ĪSUMĀ:
- Tikšanās ar Bunkus māti pie dēla kapavietas – sadzīvot ar dēla nāvi joprojām grūti.
- Bunkus māte uzskata – nereaģējot uz dēlam izteiktajiem draudiem, amatpersonu nodevība atņēmusi Mārtiņu.
- Nogalinātā administratora māte nozieguma atklāšanā lielākās problēmas saskata policijas vadībā un tieslietu sistēmā.
- Par zīmīgo kapavietu ģimene cīnījusies, lai atbildīgās personas saprastu – kāpēc tas notika.
- Uzņēmēja Uļmana vārds lietā figurējis jau kopš pirmās dienas.
- Kādi jaunatklāti apstākļi lietā parādījās nedēļu pirms Bunkus noslepkavošanas?
- Bunkus sāktās tiesvedības pārņēmējs to zaudēja, nezināja visus lietas apstākļus.
- Pēc paziņojuma par slepkavības atklāšanu konkrētāku informāciju policija aizvien nesniedz.
- "Viņš ir 90. gadu cilvēks, aukstasinīgs" – organizētās noziedzības pasaulē Uļmanu pazīst.
Bunkus tika nošauts 2018. gada 30. maija rītā Rīgā, Aizsaules ielā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību.
Tikšanās pie Bunkus kapavietas
Latvijas Radio kādā darbadienas pēcpusdienā Meža kapos Rīgā tikās ar Mārtiņa Bunkus māti Daci.
Latvijas Valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa pakājē, otrpus celiņam atrodas kapavieta ar prāvu Temīdas svariem līdzīgu kapa pieminekli vidū. Prāvs baltu ceriņu klēpis slīgst vāzē pie kapa pieminekļa. Uz tā iegravēts: "Piedod, dēls, ka tevi nepasargāju. Mamma."
Lai arī pagājis jau ceturtais gads, sadzīvot ar dēla zaudējumu Dacei joprojām ir ļoti grūti. Spilgtā atmiņā palikusi pēdējā Mātes diena, ko abi pavadījuši kopā. Tas bija 2018. gada 13. maijā, kad abi devušies uz Kolku.
Dace atminas, ka todien brauciena laikā uz Kolku dēls stāstījis, ka darbā viss esot labi, tiekot galā. Tas bijis divas nedēļas pirms dienas, kad viņš tika nošauts. Lai arī Mārtiņš ne par ko nav sūdzējies, izskatījies apjucis un emocionāli iztukšots. "Tajā ceļa posmā mēs runājām par visu. Tad viņš man teica, viņš saka – māt, braucam projām, braucam projām, mēs taupīgi dzīvosim, tev nevajag strādāt. Viņš visu laiku uztraucās par to, ka man nevajag strādāt," stāstīja Dace.
Ar Daci Bunku Latvijas Radio šogad tikās vairākkārt. Gan pirms policijas paziņojuma par Bunkus slepkavības atklāšanu, gan pēc tā. Četrus gadus pēc advokāta un maksātnespējas administratora Bunkus slepkavības policija šā gada 24. maijā paziņoja, ka slepkavība ir atklāta – aizturēti gan pasūtītāji, gan izpildītāji. Viņu vārdus policija neatklāja, bet zināms, ka starp aizturētajiem ir uzņēmējs Mihails Uļmans, kura maksātnespējīgo firmu Mārtiņš administrēja, un viņa bijušais partneris Aleksandrs Babenko. Pēc šīs informācijas nākšanas gaismā Latvijas Radio ar Daci tikās vēlreiz.
"Principā jau ir tā, ka es pirmo laika periodu neaptvēru to, kas ir noticis. Un tagad ar katru dienu grūtāk un grūtāk. Un tas paziņojums, kas nāca… es biju pārliecināta, es to visu laiku arī teicu, ka tie cilvēki – visi pasūtītāji un visi organizatori – atrodas šeit. Es pieļāvu iespēju, ka varbūt šie izpildītāji – šāvēji – atrodas kaut kur citur, bet par pārējo es biju pārliecināta. Un kādas man bija sajūtas, man bija tāds sastingums, pārdomas, es jutos satraukti atvieglota, ne tādā ziņā atvieglota, bet ka sāksies cits posms.
