Izņēmums attieksies vienīgi uz mazākumtautību 9. klašu absolventiem, kuri drīkstēs kārtot eksāmenu latviešu valodā, ja viņi to vēlēsies.
Ja izglītības iestāde vēlēsies, tā varēs diagnosticējošos darbus noteikt arī: Latvijas vēsturē, svešvalodā (angļu, vācu, franču, krievu – pēc izglītojamā izvēles); dabaszinībās; mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās.
Diagnosticējošais darbs latviešu valodā plānots 27. aprīlī, bet matemātikā – 29. aprīlī.
Diagnosticējošo darbu būtība ir konstatēt, ko skolēns prot un zina un ko vēl maija laikā ir iespējams vērst par labu.
Diagnosticējošajiem darbiem būs monitoringa nolūks. Tālab mācību gads 9. klasei beigsies nevis 14. maijā, kā iepriekš iecerēts, bet gan 31. maijā, valdības sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).
Tas nozīmē, ka šo darbu mērķis būs pārbaudīt skolēnu zināšanas un pamatprasmes, lai pēc diagnosticējošo darbu rezultātu saņemšanas vēl līdz mācību gada beigām 31. maijā kopā ar skolotāju varētu uzlabot tās zināšanas, kuras ir nepietiekamā līmenī.
Diagnosticējošo darbu rezultāti gan neietekmēs nedz semestra, nedz gada vērtējumu.
Paredzēts, ka vidusskolu beidzējiem eksāmeni notiks, līdzīgi kā pagājušajā gadā obligāti būs trīs eksāmeni – latviešu valodā, matemātikā un kādā no svešvalodām.
Saslimstībai ar Covid-19 samazinoties, tiek plānots, ka diagnosticējošie darbi un eksāmeni varētu notikt klātienē.
KONTEKSTS:
Arī iepriekšējā mācību gadā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosināja nerīkot valsts pārbaudes darbus 9. klašu beidzējiem. Tikmēr 12. klases audzēkņiem centralizētie eksāmeni notika. Arī šajā mācību gadā nav plānots atteikties no centralizētajiem eksāmeniem 12. klases skolēniem.
