„Mūsu skolā vardarbības un agresīvu bērnu nav,” šādu atbildi visbiežāk saņemam, zvanot uz mācību iestādēm. Bērnu tiesību aizsardzības speciālisti norāda – realitātes noliegšana ir viens no lielākajiem iemesliem, kāpēc skolēnu vardarbība mēdz beigties traģiski. Jo visi ilgstoši izliekas neko nemanām.
Konflikts parasti nemēdz atrisināties pats no sevis. Tas samilzt un nereti pāraug vardarbībā. Lielākā aizķeršanās konfliktu risināšanā mēdz būt vecāki, kas noliedz, ka viņu mīlulis varētu kādam nodarīt pāri.
Valsts Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere saka, ka bieži vien agresīvie bērni nāk no labi situētām ģimenēm. „Mēs nerunājam šajos gadījumos par vecākiem, kuru uzvedība ir antisociāla, kuriem ir pilnīgi vienalga, kas ar viņu bērniem ir. Mēs bieži saskaramies, ka šie agresīvie bērni nāk no labi situētām, izglītotu vecāku ģimenēm,” norāda Millere un piebilst, ka „bieži vien izglītības iestāžu darbinieki baidās no agresīvo bērnu bieži vien pietiekami agresīvajiem vecākiem”. Līdz ar to ne vienmēr izglītības iestāžu darbinieki ir gatavi būt pietiekami stingri, lai risinātu šo jautājumu, neraugoties uz izteiktajiem pārmetumiem vai pat draudiem.
Ir populārs mīts, ka bērniem ir vairāk tiesību nekā pienākumu. Tiesībsarga birojā norāda – tiesiskais regulējums pašlaik ir labs. Taču tas netiek izmantots. Viens no piemēriem – Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz katrai pašvaldībai izstrādāt individuālu uzvedības korekcijas programmu bērnam, kas pārkāpis likumu vai varētu to pārkāpt. Šādu programmu nav piecām pašvaldībām. Viena no tām – Rīga, kurā koncentrēts lielākais mācību iestāžu skaits. Arī tajās pašvaldībās, kurās šāda programma ir, skolas reti vēršas pēc pašvaldības speciālistu palīdzības.
„Šī funkcija netiek pildīta. Pašvaldības šo savu funkciju ignorē, un to es varu tiešām teikt, ka tas notiek, ja ne visā Latvijā, tad lielākajā daļā Latvijas,” tieša ir Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Skolas līdz šim lielas cerības lika uz šonedēļ grozītajiem Ministru kabineta noteikumiem. Tajos soli pa solim aprakstīta vēlamā skolas pārstāvju rīcība tad, ja bērns kļuvis agresīvs.
Bērnam, kas apdraudējis pārējos klasesbiedrus, turpmāk paredzēta individuāla apmācības programma citā telpā. Taču interesanti, ka Ministru kabineta noteikumu anotācijā minēts, ka papildu finansējums šim audzinošajam darbam nav paredzēts. „Pagaidām mums nepietiek informācijas, lai uz kaut ko balstītu papildu līdzekļu pieprasīšanu,” norāda izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP). „Šim nolūkam skolām ir paredzēta štata vienība gan skolu pedagogs, gan skolu psihologs, kuru darbs būtu tomēr, ja šādi gadījumi ir, nodrošināt vai koriģēt bērnu uzvedību.”
Bērni arvien agrākā vecumā sāk publiski izpaust agresiju. Aptauja parāda, ka no vardarbības skolā ir cietusi vismaz trešdaļa bērnu. Arī galējas agresijas gadījumu skaits pieaug. Pašlaik gadā tādi ir aptuveni desmit. Speciālisti norāda – vecākiem jābūt aktīviem un jāzina, ka viņu bērnam ir tiesības skolā justies droši – gan fiziski, gan emocionāli. Un, ja skolas direktors ignorē vecāku lūgumu risināt situāciju, ir jāvēršas ministrijas Izglītības kvalitātes valsts dienestā.
