ĪSUMĀ:
- Ādažos saskaņā ar MK noteikumiem notiek adrešu maiņa.
- Māju saimnieki nemierā ar māju nosaukumu aizstāšanu ar ielas un numuru adresi.
- Opozīcijas deputāts: Ar māju nosaukumiem Latvija zaudēs daļu savas kultūras.
- Ādažu domē: adreses sakārto jau 2 gadus; sūdzību nebija.
- Dome: adreses ļaus operatīvajiem dienestiem labāk orientēties.
- Māju nosaukumi atļauti tikai vietās, kur nav ielu, bet tikai ceļi.
- Tieslietu ministrs: jāciena arī kultūras mantojums, jaunie noteikumi to atrisinās.
- Māju nosaukuma plāksnītes pie mājas drīkst palikt.
Ataru ezera apkārtne Ādažu novadā ir patiešām ainaviska vieta, un arī mājām šeit doti skaisti nosaukumi – “Ezergali”, “Piekalnes”, “Kurši”, “Mēnesgaismas”.
Aiz katra nosaukuma – savs stāsts un sava vēsture! Taču tuvākajā laikā šie nosaukumi no kartes un oficiālās sarakstes varētu pazust, jo pašvaldība sākusi adrešu reformu un aizstās tos vienkārši ar ielas nosaukumu un numuru.
Tā, piemēram, “Ezergalu” mājas turpmāk būs vienkārši Bukultu iela 33, “Piekalnes” - Bukultu iela 31, “Mikusoni” - Ataru ceļš 16.
Savulaik par “Vosa pirti” dēvētajā atpūtas kompleksā Ataru ezera krastā kopš astoņdesmito gadu beigām saimnieko Normunds ar ģimeni, kuri uz Ādažiem pārvācās no Kurzemes. Tādēļ īpašumu nokristīja par godu savai dzimtajai pusei – “Kurši”. Zaudēt šo nosaukumu būtu sāpīgi.
“Nu dabīgi, ka mēs esam pret. Mēs katrā ziņā nosaukumus nost neņemsim, lai viņi stāv. Vajadzētu vairāk protestēt cilvēkiem, rakstīt vēstules, iebilst, varbūt vēl var ko mainīt. Atstāt tos pašus nosaukumus. Lai ir cipari, bet nosaukumus varētu atstāt,” sprieda Ataru ciema “Kuršu” māju saimnieks Normunds.
Normunda kaimiņš Broņislavs ezera otrā krastā “Piekalnu” mājās saimnieko krietni īsāku laiku – tikai 10 gadus. Tādēļ par nosaukuma aizstāšanu ar parastu adresi īpaši neskumst.
“Mums pretenzijas par to nav nekādas,” atzina Broņislavs.
Sašutumu par šo reformu sociālajos tīklos paudis Ādažu novada opozīcijas deputāts Gundars Bojārs (Zaļā partija). Adrešu sakārtošanas ietvaros viņa mājas “Mēnesgaismas” pārtaps par Ataru ceļu 42.
Viņaprāt, atsakoties no māju nosaukumiem, Latvija zaudēs daļu savas kultūras identitātes.
“Nosaukumu piešķiršana mājām ir tāda kultūras sastāvdaļa.
Ceļojot pasaulē, es stāstu, ka mums mājām ir vārdi, un tas izsauc apbrīnu un cieņu. Tā ir kultūras daļa,” uzsvēra Bojārs.
Ādažu novada domē skaidroja, ka adrešu sakārtošana norit jau divus gadus un līdz šim pašvaldība neesot saņēmusi iebildumus ne no iedzīvotājiem, ne no deputātiem.
Reforma esot nepieciešama, lai atvieglotu orientēšanos apkārtnē, kas īpaši svarīgi ne vien iebraucējiem un kurjeriem, bet arī operatīvajiem dienestiem.
“Kā piemēru varu minēt, kā redzams kartē – bijušā dārziņu kooperatīva vietā ir sabūvētas mājas ar nosaukumiem “Vītoli” un atšķirīgu numerāciju. Bet tajā pašā laikā Ādažos ir arī Vītolu iela. Tādēļ operatīvajam transportam, atsaucoties uz izsaukumu, var rasties samulsums – vai jādodas uz Vītolu mājām vai Vītolu ielu,” piemērus minēja Ādažu novada domes pārstāve Monika Griezne.
Ādažu novadā jau bijusi sāpīga pieredze, kad tieši nesakārtotās adresācijas dēļ ugunsdzēsēji nokavē ierašanos īstajā izsaukuma vietā.
Turklāt šādu adrešu sakārtošanu, tostarp atteikšanos no māju nosaukumiem, paredz valdības noteikumi.
“Pastāv viens likums, viena taisnība visiem. Tieši tādēļ gan Ādažu novada domei, gan Būvvaldei, gan iedzīvotājiem, gan pozīcijas un opozīcijas deputātiem ir jāpilda likuma normas un valdības noteikumi, un tie nosaka, ka ir jāizveido jauna adresācijas kārtība,” sacīja Ādažu novada domes pārstāve Monika Griezne.
2015. gadā pieņemtajos Adresācijas noteikumos patiešām teikts – pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur ir ielas, ēkām jāpiešķir numuri ar piesaisti ielas nosaukumam.
Māju nosaukumi atļauti tikai vietās, kur nav ielu, bet tikai ceļi.
Par šo nozari atbild Tieslietu ministrija, kas pašlaik izstrādā jaunus Adresācijas noteikumus.
“Adreses, protams, ir jāuztur maksimāli skaidras, jo īpaši ārkārtas situāciju dienestu darba vajadzībām. Tomēr, manā ieskatā ir viennozīmīgi jāciena un jānodrošina arī Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums,” atzina tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija).
“Māju nosaukumi latviešiem ir ļoti personiskas jūtas, tā attieksme pret savu mājokli, un tā ir vērtība, kas valstij un pašvaldībām ir jāciena un jānodrošina. Manuprāt, ar jaunajiem noteikumiem, kuri tiks pieņemti, mēs varam apvienot abas lietas – gan adrešu skaidrību, gan cilvēku tiesības un nemateriālās vērtības,” pauda Bordāns.
Amatpersonas gan mierina – nosaukuma plāksnītes pie mājas drīkst palikt un sadzīvē katrs savu māju var turpināt saukt vārdā. Taču iedzīvotāji uztraucas – pazūdot no oficiālās dokumentācijas un kartēm, māju nosaukumi, visticamāk, pazudīs arī no valodas.
