Mēdz teikt, ka karš būs beidzies tikai tad, kad nebūs starp dzīvajiem vairs neviena aculiecinieka. Tas, ka kara notikumi civiliedzīvotājiem joprojām ir aktuāli, bija redzams šonedēļ, Ventspils muzeja rīkotajā pasākumā par Pirmā un Otrā pasaules kara kritušo karavīru ekshumāciju.
Latvijā joprojām darbojas vairākas kapavietu meklēšanas biedrības, kas piesaista brīvprātīgos no Anglijas, Francijas un Zviedrijas, ik gadu rīkojot vairākas nopietnas ekspedīcijas.
“Mēģinām kontaktēties caur vietējiem masu medijiem, uzrunājam cilvēkus, kas glabā atmiņas par apbedījumu vietām, kur kaujas ir bijušas. Jo tajā brīdī, kad karavīrs ir kritis, viņš vienkārši ir cilvēks, viņam vairs nav valstiskās piederības, politiskās piederības,” saka Kritušo karavīru meklēšanas kustības aktīvists Roberts Sipenieks.
Joprojām tiek meklēti gan Pirmā, gan Otrā pasaules karā kritušie, kuru atdusas vietas ir pamestas, reizēm uzartas, reizēm aizaugušas ar krūmiem. Padomju varas gados Latvijā tika izveidoti brāļu kapu memoriāli, tomēr arī tur informācija ne vienmēr sakrīt ar realitāti.
Turklāt padomju karavīriem gandrīz nekad nav nekādu personu apliecinošu zīmju, jo armijas virsvadībai tas vienkārši neesot bijis svarīgi. Citādāk ir ar vācu armiju: katram karavīram ir metāla žetons, kas saglabājies līdz mūsdienām ar vārdu, dienesta pakāpi, kaujas vienību un adresi, jo papīra pases, atrodoties zemē, ir gājušas bojā.
“Tie noteikti ir vairāk par 10 000 karavīru, kas palikuši frontē, ierakumos, laukmalā, arumos… Vienkārši kaujā krituši un nav pārnākuši mājās,” stāsta Sipenieks.
Šobrīd var teikt, ka Latvijā ir sakārtoti gan padomju armijas brāļu kapi, gan vācu kopkapi, gan leģionāru atdusas vietas, no kurām zināmākā atrodas Lestenē. 1996.gadā tika noslēgts līgums ar Vācijas valdību par valstu sadarbību, sakārtojot kapsētas. Pirmās divas ekspedīcijas ir devušās meklēt latviešu leģionārus arī Krievijā, no kurienes ir izdevies atvest karavīru mirstīgās atliekas. Diemžēl Krievijā kapi bieži vien ir marodieru izpostīti.
Karavīru meklēšanu atbalsta ne tikai civiliedzīvotāji, bet arī Latvijas Aizsardzības ministrija - šopavasar ekspedīcijas plānotas Zvārdes poligonā un Aucē. Iedzīvotāji ir aicināti ziņot par katru karavīra apbedījumu, par ko saglabājušies nostāsti ģimenē.