Mārtiņu jau nekas neatgriezīs atpakaļ, bet cilvēkiem ir jāsaņem sods," par sajūtām pēc policijas paziņojam par slepkavības atklāšanu stāstīja Bunkus māte.
"Viņš būtu dzīvs"
Tas, ka aizdomās par slepkavību aizturēts Uļmans, ar kuru Mārtiņš tiesājies, Daci nav pārsteidzis. Šī versija viņai visu laiku ir bijusi starp pirmajām trīs slepkavības pamatversijām.
"Es ļoti analizēju visu, un viņš [Uļmans] bija viens no trijnieka. Es apzinājos, ka "Trasta komercbankā" tur ir citas lietas, tās ir citas lietas, par kurām es vēlos runāt un kuras es vēlos, lai neturpinātos tā un tiktu izmeklētas, bet to man Mārtiņš teica un es arī sapratu, ka viņš ļoti piesardzīgi uz visu gāja… Šeit jau to mēs arī varam redzēt – šī cilvēka agresivitāte, šī visatļautība, es domāju, ka viennozīmīgi šajā ķēdē būs iesaistītas arī politiskās figūras," sacīja Dace.
Sieviete uzskata, ka atbildība par notikušo jāuzņemas ne vien tiem, kas pastrādāja noziegumu, bet arī tiem, kas nereaģēja uz Mārtiņa sniegto informāciju. Viņš jau 2016. gadā bija vērsies pie tiesībsargiem par draudiem no Uļmana puses.
"Valsts principā atņēma man Mārtiņu, jo iesaistīti ir tomēr cilvēki, kas kavēja visu, kas arī 2016. gadā (..), nu, nereaģēja visas šīs iestādes," piebilda Dace.
Vaicāta, vai viņa uzskata, ka tajā gadījumā, ja policija būtu citādāk reaģējusi uz pirmajiem draudiem, varbūt rezultāts būtu cits, viņa pauda: "Es domāju, ka viennozīmīgi. Šeit jau mums jāsaka, FKTK [Finanšu un kapitāla tirgus komisija] neko nezina, pārbaudošas iestādes mums nav, bankā notiek tas, kas notiek, kā jau arī Mārtiņš minēja, KNAB [Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā] nekas nav, turpinās šis pats vadītājs, kas nespēj vadīt, turpina vadīt, policijā nekas nav, nu, neviens politiķis neatbild ne par ko, ne par ko. Viņš būtu dzīvs."
Dace norādīja, ka labi atceras to periodu 2016. gadā, kad dēlam bija draudēts. "Viņš ļoti mani sargāja no šīm lietām, jo (..) man bija vienmēr daudz darba arī. Viņš pie manis tajā dienā atnāca ar puķēm. (..) Viņš kā no darba bija ienācis. Es atceros, kā viņš sēdēja un viņš pēkšņi teica... Mēs par kaut ko runājām. Es viņam jautāju par to mašīnu, bet viņš saka – nu, man jau nekā vairāk nav."
Daces pieminētā automašīna ir luksusa klases spēkrats "Aston Martin". Tā ir visai dārga automašīna, kura cenas tirgū var sasniegt vairākus simtus tūkstošus eiro. Māte pārmetusi dēlam par šādu dārgu rotaļlietu.
Viņa pastāstīja: "Un tajā reizē es viņam prasu –
Mārtiņ, kur tā mašīna ir? Jo man visu laiku nedeva mieru. Viņš man saka – pārdevu. Nu, es atvieglota, tāda īsa saruna. Un tad viņš man teica – tu gribi, lai mani nošauj?"
Viņa to uztvērusi tā, ka Mārtiņš mašīnu bijis spiests pārdot, lai pārāk nezīmētos un neapdraudētu sevi. Uz to māte tobrīd Mārtiņam atbildējusi, ka nedzīvojam taču džungļos.
