Kuldīgas un Slokas ielas stūris Pārdaugavas iedzīvotājiem zināms kā intensīvas satiksmes noslogots krustojums. Tieši tāpēc koku klātbūtne šai Rīgas nostūrī vietējiem ir tik svarīga.
“Tas ir kaut kas apbrīnojams, tā kā pasakā, pastaigājies, šīs vecās vēsturiskās mājas – labāk būtu atraduši līdzekļus, lai uzturētu kārtībā, lai uzturētu kokus kārtībā, nevis tērētu līdzekļus, lai viņus nozāģētu un iznīcinātu,” sprieda Kuldīgas ielas iedzīvotāja Sarmīte Krastiņa.
Vietējie satraukti par iespējamo koku ciršanu, jo līdzšinējā pieredze nedod iemeslu uzticēties pašvaldības lēmumiem.
“Mums pie ieejas divus kokus nocirta, nebija nekāda informācija, kāpēc, ko, kā, vienkārši atnāku vakarā un koku nav, vakarā ziņās izlasu, ka manā sētā plāno vēl kaut kādus kokus nocirst, informācija iedzīvotājiem ir nulle,” uzsvēra Kuldīgas ielas iedzīvotāja Liene Leončika.
“Pēdējo 20 gadu laikā, kopš es šeit dzīvoju, koki ir tikai zāģēti. Interesanti ir tas, ka veseli koki – tiek nozāģēts zars vai apšņikāti zari, skaidrs, ka koks paliek slims, sāk nīkuļot, un beigu beigās tiešām ir jāzāģē, un šāda koku uzturēšana vai alejas uzturēšana notiek 20 gadu garumā,” stāstīja Kuldīgas ielas iedzīvotāja Indra Riše.
Biedrības “Aleju aizsardzība” vadītāja Ingrīda Ērenpreiss norādīja, ka “attieksme ir tāda - ja jums nepatīk, brauciet prom”.
“Mēs negribam prom, mēs gribam pamatiedzīvotāji palikt, mēs vēlamies paši dzīvot savās mājās, un arī paši atbildēt par savu zaļo teritoriju,” uzsvēra biedrības vadītāja.
Aptuveni 100 koku ciršanu divos zemes gabalos Slokas ielā ierosinājuši to īpašnieki, pamatojot to ar plānoto daudzdzīvokļu māju celtniecību. Zemes īpašniekiem ir tādas tiesības, saka Rīgas pilsētas būvvaldē, tomēr šie plāni ir jāsalāgo ar sabiedrības interesēm.
“Kokus necirtīs ne šodien, ne rīt, ne parīt, kokus drīkstēs cirst tikai, kad būs veikta pilnā būvprojekta izstrāde un būs īstenoti būvniecības īstenošanas nosacījumi. Ņemot vērā, ka šobrīd būvniecības iecere ir tikai sākuma stadijā, nav pat izdota būvatļauja, te varētu būt runa pat par gadu vai ilgāku laika periodu, pēc kura faktiski un reāli vispār šos kokus arī drīkstēs cirst,” skaidroja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.
Šobrīd izsludināta sabiedriskā apspriešana. Līdz 18.martam būvvalde gaidīs iedzīvotāju iebildes vai ierosinājumus par koku ciršanu.
“Šeit nevajadzētu runāt par iebildumu skaitu, bet drīzāk par iebildumu kvalitāti, viedoklis patīk - nepatīk, gribu - negribu ir vērtējams kā subjektīvs viedoklis, būvvaldes speciālisti skatās, lai viedokļi būtu objektīvi; ja iedzīvotāji pierādīs, ka šo būvapjomu var izvietot zemesgabalā citādāk, lai tas mazāk skartu kokus, tad mūsu speciālisti ņemtu šādus iebildumus vērā,” norādīja Butāns.
Būvvaldē arī sola – zemes gabala īpašniekiem uzdots vietā iestādīt ap 120 koku. Vienā no zemesgabaliem speciālisti konstatējuši vairākus dižkokus, kurus aizliegts nocirst. Kopējie būvniecības plāni būs jāsaskaņo arī ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.
