Redzējis tur notiekošo, viņš iesaka mūsu atbildīgajiem ierēdņiem ātrāk izstrādāt labu plānu bēgļu iesaistīšanai Latvijas sabiedrībā. Tērēt laiku diskusijām par uzņemšanu nu jau ir lieki.
Kontrabandisti Turcijas pusē ir sadalījuši ietekmes sfēras līčos', un laivas uz Eiropu kursē ar apbrīnojamu precizitāti. Apmēri ir prātam neaptverami. „Visu cauru dienu [ved bēgļus]. Nu, cik robežsardze var noķert? Vienu laivu? (..) Apmēri ir fenomenāli,” saka Lesiņš.
Tieši tur redzētais licis Kārlim aizdomāties par to, cik elementāri pārejama ir Eiropas Savienības ārējā robeža. „Tik viegli iet cauri. Tas ir biedējoši. 99% ir bēgļi, bet mēs nezinām par visu cilvēku nolūkiem,” viņš norāda.
Pēc prieka par sasniegto bēgļiem seko liela vilšanās.
„70 kilometri kājām līdz galvaspilsētai. Tur jāgaida, kamēr piešķir statusu. Tas neiet tik ātri,” viņš pauž.
Redzot to, kā katru dienu bēgļu laivas piestāj Eiropā, Kārlis uzskata – Latvijā diskutēt par bēgļu uzņemšanu ir neauglīgi. Jautājums ir par kārtīgas programmas izstrādi. „Tur diskusija vispār atkrīt. Jautājums ir tikai par to, kā labāk integrēt, lai viņiem šeit būtu ko darīt,” viņš uzskata.
Vēl Kārli pārsteidzis, cik ātri viss notiekošais kļuvis par biznesu. Gan bēgļu kontrabandistiem, gan salas iedzīvotājiem. Turcijas pusē bēgļi līdz ūdenim tiek nogādāti ar mikroautobusiem. Sadalīti pēc numuriem. Gaida savu kārtu laivā. Savukārt Grieķijas salā, tiklīdz bēgļi laivas atstāj, tās pārņem vietējie, savstarpēji sadalot guvumu – gan laivas motoru, gan pašu laivu.
