts nav pārāk pārsteidzošs, ir pat tāds teiciens, ka cita acī skabargu redz, savā baļķi neredz.
Un, es domāju, ka šis teiciens ir ļoti labi attiecināms uz šo situāciju, kad mūsu paštēls un pašvērtējums mums vienkārši neļauj ieraudzīt tās reizes, kad mēs varbūt paši ļoti rupji pārkāpjam kādus ierobežojumus, jo skaidrs, ka mums taču tajā brīdī ir attaisnojuši un saprotami iemesli, kāpēc mēs to nedarījām, bet, kad kāds cits kaut ko pārkāpj, tad gan mēs to pamanām un iekšēji uz šo cilvēku dusmojamies," vērtēja Kaktiņš.