Korumpētie džungļi
Jautāta, vai viņa uzskata, ka tagad dzīvojam džungļos, Dace pauda: "Jā, mēs dzīvojam džungļos, mēs dzīvojam šausmīgi korumpētā valstī, (..) es domāju, ka varam salīdzināt ar kādu no kokaīna lielvalstīm, kur cilvēkam nav droši."
Dace uzskata, ka policijas kavēšanās atklāt šo noziegumu varētu būt saistīta ar apstākli, ka augstā amatā Valsts policijā ilgus gadus atradies Andrejs Sozinovs.
Viņš līdz pat 2020. gada nogalei bijis Kriminālprolicijas pārvaldes priekšnieka amatā, un viņa valsts amatpersonas deklarācijas par laika periodu no 2009. līdz 2011. gadam rāda, ka prāvus papildu ienākumus viņš guvis Uļmanam daļēji piederošajā Latvijas Pasta bankā. Tātad pie cilvēka, kurš tagad aizturēts slepkavības lietā.
"Es domāju, ka tas ietekmēja, ka Sozinova kungs bija amatā. Tas visu bremzēja. Tika attīstīts. Es domāju, ka netika sākotnēji veikta visa tā izmeklēšana, kaut gan es domāju, ka arī tur bija ļoti daudz virzieni, kas norādīja uz dažādām lietām," sacīja Dace.
Viņa ir priecīga, ka vismaz tagad, kad Sozinovs ir prom, policija sākusi darīt savu darbu un izmeklēšana ir pavirzījusies uz priekšu. Viņa sekos līdzi, lai vainīgie tiktu saukti pie atbildības un tiktu konfiscēti arī noziedzīgi iegūtie līdzekļi. "Viņi nevar dzīvot no tā, kas ir slacīts mana dēla asinīm," piebilda Dace.
Uzņēmējs Uļmans gadiem minēts starp bagātākajiem Latvijas iedzīvotājiem, un Dace solās rūpīgi sekot līdzi, lai turība netiek paslēpta.
"Visa šī mazā valsts sastāv no bagātām omītēm, bagātiem bērniem, bagātām Emmas tantēm,
un mēs nedzirdam nevienu, kur, ja viņš ir jurists, tad viņš ir jurists, nevis tur ir bomzis; mēs nedzirdam nevienu politisko spēku, nevienu, kurš mēģinātu tiesiski pret to cīnīties. Mums tikai Emmas tantes paliek arvien vairāk visos augstākajos līmeņos, (..) un tas ir ļoti slikts signāls," pauda Bunkus māte.
Liels satraukums Dacei ir arī par to, kāds rezultāts šim kriminālprocesam varētu būt tiesu varas gaiteņos, ņemot vērā gan pašas pieredzēto, gan arī dēla cīņu ar Uļmanu tiesās.
"Lielākais kartelis, lielākā problēma ir mūsu tieslietu sistēmā, kur roka roku mazgā, ko mēs redzam šajos gadiem ilgos procesus, mēs visu redzam, bet mēs visu norokam.
Ar to, ko es esmu šobrīd šo četru gadu laikā saskārusies, tad es jums varu pateikt, ka tur saskatu ļoti lielas problēmas," atzīmēja Dace.
Zīmīga kapavieta, lai atbildīgās personas saprot – kāpēc tas notika
Latvijas Radio viesojoties pie Mārtiņa Bunkus kapa pieminekļa, tur ir kluss, smaržo ceriņi un maijpuķītes. Prāvs zvirbulis uz brīdi piesēž uz Temīdas svaru kausiem, nostaigā sprīdi un aizspurdz tālāk.
Kapa vietas iegūšana šajā ekskluzīvajā vietā pirms pāris gadiem raisīja plašu rezonansi – ne katram ir iespēja iegūt mūža mājas līdzās Latvijas ievērojamāko cilvēku apbedījumiem.
Dacei ir savs skaidrojums, kāpēc par to cīnījusies: "Es vēlējos, un tas piepildījās. Šeit nāk cilvēki, kuri varbūt nav patiesi. Viņi nāk nolikt ziedus pie Čakstes.
