Rimšēviča pārstāvis Kvēps norādīja, ka ir jāvēršas Eiropas Centrālajā bankā (ECB), lai saprastu vai Rimšēviču var tiesāt un apsūdzēt, jo Eiropas Savienības (ES) tiesību akti viņam kā ECB padomes loceklim dod imunitāti jautājumos, kas saistīti ar viņa kā ECB padomes locekļa darbību. Kvēps norādīja, ka šādi punkti apsūdzībā parādoties, bet lūguma atcelt imunitāti nav bijis. Tādēļ Kvēps lūdza tiesai vērsties ES Tiesā, lai situācija tiktu izskaidrota.
Kvēps atzina, ka imunitāte attiecas arī uz pierādījumu iegūšanu, tāpēc daļa lietā esošo pierādījumu, iespējams, ir nelikumīgi. Imunitāte saglabāšoties uz visu kriminālprocesa laiku, arī beidzoties Rimšēviča pilnvarām. Prokurore Viorika Jirgena tikmēr pauda, ka Rimšēvičs nav to personu lokā, kam pienākas imunitāte.
"Šis jautājums ir pētīts, es esmu lasījusi šos protokolus, bet šobrīd viņi man vairs nav galvā, tas bija aktuāli, kad Latvija Eiropā šo jautājumu skatīja, un arī šis jautājums par imunitāti un par to, vai konkrētajai personai, jo imunitāte ir konkrētām personām, es šo jautājumu esmu skatījusi. Neatkarīgi no tā panta viņam [imunitātes] nav," sacīja Jirgena.
Tam nepiekrita Kvēps. "Tā ir absolūta nepatiesība. Atšķiriet imunitātes protokola pēdējo pantu, līgumu par ES darbību, un izlasiet, uz kādām iestādēm un kādām amatpersonām tas attiecas. Es vairāk uzticētos ES dokumentiem un tajos rakstītajam, nevis nezināmiem apstākļiem. Es domāju, ECB būtu ļoti pārsteigta, ka viņiem nav nevienam darbiniekam šādas imunitātes," sacīja Kvēps. Kvēpa minētajā dokumentā norādīts uz ES ierēdņu imunitāti pret tiesvedību un uzsvērts arī, ka tā saglabājas pat pēc amata termiņa beigām. Dokumenta pēdējā pantā īpaši uzsvērts, ka tas attiecas arī uz ECB struktūru locekļiem.
Pats Rimšēvičs uzsvēra, ka tas neesot mēģinājums slēpties aiz imunitātes, bet gan esot filtrs, kuru var noņemt, iesniedzot pierādījumus. Viņaprāt, tādu pierādījumu neesot. Tiesa uzdeva prokurorei sagatavot viedokli par šo lūgumu un rakstiski to iesniegt nākamajā sēdē. Pēc visu iesaistīto uzklausīšanas tiesa lēma uzdot prokurorei uz nākamo sēdei decembra beigās sagatavot savu skaidrojumu par situāciju, un tad arī tiks pieņemts lēmums, vai iztiesāšanu turpināt vai vērsties ES Tiesā ar jautājumu par Rimšēviča imunitāti. Tiesa tika atlikta līdz 20. decembrim.
Rimšēviča lietu skata tiesnese Gundega Lapiņa. Sākotnēji bija paredzēts, ka lietu skatīs tiesnese Inese Biteniece, taču viņa personīgu apsvērumu dēļ atstāja tiesneša amatu. Pati tiesnese gan norādīja, ka lēmums atstāt amatu nav bijis saistīts ne ar vienu viņas lietvedībā esošu vai bijušu lietu.
Lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts, tika paveikts Jūrmalā.
Ierodoties uz tiesas sēdi, Rimšēvičs žurnālistiem atkārtoti noliedza vainu viņam inkriminētajos nodarījumos, kā arī pauda cerību, ka lieta tiks izskatīta iespējami ātri.
Tiesā notika arī diskusijas, vai lieta jāskata atklāti. Aizstāvība norādīja uz to, ka lietā informāciju sniegušas ECB, Finanšu ministrija, LB, Finanšu kapitāla un tirgus komisija, kā arī citas iestādes, un lietas izskatīšana slēgtā sēdēs ļautu to aizsargāt. Tiesa nolēma lietu skatīt atklāti.
KONTEKSTS:
KNAB 2018. gada februārī aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.
Kopš aizturēšanas Rimšēvičam par drošības līdzekli tika piemērots aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Taču ES Tiesa 26.februāra spriedumā secināja, ka Rimšēviča faktiskā atstādināšana no amata uz laiku, kamēr likumsargi izmeklē iespējamās apjomīgās kukuļošanas lietu, nebija pietiekami pamatota. Tiesa lēma, ka viņš ir jāatjauno amatā.
Tiesa atcēla lēmumu, ar kuru Latvijas Bankas prezidents ir atstādināts no amata. Latvija nav sniegusi pierādījumus par tās centrālās bankas vadītājam pārmesto smago pārkāpumu, uzskatīja Tiesa.