Šie paši politiskie cilvēki, kuri runā vienu, bet dara pavisam citu, kāpēc varbūt arī Mārtiņš ir noslepkavots. Es vēlējos, lai viņš redz to, un tajā pašā laikā lai viņi, pagriežot savu galvu, saprot, kāpēc tas notika.
Un šobrīd tas jau iet tā, ka tas notika savā ziņā politisku [iemeslu pēc], amatpersonu nodevības dēļ es pazaudēju savu dēlu," atzīmēja Dace.
Uļmana vārds lietā figurē kopš pirmās dienas
Latvijas Radio arī viesojās holdingkompānijas "Mono" birojā. Tas atrodas klusā apkaimē Rīgas Latgales priekšpilsētā. Tomēr tobrīd ofisā esošie cilvēki nesniedza komentāru par Uļmanu.
"Mono" ir plaša profila holdingkopmānija, kuras biznesa aizmetņi likti jau 80. gadu nogalē. Firma lepojas ar veiksmīgu biznesu darbā ar akcīzes precēm. Pirms 20 gadiem "Mono" noliktavās pat esot atvērts pirmais Latvijas muitas kontroles punkts noliktavu teritorijā, lasāms firmas mājaslapā.
Uzņēmuma dibinātājs un priekšsēdētājs ir Mihails Uļmans, kura tiešā uzraudzībā jau vairāk nekā 20 gadus esot tādi "Mono" biznesa virzieni kā finanšu un muitas pakalpojumi, mazumtirdzniecība, loģistikas un noliktavu serviss.
Un tieši Uļmans ar savu līdzgaitnieku Aleksandru Babenko šobrīd ir aizturēti un apcietināti Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā. Uļmana vārds saistībā ar Bunkus slepkavību kā viena no versijām figurē jau kopš pirmās nozieguma dienas. Iemesls tam ir Bunkus un Uļmana saķeršanās maksātnespējīgā pārtikas vairumtirgotāja "Rego Trade" lietā. Šī firma par maksātnespējīgu atzīta iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā 2008. gadā. Par administratoru uzņēmumam tika iecelts Bunkus, kurš ātri vien atklāja firmas ļaunprātīgas maksātnespējas pazīmes.
Īsi pirms "Rego Trade" maksātnespējas pasludināšanas uzņēmums bija pārdots ārzonas kompānijai, valdē iecelti bezpajumtnieki, bet iepriekšējie valdes locekļi turpinājuši operēt ar bankas kontiem, veikuši pārskaitījumus ar fiktīvu darījumu pazīmēm, no firmas aizpludināta nauda un slēpti aktīvi.
Piemēram, divi "Rego Trade" valdes locekļi neilgi pirms pašu pārvaldītā uzņēmuma maksātnespējas pārdevuši tam kādas SIA "Fishland" kapitāldaļas, kuras abiem piederējušas.
"Fishland" tobrīd bija tikko nodibināta SIA ar salīdzinoši sīku pamatkapitālu, bet "Rego Trade" šo firmu nopirka par 355 000 eiro. Darījums noticis neilgi pirms "Rego Trade" maksātnespējas, bet SIA vērtīgums tika pamatots ar to, ka "Fishland" noslēgusi līgumu ar kādu ofšorkompāniju par 140 tonnu kuprlaša ikru iegādi.
Bunkus arī bija noskaidrojis, ka valdes locekle kompānijai "Fishland", kas it kā noslēgusi milzīgo ikru iegādes darījumu, amatā iecelšanas brīdī sēdējusi Iļģuciema cietumā. Šī valdes locekle arī neko neesot zinājusi ne par savu amatu firmā, nedz par 140 tonnu ikru pirkšanu, noskaidrojis Bunkus. Šo informāciju publiskojuši viņa brāļi Mārtiņa piemiņai izveidotā mājaslapā.
Pārbaudot Uzņēmumu reģistrā pieejamo informāciju, nekas neliecina, ka "Rego Trade" par 355 tūkstošiem iegādātā firma būtu īstenojusi vērienīgo ikru pārdošanas biznesu. Bunkus piemiņai izveidotajā mājaslapā uzskaitīti arī citi apstākļi, kas "Rego Trade" lietā vedina domāt par ļaunprātīgu maksātnespējas procesu.
Uzņēmuma iztukšošana, aktīvu paslēpšana, izvairoties no parādu atdošanas valstij un citiem kreditoriem, daudzus gadus Latvijā bija visai ierasta prakse. Auditorkompānija "Deloitte" savulaik bija aplēsusi, ka ļaunprātīgos maksātnespējas procesos Latvijā laika posmā no 2008. līdz 2014. gadam Latvijas ekonomika zaudējusi 665 miljonus eiro.
Šīs maksātnespējas shēmas Latvijas Radio pētnieciskā žurnāliste Indra Sprance pētījusi jau kopš 2012. gada, un Bunkus vēršanās pret Uļmanu un pārējo "Rego Trade" valdi bija viens no retajiem zināmajiem gadījumiem, kad maksātnespējas administrators mēģināja tiesiskā ceļā vērsties pret maksātnespējas shēmotājiem. Bunkus bija gan rosinājis kriminālprocesu par apzinātu "Rego Trade" novešanu līdz maksātnespējai, gan civiltiesiskā kārtā vērsies pret uzņēmuma valdi.
Kriminālprocess vēlāk tika izbeigts noilguma dēļ, savukārt tiesās Bunkum sākotnēji veicās. Izejot pilnu apli visās tiesu instances, viņam pat izdevās panākt 700 tūkstošu eiro piedziņu no Uļmana par labu maksātnespējīgajam uzņēmumam. Taču tas bija uz īsu brīdi.
Lietā uzrodas jaunatklāti apstākļi nedēļu pirms slepkavības
Nepilnu nedēļu pirms Bunkus nošaušanas šajā lietā notika nozīmīgs pavērsiens. 2018. gada 24. maijā Augstākās tiesa, izskatot Uļmana un citu valdes locekļu sūdzību, nolēma, ka lieta atkal no jauna jāatgriež izskatīšanai tiesā. Pamatojums – saistībā ar jaunatklātiem apstākļiem. Šie jaunatklātie apstākļi, kas kalpojuši par pamatu šādam lēmumam, bija informācija, ka Bunkus tiesvedības procesa laikā neesot sniedzis skaidru atbildi par kādu dokumentu atrašanās vietu.
Tiesas spriedumā norādīts: "Administratoram ir pienākums tiesvedības gaitā atbildēt uz pretējās puses jautājumiem un iesniegt dokumentus, kas nav un nevar būt atbildētāju rīcībā, bet kuriem ir nozīme lietas izskatīšanā. Ja administratoram nav zināms par šādu dokumentu pastāvēšanu, tad arī par to ir jāinformē lietas dalībnieki, nevis jāignorē viņu pieprasījumi."
Šajā spriedumā arī norādīts, ka šāda rīcība ir uzskatāma par rupju likuma pārkāpumu un būtu vērtējama administratora Bunkus saukšana pie atbildības.
Viens no šī sprieduma autoriem ir pašreizējais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Latvijas Radio: Visu to rezultātu tagad apskatoties, kas ir noticis ar šo lietu, kurā cilvēks mēģināja pierādīt uzņēmuma iztukšošanu, kas ir ļoti izplatīta prakse bijusi, jūs tiešām arī nesaskatāt, ka varbūt nav sanācis taisnīgums beigās?
Aigars Strupišs: Es tiešām nezinu, jo runa ir par pierādījumiem. Pierādījumi vai nu ir, vai nav. Ja runājam par uzņēmuma iztukšošanu, tad vajadzīgi pierādījumi. Ja pareizi atceros, tad tajā lietā runa bija par kaut kādām pavadzīmēm, kuras it kā apliecinātu to, ka tie darījumi faktiski notikuši. Ja tās pavadzīmes ir, tad tas apliecina, ka darījumi ir notikuši; ja pavadzīmju nav, tad varētu teikt, ka darījumi ir fiktīvi. Mēs konstatējām to, ka šobrīd to nevar pateikt ne jā, ne nē, jo nav saprotams, kur tie dokumenti atrodas, bet kopumā izskatās, ka viņi varētu būt, ka administrators varētu zināt, kur tie dokumenti atrodas."
Jā, un pie tādiem apstākļiem tur tā diezgan stingri ir ierakstīts, ka gandrīz vai administrators ir tas blēdis un tas vainīgais.
Nē, ir pateikts, ka administrators nedrīkst šādi rīkoties un, ja viņš tā rīkojas, tas tiesai būtu jāņem vērā. Mēs nekonstatējām, ka viņš tā rīkojies, mēs pateicām, ka tā nedrīkstētu rīkoties.
Pēc sarunas Strupišs atsūtīja e-pastu, kurā norādīja, ka šī nav vienīgā lieta, kurā konstatētas manipulācijas ar pierādījumiem un tas tiesā esot principiāli nepieļaujami neatkarīgi no mērķa.
Šis Augstākās tiesas spriedums būtiski ietekmēja visu turpmāko tiesvedības gaitu šajā lietā, kas beigu beigās noslēdzās ar Uļmanam labvēlīgu risinājumu.
Bunkus sāktās tiesvedības pārņēmējs
Pēc Bunkus nošaušanas "Rego Trade" tika iecelts jauns maksātnespējas administrators – Kaspars Novicāns. Viņš pārņēma arī Bunkus sākto tiesvedību.
"Es cīnījos, es cīnījos, kā man bija jācīnās pirmajā tiesvedībā, bet, saprotiet, manā situācijā, man par ļaunu, nevis man par ļaunu, bet pozīcijā, kurā bija celta prasība, pretēji spēlēja lietā uzradušies dokumenti," norādīja Novicāns.
Beigās Novicāns tiesvedību zaudēja un no maksātnespējīgā "Rego Trade" konta Uļmanam atdevis atpakaļ aptuveni 650 tūkstošus eiro, ko Bunkus sākotnēji bija no viņa iztiesājis. Pēc tam vēl vērsās pret Bunkus tuviniekiem, pretendējot uz daļu no administratora mantojuma.
Latvijas Radio vaicāja Novicānam, vai zinājis visus tos apsvērumus, kas Bunkum likuši domāt par ļaunprātībām "Rego Trade" procesā, piemēram, par 350 tūkstošu samaksāšanu par "Fishland" kapitāldaļām īsi pirms "Rego Trade" maksātnespējas?
Kaspars Novicāns: Saprotiet, ir četri gadi jau pagājuši kopš tiesvedības. Es tai tiesai gatavojos 2018. gada augustā, manuprāt. Saprotiet, pa šiem gadiem man ir bijušas desmitiem tiesvedības, es varu arī neatcerēties kaut kādas detaļas, epizodes, nosaukumus, tas man arī nav vajadzīgs šinī situācijā.
Latvijas Radio: Labi, saprotu, jūs neatceraties. Bet otra interesanta lieta, kas saistīta ar šo pašu "Fishland", ko arī Bunkus bija norādījis – ka šī "Fishland" valdes locekle firmas dibināšanas dokumentu parakstīšanas un iecelšanas amatā brīdī sēdēja Iļguciema cietumā. Kā saprotu, Bunkum pašam bija izdevies ar viņu sazināties un viņa neko nav zinājusi ne par viņas amatu, ne par 140 tonnām ikru. Vai jums kaut kas par to ir zināms?
Nē, man par to nav zināms.
Kā tad jūs varējāt pārstāvēt uzņēmumu tiesā, ja jums šādi argumenti nav zināmi? Tas ir tas, ko Bunkus teica, kāpēc šis process tur izskatās pēc ļaunprātīgas maksātnespējas un ka tur ir notikusi iztukšošana.
Redziet, es tad vēlreiz gribu jums atkārtot – pie tādiem apstākļiem, kādā veidā tika celta tā prasība brīdī, kad uzradās dokumenti par kaut kādiem darījumiem, tad būtu ceļama savādāka veida prasība.
Policija vēl klusē
Latvijas Radio nav bijusi iespēja uzzināt, kāda ir policijas versija, kas ir bijusi par pamatu Uļmana un Babenko aizturēšanai Bunkus slepkavības lietā. Detalizētāku informāciju par lietas apstākļiem Valsts policija sola tuvāko nedēļu laikā.
Tomēr Latvijas Radio lūdza tiesībsargus komentēt ģimenes locekļu paustās bažas par to, ka izmeklēšanu Valsts policijas iekšienē varētu būt kavējis vai citādi ietekmējis Andrejs Sozinovs laikā, kad viņš vadīja Valsts policijas Kriminālprolicijas pārvaldi.
Taču policijas pārstāvji atbildēja: "Saprotam jūsu interesi, taču šobrīd aizvien paliekam pie tā, ka šobrīd neko vairāk nekomentējam saistībā ar Bunkus lietu un no tās izrietošiem jautājumiem."
Organizētās noziedzības pasaulē Uļmanu pazīst
Kamēr tiesībsargi klusē, Latvijas Radio intervijai uzrunāju vēl kādu cilvēku, kas orientējas organizētās noziedzības pasaulē, vaicājot, vai Uļmans būtu spējīgs pasūtīt cilvēka slepkavību? Latvijas Radio uzrunātais avots lūdza savu identitāti neatklāt. Šim rakstam pievienotajā audio fragmentā viņa balss ir mainīta.
"Uļmans ir spējīgs pieņemt tādu lēmumu – viņš ir 90. gadu cilvēks, aukstasinīgs. Cilvēks, kuram bija bizness, tajā skaitā ar kriminālo aprindu cilvēkiem.
Kaut arī viņš pats nav tāds cilvēks kā Ivans Haritonovs vai citi slaveni noziedznieki, bet "Pasta banka" bija slavena ar naudas atmazgāšanu un ar savu saikni ar organizēto noziedzību," Latvijas Radio pastāstīja uzrunātais avots.
Bunkus patiešām arī bija vērsies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) par iespējamu naudas atmazgāšanu Uļmanam piederošajā Latvijas Pasta bankā. Banku uzraugs šo informāciju vērtējis, un vēlāk Latvijas Pasta banka arī saņēmusi 2,2 miljonu sodu par kontroles trūkumiem un pārkāpumiem, Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili" noskaidroja finanšu sektora regulatorā.
Uzrunātais avots arī norādīja – Uļmanam ietekme valsts pārvaldē bijusi vērā ņemama un gadiem ļāvusi dzīvot zaļi.
"Kāda viņam ir ietekme, ir redzams pēc sūdzībām, kuras neviens neizmeklēja. Arī pēc manas personiskās sūdzības. Viņam ir ļoti liela ietekme valsts iestādēs. Tas viņam ļāva ļoti ilgi… kad tu esi tik ciešā saiknē ar valsts dienestiem, tad kādā brīdī liekas, ka tu drīksti visu, un viņš vienkārši nolēma viņu nogalināt. Bet līdz tam viņi tika turēti aizdomās par Mačugina slepkavību. Mačugins ir bijušais partneris, ar ko kopā darbojās metāla biznesā. Mačugina slepkavība tā arī palika neatklāta," stāstīja uzrunātais avots.
Avota pieminētais Uļmana partneris ir bijušais holdingkompānijas "Mono" viceprezidents Valerijs Mačugins. Viņš kopā ar modeļu aģentūras "Natalie" vadītāju Natāliju Meisāni tika noslepkavoti 1996. gada septembrī. Abi tika sašauti kādas Dzirnavu ielas mājas pagalmā. Mačugins miris uzreiz, Meisāne – vēlāk slimnīcā.
Šīs slepkavības patiešām joprojām nav atklātas, Latvijas Radio noskaidroja Valsts policijā. Izmeklēšana šajā lietā ir apturēta, taču lieta atrodas Kriminālpārvaldes pirmās nodaļas lietvedībā un gadījumā, ja atklāsies kādi jauni pavedieni, tā var tikt atjaunota, tā norādīja Valsts policijas pārstāvji.
Vai atšķirībā no Mačugina un Meisānes lietas Bunkus slepkavības krimināllietā būs apsūdzētie, rādīs laiks. Šī lieta būs liels izaicinājums tiesu varai.
